Orbīta

Šis raksts ir par debess ķermeņa trajektoriju kosmiskajā telpā. Par citām jēdziena Orbīta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā, kuru tas veic gravitācijas ietekmē ap citu debess ķermeni, piemēram, planētu, zvaigzni vai pavadoņu sistēmu. Orbītā esošie objekti pārvietojas noteiktā ceļā, kas var būt elipsveida, apļveida, hiperboliska vai paraboliska atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, objekta ātruma, masas un gravitācijas spēku ietekmes.

Galvenie orbītas raksturlielumi ietver:

• Lielā pusass – attālums no orbītas centra līdz tās tālākajam punktam, kas nosaka orbītas izmēru.
• Ekscentricitāte – parametru, kas raksturo orbītas formu. Ekscentricitāte 0 norāda uz apļveida orbītu, kamēr lielāka ekscentricitāte (līdz 1) norāda uz izstieptāku, eliptiskāku orbītu.
• Orbītas periods – laiks, kas vajadzīgs, lai objekts pilnībā apietu ap centrālo ķermeni.
• Apgabali, piemēram, apsīdas (centrālajam ķermenim tuvākie un tālākie orbītas punkti) tiek izmantoti, lai aprakstītu orbītas īpašības attiecībā pret centrālo ķermeni, ap kuru objekts riņķo.
• Inklinācija – leņķis starp orbītas plakni un references plakni (piemēram, Zemes orbītas plakni vai debess ekvatoru).

Skatīt arī

• Ģeostacionārā orbīta
• Polārā orbīta
• Saules-sinhronā orbīta
• Zemā Zemes orbīta