Osetīni

Osetīni
	Osetīns, 1881.
Visi iedzīvotāji
	700 000
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Krievija (558 515); Turcija (50 000); Gruzija (39 426); Ukraina (4830); Latvija (256)
Valodas
	osetīnu
Reliģijas
	galvenokārt pareizticība
Radnieciskas etniskas grupas
	skiti, sarmati, alāni

Osetīni (osetīnu: ирæттæ) ir ap 700 000 cilvēku liela irāņu tauta, kas galvenokārt dzīvo Kaukāza kalnos, Krievijas Federācijas autonomajā Ziemeļosetijas-Alānijas republikā un no Gruzijas neatkarību pasludinājušajā Dienvidosetijā. Osetīni runā indoeiropiešu osetīnu valodā. Lielākā daļa osetīnu ir pareizticīgie, lai arī paralēli plaši tiek piekopti senču rituāli un pagāniskās paražas.

Vēsture

Tiek uzskatīts, ka osetīni ir cēlušies no alāniem, kuru priekšteči bija sarmati. Alāni esot izveidojuši valsti starp Donas un Volgas upēm, taču tā sabruka pēc 350. gada, kad tai uzbruka huņņi. 8. gadsimtā izveidojās jauna Alānijas karaliste, kas sabruka mongoļu uzbrukuma rezultātā. Alāni atkāpās no Donas upes rajona uz grūtāk iekarojamajiem Kaukāza kalniem, kur izveidojās ironi, digoroni, kudari un ceturtā grupa jasi, kas 13. gadsimtā pārcēlās uz Ungāriju.

Nosaukums

Osetīnu nosaukums cēlies no šīs tautas nosaukuma gruzīnu valodā "osi" ar gruzīnu oikonīmu "-eti", tā apzīmējot alānu un osetīnu apdzīvoto teritoriju. Šo nosaukumu "osetīni" (Oseti iedzīvotāji) pieņēma arī krievi un vēlāk arī citas tautas. Pašiem osetīniem vēsturiski nebija vienota savas tautas nosaukuma; tiem ir divas lielas etnogrāfiskas grupas: ironi un digoroni. Ironiem ir apakšgrupas: tuāli un kudari.

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Osetīni.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)