Pūču dzimta
Pūču dzimta (Strigidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir plīvurpūču dzimta (Tytonidae). Pūču dzimtā ir 228 sugas, kas iedalītas 26 ģintīs.[1] Salīdzinoši nesenā pagātnē 19. un 20. gadsimta mijā ir izmirušas divu ģinšu sugas.
| Pūču dzimta Strigidae (Vigors, 1825) | |
|---|---|
 Ziemeļpūce (Strix nebulosa) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Virskārta | Neognati (Neognathae) |
| Kārta | Pūčveidīgie (Strigiformes) |
| Dzimta | Pūču dzimta (Strigidae) |
 Pūču dzimta Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Šīs daudzveidīgās sugas ir sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Latvijā ir sastopamas 12 pūču dzimtas sugas: apodziņš (Glaucidium passerinum), ausainā pūce (Asio otus), baltā pūce (Bubo scandiaca), bikšainais apogs (Aegolius funereus), mājas apogs (Athene noctua), mazā ausainā pūcīte (Otus scops), meža pūce (Strix aluco), purva pūce (Asio flammeus), svītrainā pūce (Surnia ulula), urālpūce (Strix uralensis), ūpis (Bubo bubo) un ziemeļpūce (Strix nebulosa).[2] Lielākais pūču dzimtas putns, kas dzīvo Latvijā ir ūpis. Gandrīz tikpat liela kā ūpis ir baltā pūce, kas Latvijā, iespējams, sastopama tikai kā reta ieceļotāja. Visbiežāk sastopamā suga ir meža pūce, bet otra biežāk sastopamā suga ir ausainā pūce.[3]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuPūču dzimtas sugām ir liela atšķirība augumā. Vismazākā ir elfu apogs (Micrathene whitneyi), kas ir 100 reizes mazāka nekā ūpis vai zivjūpis (Bubo blakistoni), toties visām sugām ir līdzīgas auguma proporcijas un morfoloģija.[4] Pūcēm ir lielas galvas, īsas astes, kriptisks apspalvojums un ap acīm apaļi sejas diski. Pamatā visas sugas dzīvo mežā, bet ir daži izņēmumi, piemēram, alu apogs (Athene cunicularia). Visām sugām ir raksturīgs, ka tās medī lidojumā. Spārni ir proporcionāli lieli; plati, noapaļoti un gari. Kā daudziem plēsīgiem putniem pūču dzimtas sugām ir raksturīgs apgrieztais dzimumu dimorfisms — mātītes ir lielākas par tēviņiem.[5] Tā kā pūces ir nakts putni, to apspalvojumam nav raksturīgas košas krāsas, kā arī nav putniem raksturīgā krāšņā tēviņa riesta apspalvojuma.
Pūčveidīgiem putniem ir ļoti kluss lidojums, to nodrošina īpaša, robota lidspalvu maliņa. Kā arī katra spalva pie pamatnes kļūst mīksta kā dūna, kas arī klusina pūču lidojumu. Dažām sugām pirksti ir apspalvoti, īpaši tām, kas dzīvo augstāk kalnos.[6] Daudzām sugām, īpaši apodziņu (Glaucidium) ģints sugām pakauša apspalvojumā ir viltus acis, kas rada iespaidu citiem dzīvniekiem, ka šie putni vienlaicīgi skatās uz visām pusēm. Daudzām sugām ir ausu pušķi, kuru nozīmi skaidro ar papildu kamuflāžas funkciju. Sejas diski ap acīm nodrošina labāku dzirdamību, spalvu gredzens novada un pastiprina skaņu ceļā līdz ausīm. Pūcēm ir ļoti laba dzirde, turklāt ausis ir nesimetriskas, kas ļauj precīzi noteikt skaņas avota atrašanās vietu. Pūcēm proporcionāli ir arī ļoti lielas acis. Pretēji pieņēmumam par pūču labo redzi tumsā patiesībā tās neredz nemaz tik labi dziļā tumsā un ļoti labi redz dienā.[4] Pūču tīklenē ir daudz gaismas jutīgo šūnu, kuras formas dēļ tiek sauktas par „nūjiņām”. Šīs šūnas ir ļoti jutīgas pret gaismas intensitāti un kustību, bet samērā slikti uztver krāsas. Krāsu redzi nodrošina šūnas, ko sauc par „vālītēm”. Pūcēm tās ir nelielā skaitā, tāpēc krāsu redze tām ir vāji attīstīta vai arī apkārtējo vidi tās uztver kā monohromatisku.[7]
Kopumā pūču dzimtas putni ir aktīvi nakts laikā un dienas gaišajā laikā atpūšas. Lai gan dažas sugas ir aktīvas dienas laikā. Bieži cilvēki domā, ka pūce ir pieradināta, jo sēžot mēdz pielaist cilvēku sev ļoti tuvu klāt līdz beidzot paceļas spārnos. Tomēr iemesls ir pretējs — nekustīgi sēžot, tā cenšas palikt nepamanīta. Tās raibais, kriptiskais apspalvojums ir ļoti piemērots, lai to tik viegli nevarētu pamanīt nedz ienaidnieki, nedz nolūkotais medījums.
Sistemātika
labot šo sadaļu
- Pūču dzimta (Strigidae)[1]
- ģints: Amerikas purva pūcītes (Megascops)
- ģints: Apodziņi (Glaucidium)
- ģints: Apogi (Athene)
- ģints: Ausainās pūces (Asio)
- ģints: Āfrikas zivjūpji (Scotopelia)
- ģints: Āzijas zivjūpji (Ketupa)
- ģints: Baltsejas pūces (Ptilopsis)
- ģints: Bikšainie apogi (Aegolius)
- ģints: Briļļu pūces (Pulsatrix)
- ģints: Cekulainās pūces (Lophostrix)
- ģints: Ceļotājpūcītes (Psiloscops)
- ģints: Dienvidu svītrainās pūces (Pseudoscops)
- ģints: Elfu apogi (Micrathene)
- ģints: Īstās pūces (Strix)
- ģints: Krēpjpūces (Jubula)
- ģints: Kubas purva pūcītes (Margarobyas)
- †ģints: Maskarēnu pūces (Mascarenotus)
- ģints: Mazās pūcītes (Otus)
- ģints: Papuasu pūces (Uroglaux)
- ģints: Palau pūces (Pyrroglaux)
- †ģints: Smejošās pūces (Sceloglaux)
- ģints: Svītrainās pūces (Surnia)
- ģints: Ūpji (Bubo)
- ģints: Ūsainās pūces (Xenoglaux)
- ģints: Vanagpūces (Ninox)
- ģints: Zālamanu ausainās pūces (Nesasio)
† - izmirusi putnu grupa
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 World Birds List: Owls, 2020
- ↑ «Latvijas Daba: Pūču dzimta (Strigidae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2011. gada 24. augustā.
- ↑ «Putni (Aves): Pūčveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2011. gada 24. augustā.
- ↑ 4,0 4,1 J. S. Marks, R. J. Cannings & H. Mikkola (1999) "Family Strigidae (Typical Owls)". In del Hoyo, J.; Elliot, A. & Sargatal, J. (editors). (1999). Handbook of the Birds of the World. Volume 5: Barn-Owls to Hummingbirds. Lynx Edicions. ISBN 84-87334-25-3
- ↑ Caroline M. Earhart and Ned K. Johnson (1970) "Size Dimorphism and Food Habits of North American Owls" Condor 72 (3): 251-264
- ↑ Kelso L & Kelso E (1936) "The Relation of Feathering of Feet of American Owls to Humidity of Environment and to Life Zones" Auk 53 (1): 51-56
- ↑ «Latvijas pūces». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. februārī. Skatīts: 2019. gada 12. februārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Typical Owls (Strigidae) Arhivēts 2012. gada 17. augustā, Wayback Machine vietnē.
- Strigidae sounds from the Neotropics
- The Owl Pages
- True Facts about Owls (video)