Plēvspārņu kārta

Plēvspārņu kārta; Hymenoptera (Linnaeus, 1758)
	Eiropas sirsenis (Vespa crabro)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase	Spārneņi (Pterygota)
Infraklase	Jaunspārņi (Neoptera)
Virskārta	Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
Kārta	Plēvspārņi (Hymenoptera)
Iedalījums
	Iežmauglapsenes (Apocryta); Auglapsenes (Symphita);
	Plēvspārņu kārta Vikikrātuvē

Plēvspārņi ir viena no lielākajām kukaiņu klases (Insecta) kārtām, kas apvieno vairāk kā 130 000 sugu. Plēvspārņi ir visattīstītākie kukaiņi, par to liecina pēcnācēju aprūpēšanas instinkti un vairāku plēvspārņu grupu sabiedriskais dzīvesveids, it īpaši darba dalīšana saimēs. Par plēvspārņu pielāgošanās spējām liecina daudzie parazītiskie plēvspārņi, kas no filoģenēzes viedokļa ir jauna parādība, jo parazīti nevar rasties pirms to saimniekiem.

Pēc vēdera un krūšu savienojuma veida plēvspārņus iedala divās apakškārtās — iežmauglapsenēs (Apocryta) un auglapsenēs (Symphyta). Auglapseņu vēderam ir plats pamats, bet iežmauglapsenēm vēdera un krūšu nodalījumus savieno tievs kātiņš, kas izveidojas no vēdera sašaurināta otrā posma.^[1]

Latvijā sastopamie plēvspārņi pieder abām apakškārtām. Nepilnīgas izpētes dēļ daļai plēvspārņu dzimtu un sugu vēl nav ieviesti latviskie nosaukumi.

Īpašības

Āzijas milzu sirsenis (Vespa mandarinia) ir lielākais plēvspārņu kārtā

Plēvspārņi ir atšķirīga lieluma kukaiņi, to garums var būt 0,1—50 mm. Lielākie kārtas kukaiņi ir sirseņi (Vespa),^[2] no kuriem lielākais ir Āzijas milzu sirsenis (Vespa mandarinia).^[3] Tā ķermeņa garums var sasniegt 5 cm, bet spārnu plētums 7,6 cm.^[3] Plēvspārņiem ir 2 pāri caurspīdīgu, plēvainu spārnu ar izteiktu dzīslojumu. Pakaļējais pāris parasti ir mazāks par priekšējo. Abi spārnu pāri ir savienoti ar īpašu āķīšu palīdzību. Mātītēm ir labi attīstīti olu dējekļi, dažām sugām tie pārveidojušies par dzeloņiem. Plēvspārņu kārtas kukaiņi attīstās ar pilnīgu pārvēršanos jeb metamorfozi. Attīstības ciklā ir četras stadijas: ola — kāpurs — kūniņa — kukainis.^[1] Pamatā plēvspārņi ir sauszemes dzīvnieki, un tikai dažas sugas parazitē ūdenskukaiņos.

Sistemātikas izmaiņas

Vēl nesenā pagātnē iežmauglapsenes iedalīja 2 infrakārtās: dzēlējlapsenēs (Aculeata) un parazītlapsenēs (Parasitica). Tā kā parazītlapseņu grupa ir parafilētiska, sistemātiķi šo infrakārtu ir likvidējuši,^[4] jo mūsdienās sistemātiķi neatzīst parafilētiskas grupas, izdalot tikai monofilētiskas grupas. Lai arī infrakārta — dzēlējlapsenes ir monofilētiska grupa, tā dažādās sistemātikās tiek lietota vai nu kā infrakārta vai nenoteikta kārta.^[5]^[6]

Sistemātika

Plēvspārņu kārta (Hymenoptera)

Iežmauglapseņu apakškārta (Apocryta)
- infrakārta Dzēlējlapsenes (Aculeata)
  - Bišu virsdzimta (Apoidea)
    - nenoteikta grupa Bites (Anthophila)
      - dzimta Austrālijas zīdbites (Stenotritidae)
      - dzimta Griezējbites (Megachilidae)
      - dzimta Grumbuļbites (Melittidae)
      - dzimta Lielās grumbuļbites (Meganomiidae)
      - dzimta Medusbites (Apidae)
      - dzimta Primitīvās grumbuļbites (Dasypodaidae)
      - dzimta Slaidbites (Halictidae)
      - dzimta Smilšbites (Andrenidae)
      - dzimta Zīdbites (Colletidae)
    - nenoteikta grupa Racējlapseņveidīgie (Spheciformes)
      - dzimta Racējlapsenes (Sphecidae)
      - dzimta Tropu prusaklapsenes (Ampulicidae)
      - dzimta Crabronidae
      - dzimta Heterogynaidae
  - Krāšņlapseņu virsdzimta (Chrysidoidea)
    - dzimta Cikāžlapsenes (Dryinidae)
    - dzimta Krāšņlapsenes (Chrysididae)
    - dzimta Kukaiņlapsenes (Bethylidae)
    - dzimta Embolemidae
    - dzimta Plumariidae
    - dzimta Sclerogibbidae
    - dzimta Scolebythidae
  - Lapseņu virsdzimta (Vespoidea)
    - dzimta Lapsenes (Vespidae)
    - dzimta Kameņlapsenes (Mutillidae)
    - dzimta Māņlapsenes (Sapygidae)
    - dzimta Puslapsenes (Tiphiidae)
    - dzimta Skudras (Formicidae)
    - dzimta Smilšlapsenes (Pompilidae)
    - dzimta Bradynobaenidae
    - dzimta Rhopalosomatidae
    - dzimta Scoliidae
    - dzimta Sierolomorphidae
- nenoteikta grupa Parazītlapsenes (Parasitica)
  - Jātnieciņu virsdzimta (Ichneumonoidea)
    - dzimta Jātnieciņi (Ichneumonidae)
    - dzimta Māņjātnieciņi (Braconidae)
  - Panglapseņu virsdzimta (Cynipoidea)
    - dzimta Panglapsenes (Cynipidae)
    - dzimta Austrocynipidae
    - dzimta Figitidae
    - dzimta Gerocynipidae
    - dzimta Ibaliidae
    - dzimta Liopteridae
    - dzimta Protimaspidae
    - dzimta Stolamissidae
  - Prusaklapseņu virsdzimta (Evanioidea)
    - dzimta Prusaklapsenes (Evaniidae)
    - dzimta Aulacidae
    - dzimta Tievvēderlapsenes (Gasteruptiidae)
  - Spožlapseņu virsdzimta (Chalcidoidea)
    - dzimta Spožlapsenes (Chalcididae)
    - dzimta Pundurlapsenītes (Mymaridae)
    - dzimta Trihogrammas (Trichogrammatidae)
    - dzimta Agaonidae
    - dzimta Aphelinidae
    - dzimta Encyrtidae
    - dzimta Eucharitidae
    - dzimta Eulophidae
    - dzimta Eupelmidae
    - dzimta Eurytomidae
    - dzimta Leucospidae
    - dzimta Ormyridae
    - dzimta Perilampidae
    - dzimta Pteromalidae
    - dzimta Rotoitidae
    - dzimta Signiphoridae
    - dzimta Tanaostigmatidae
    - dzimta Tetracampidae
    - dzimta Torymidae
  - Tumšlapseņu virsdzimta (Proctotrupoidea)
    - dzimta Tumšlapsenes (Proctotrupidae)
    - dzimta Austroniidae
    - dzimta Diapriidae
    - dzimta Heloridae
    - dzimta Maamingidae
    - dzimta Monomachidae
    - dzimta Pelecinidae
    - dzimta Peradeniidae
    - dzimta Proctorenyxidae
    - dzimta Roproniidae
    - dzimta Vanhorniidae
  - virsdzimta Ceraphronoidea
    - dzimta Ceraphronidae
    - dzimta Megaspilidae
  - virsdzimta Megalyroidea
    - dzimta Megalyridae
  - virsdzimta Mymarommatoidea
    - dzimta Mymarommatidae
  - virsdzimta Platygastroidea
    - dzimta Platygastridae
    - dzimta Scelionidae
  - virsdzimta Stephanoidea
    - dzimta Stephanidae
  - virsdzimta Trigonaloidea
    - dzimta Trigonalidae
Auglapseņu apakškārta (Symphita)
- Durkļlapseņu virsdzimta (Xyeloidea)
  - dzimta Durkļlapsenes (Xyelidae)
  - dzimta Māņragastes (Xyphydriidae)
- Orusīdu virsdzimta (Orussoidea)
  - dzimta Orusīdi (Orussidae)
- Ragastu virsdzimta (Siricoidea)
  - dzimta Ciedrlapsenes (Anaxyelidae)
  - dzimta Ragastes (Siricidae)
- Stiebrlapseņu virsdzimta (Cephoidea)
  - dzimta Stiebrlapsenes (Cephidae)
- Tīkllapseņu virsdzimta (Megalodontoidea)
  - dzimta Tīkllapsenes (Pamphiliidae)
  - dzimta Megalodontesidae
- Zāģlapseņu virsdzimta (Tenthredinoidea)
  - dzimta Koklapsenes (Argidae)
  - dzimta Paparžu zāģlapsenes (Blasticotomidae)
  - dzimta Skujlapsenes (Diprionidae)
  - dzimta Vālīšlapsenes (Cimbicidae)
  - dzimta Zāģlapsenes (Tenthredinidae)
  - dzimta Pergidae

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Dogels V. Bezmugurkaulnieku zooloģija. Rīga : Zvaigzne, 1986. 360. lpp.
↑ Facts About Hornet
↑ ^3,0 ^3,1 Asian Giant Hornet
↑ Parasitic Apocrita
↑ «Infraorder Aculeata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 27. janvārī. Skatīts: 2012. gada 23. maijā.
↑ Aculeata - Bees, Ants, and Stinging Wasps

Ārējās saites

Latvijas entomoloģijas biedrības mājas lapa.

[Dogels-1] 1,0 ^1,1 Dogels V. Bezmugurkaulnieku zooloģija. Rīga : Zvaigzne, 1986. 360. lpp.

[2] Facts About Hornet

[asi-3] 3,0 ^3,1 Asian Giant Hornet

[4] Parasitic Apocrita

[5] «Infraorder Aculeata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 27. janvārī. Skatīts: 2012. gada 23. maijā.

[6] Aculeata - Bees, Ants, and Stinging Wasps

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

Plēvspārņu kārta Hymenoptera (Linnaeus, 1758)
Eiropas sirsenis (Vespa crabro)

Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase	Spārneņi (Pterygota)
Infraklase	Jaunspārņi (Neoptera)
Virskārta	Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
Kārta	Plēvspārņi (Hymenoptera)


Iedalījums
Iežmauglapsenes (Apocryta) Auglapsenes (Symphita)

Plēvspārņu kārta Vikikrātuvē