Šis raksts ir par apstrīdētu teritoriju. Par daļēji atzītu valsti skatīt rakstu Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika.

Koordinātas: 25°N 13°W / 25°N 13°W / 25; -13

Rietumsahāra (arābu: الصحراء الغربية, Aṣ-Ṣaḥrā’ al-Gharbīyah, berberu: Taneẓṛuft Tutrimt, spāņu: Sahara Occidental) ir apstrīdēta teritorija Ziemeļāfrikā, kas robežojas ar Maroku ziemeļos, Alžīriju ziemeļaustrumos, Mauritāniju austrumos un dienvidos un Atlantijas okeānu rietumos. Tās sauszemes platība ir apmēram 266 000 km2. Tā ir viena no mazapdzīvotākajām teritorijām pasaulē, kas pārsvarā sastāv no tuksnešainiem līdzenumiem. Teritorijā dzīvo nedaudz vairāk par 500 000 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo Ajūnā, Rietumsahāras lielākajā pilsētā. Apmēram 80% Rietumsahāras teritorijas kontrolē Maroka, bet 20%- Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (SADR).

Rietumsahāra
الصحراء الغربية
As-Ṣaḥarā' al-Ġarbiyya
Sahara Occidental
Location of Rietumsahāra
Location of Rietumsahāra
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Ajūna (Lājūna)
Valsts valodas Arābu «de jure»1,
Spāņu un franču «plaši lietotas»,
berberu un hasanīja arābu (sarunvalodas)
Apstrīdēta neatkarība2
 -  Neatkarība no Spānijas 1975. gada 14. novembrī 
Platība
 -  Kopā 266 000 km² (76.)
 -  Ūdens (%) nenozīmīgs
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gadā 513 000[1] (168.)
 -  Blīvums 1,9/km² (237.)
Valūta Rietumsahāras peseta (RADR pārvaldītajā daļā),
Marokas dirhams (Marokas pārvaldītajā daļā)
Laika josla (UTC+0)
Interneta domēns nav3
Tālsarunu kods +2124
1 Arābu ir vienīgā oficiālā valoda gan Marokas, gan Rietumsahāras Arābu Demokrātiskās Republikas (RADR) pārvaldītajā daļā.
2 Pārsvarā Marokas valdījumā, kā tās Dienvidu provinces. Polisario fronte kontrolē pierobežas apgabalus aiz robežvaļņaBrīvo zonu, RADR vārdā.
3 .eh ir rezervēts.
4 Marokas kods; STS nav izsniegusi individuālu kodu Rietumsahārai.
Karte
Rietumsahāra

Kā Spānijas kolonija kopš 18. gadsimta beigām, Rietumsahāra 1963. gadā tika iekļauta Apvienoto Nāciju neautonomo teritoriju sarakstā.[2][3] 1965. gadā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma savu pirmo rezolūciju par Rietumsahāru, lūdzot Spāniju dekolonizēt teritoriju.[4] Gadu vēlāk tika pieņemta jauna rezolūcija, pieprasot Spāniju organizēt referendumu par pašnoteikšanos.[2] 1975. gadā Spānija atteicās no teritorijas administratīvās kontroles par labu Marokas, kas jau kopš 1957. gada formāli pretendēja uz teritoriju,[5] un Mauritānijas kopīgai pārvaldībai.[2] Izcēlās karš starp minētajām valstīm un Sahrāvī nacionālās atbrīvošanās kustības Polisario fronti, kas nodibināja Sahāras Arābu Demokrātisko Republiku (ar trimdas valdību Tindūfā, Alžīrijā). Pēc Mauritānijas atteikšanās no teritorijas 1979. gadā, Maroka beidzot ieguva pilnīgu kontroli pār lielāko daļu teritorijas, tai skaitā kontroli pār visām lielākajām pilsētām un dabas resursiem.

Kopš ANO atbalstītās vienošanās par pamieru 1991. gadā, lielāko daļu teritorijas (ieskaitot visu Atlantijas okeāna piekrasti) kontrolē Maroka, kuru atbalsta Francija,[6] bet atlikušo daļu ar Alžīrijas atbalstu kontrolē SADR.[7] Lielvalstis kā ASV un Krievija ir ieņēmušas neskaidru vai neitrālu pozīciju attiecībā uz abu pušu prasībām, un ir spiedušas abas puses vienoties par miermīlīgu izlīgumu. Gan Maroka, gan SADR ir centušās pastiprināt savas prasības, iegūstot oficiālu atzīšanu, — gan pārsvarā no Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm. Polisario fronte ir panākusi SADR oficiālu atzīšanu no 84 valstīm, taču 39 no tām ir atcēlušas vai iesaldējušas atzīšanu. SADR ir ieguvusi Āfrikas Savienības dalībvalsts statusu, kamēr Maroka ir panākusi atzīšanu vai atbalstu savai pozīcijai no dažām Āfrikas valdībām un no vairuma Arābu Līgas valstīm.[8][9] Pēdējo divdesmit gadu laikā gan viena, gan otra pozīcija ir gan ieguvusi jaunas atzīšanas, gan arī pazaudējusi esošās, atkarībā no mainīgajām starptautiskajām tendencēm.

Agrīnā vēsture

labot šo sadaļu

Senākie zināmie Rietumsahāras iedzīvotāji varēja būt bafūri. 3. gadsimtā šajā teritorijā ienāca berberu ciltis.[10] Islāma atnākšana 8. gadsimtā nospēlēja galveno lomu attiecību attīstībā starp dažādiem Sahāras reģioniem, kas vēlāk kļuva par mūsdienu Marokas, Rietumsahāras, Mauritānijas, Alžīrijas un to kaimiņreģionu teritorijām. 11. gadsimtā mūsdienu Marokas un Rietumsahāras teritorijā ienāca arābu makilu cilts no Jemenas, 14.-15. gadsimtā sasniedzot Sahāras ziemeļu pierobežas rajonus. Vairāku gadsimtu laikā dažas no vietējām berberu ciltīm sajaucās ar makilu cilti, tādējādi izveidojot unikālu Marokas un Mauritānijas kultūru.

Turpinot attīstīties tirdzniecībai, reģions kļuva par karavānu maģistrāli, it īpaši starp Marrākešu un Tombuktu Mali. Viduslaikos Rietumsahāras teritoriju kontrolēja berberu Almohādu un Almoravidu dinastijas.

  1. Department of Economic and Social Affairs Population Division (2009) (.PDF). World Population Prospects, Table A.1. 2008 revision. United Nations. Atjaunināts: 2009-03-12.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Milestones in the Western Sahara Conflict». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. februārī. Skatīts: 2011. gada 23. martā.
  3. United Nations Security Council. «Letter dated 29 January 2002 from the Under-Secretary-General for Legal Affairs, the Legal Counsel, addressed to the president of the Security Council», 2002. gada 12. februāris.
  4. United Nations General Assembly. «RESOLUTIONS ADOPTED BY THE GENERAL ASSEMBLY DURING ITS TWENTIETH SESSION, resolution 2072 (XX), QUESTION OF IFNI AND SPANISH SAHARA», 1965. gada 16. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. janvārī. Skatīts: 2011. gada 22. aprīlī.
  5. Julio González Campo. «Documento de Trabajo núm. 15 DT-2004. Las pretensiones de Marruecos sobre los territorios españoles en el norte de África (1956-2002)» (Spanish). Real Instituto Elcano. 6. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 3. februārī.
  6. «"France is Morocco's leading trade partner and the leading source of public development aid and private investment. It also endorses Morocco's autonomy plan for Western Sahara".». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. maijā. Skatīts: 2011. gada 22. aprīlī.
  7. Baehr, Peter R. The United Nations at the End of the 1990s. 1999, page 129.
  8. Arab League supports Morocco's Territorial Integrity Arhivēts 2012. gada 7. septembrī, Wayback Machine vietnē., Arabic News, Morocco-Regional, Politics, January 8, 1999. Retrieved August 24, 2006.
  9. Arab League Withdraws Inaccurate Moroccan maps Arhivēts 2012. gada 7. septembrī, Wayback Machine vietnē., Arabic News, Regional-Morocco, Politics, December 17, 1998. Retrieved August 24, 2006.
  10. Robert Handloff. «The West Sudanic Empires». Federal Research Division of the Library of Congress. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. maijā. Skatīts: 2009. gada 3. septembris.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  NODES
admin 1
INTERN 1
Note 2