Riodežaneiro

Šis raksts ir par pilsētu Brazīlijā. Par citām jēdziena Riodežaneiro nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Riodežaneiro (portugāļu: Rio de Janeiro), saukta arī par Rio, kā arī "brīnumaino pilsētu" (A Cidade Maravilhosa), ir pilsēta Brazīlijas dienvidos, pie Atlantijas okeāna Gvanabaras līča (Baía da Guanabara). Riodežaneiro štata administratīvais centrs un Brazīlijas otrā lielākā pilsēta. Līdz 1960. gadam — valsts galvaspilsēta. Tūrisma centrs.

Riodežaneiro Rio de Janeiro
Karogs Ģerbonis
Riodežaneiro Riodežaneiro
Koordinātas: 22°54′30″S 43°11′47″W
Valsts	Brazīlija
Štats	Riodežaneiro
Platība
• Kopējā	1 260 km2
Maks. augstums	1 021 m
Min. augstums	0 m
Iedzīvotāji (2010. gadā)
• kopā	6 323 037
• blīvums	5 018,3/km²
Laika josla	BRT (UTC-3)
• Vasaras laiks (DST)	BRST (UTC-2)
Mājaslapa	www.rio.rj.gov.br
Riodežaneiro Vikikrātuvē

Slavena ar saviem dabas apstākļiem, lieliskajām pludmalēm un iedzīvotāju bezrūpīgo dzīves stilu. Riodežaneiro ir sambas un bosanovas dzimtene. Visā pasaulē pazīstama ar karnevālu, kas katru gadu notiek četrdesmit dienas pirms Lieldienām un apzīmē gavēņa sākumu.

Vēsture

Pirmais eiropietis, kas sasniedza Riodežaneiro līci, bija portugālis Gaspars de Lemušs (Gaspar de Lemos) 1502. gada 20. janvārī. Kad 1519. gadā Fernāns Magelāns piestāja līcī, šeit jau atradās franču kontrabandistu apmetne. 1555. gadā franču jūrnieks Nikolā Djurāns de Viležjons (Nicolas Durand de Villegaignon) šeit nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no Francijas aizbēgušie hugenoti. Tomēr 1567. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu varētu dēvēt par Riodežaneiro pilsētas rašanās gadu.

Vēlākā laikā pilsētiņai vairākkārt uzbruka franču un nīderlandiešu pirāti, tāpēc tika uzcelti vairāki forti. Pirmā plaukstošā ekonomikas sfēra bija cukurniedru audzēšana. Lai apstrādātu plantācijas, tika ievesti vergi no Āfrikas. Pēc 1720. gada tuvējā Minasžeraisas štatā tika atklātas lielas zelta un dimantu atradnes, lielā mērā tāpēc 1763. gadā no Salvadoras uz Riodežaneiro tika pārcelta portugāļu koloniālā administrācija.

1808. gadā Riodežaneiro kļuva par visas Portugāles impērijas galvaspilsētu, jo Portugāli ieņēma Napoleona karaspēks. Šeit apmetās Portugāles karalis un galms. 1822. gadā Pedru I deklarēja neatkarību no Portugāles un Brazīlija kļuva par neatkarīgu valsti. Arī pēc 1889. gada, kad Brazīlija kļuva par republiku, Riodežaneiro saglabāja galvaspilsētas statusu.

20. gadsimta sākumā Riodežaneiro sāka attīstīties par kūrortpilsētu. 1960. gadā valsts galvaspilsēta tika pārcelta uz jaunuzbūvēto Brazilju. Līdz 1975. gadam Riodežaneiro bija atsevišķa pilsēta ar štata tiesībām, tomēr pēc šī gada tā tika apvienota ar apkārtējām teritorijām, izveidojot Riodežaneiro štatu.

Cilvēki

Riodežaneiro dzimuši:

• Robertu Bādens-Pauels de Akinu (Baden Powell de Aquino, 1937—2000) — ģitārists
• Šiku Buarke (Chico Buarque, 1944) — komponists
• Fernandu Enrike Kardozu (Fernando Henrique Cardoso, 1931) — politiķis
• Paulu Koelju (Paulo Coelho, 1947) — rakstnieks
• Žoakims Marija Mašadu de Asizs (Joaquim Maria Machado de Assis, 1839—1908) — rakstnieks
• Marisa Monte (Marisa Monte, 1967) — dziedātāja
• Fernanda Montenegro (Fernanda Montenegro, 1929) — aktrise
• Vinisiuss de Moraešs (Vinicius de Moraes, 1913—1980) — dziesmu tekstu autors
• Ernesto Nazarets (Ernesto Nazareth, 1863—1934) — komponists un pianists
• Oskars Nīmeiers (Oscar Niemeyer, 1907) — arhitekts
• Pedru II (Pedro II, 1825—1891) — imperators
• Romariu (Romário, 1966) — futbolists
• Ronaldu (Ronaldo, 1976) — futbolists
• Adrianu Leite Ribeiru (Adriano Leite Ribeiro, 1982) — futbolists
• Valters Salless (Walter Salles, 1956) — kinorežisors
• Serdži Vieira de Mellu (Sérgio Vieira de Mello, 1948—2003) — diplomāts
• Heitors Villa-Loboss (Heitor Villa-Lobos, 1887—1959) — komponists
• Ziku (Zico, 1953) — futbolists
• Žairzinju (Jairzinho, 1944) — futbolists
• Antonio Karloss Žobims (Antônio Carlos Jobim, 1927—1994) — komponists

Skatīt arī

• 2016. gada vasaras olimpiskās spēles

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Riodežaneiro.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)