Sauszemes bruņotie spēki

Šis raksts ir par sauszemes bruņotajiem spēkiem. Par bruņotajiem spēkiem, kuros ietilpst arī flote un gaisa spēki, skatīt rakstu karaspēks.

Sauszemes bruņotie spēki, arī armija (no latīņu: armare — 'apbruņot'), ir kādas valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta karadarbībai uz sauszemes, pārsvarā pret ārēju pretinieku. Lielākajā daļā bruņoto spēku vēsturiski izveidojusies sauszemes bruņoto spēku strikta nodalīšana no kara flotes un gaisa spēkiem, parasti uzturot trīs neatkarīgas organizācijas.

Britu Indijas armijas karavīri operācijas Crusader laikā Ēģiptē, 1941

Ar jēdzienu armija dažreiz mēdz apzīmēt visu kādas valsts bruņoto spēku kopumu, ar to apzīmējot jebkāda veida karaspēku.

Formācijas

Daudzu valstu bruņotajos spēkos armija ir arī liela formācija, kas sastāv no diviem vai vairāk korpusiem. Atsevišķai armijai tiek dots vārds vai numurs, lai atšķirtu to no bruņotajiem spēkiem kopumā. Piemēram, ASV Pirmā armija, Ziemeļvirdžīnijas armija.

Armijas ir lielas formācijas, kas var stipri atšķirties lieluma, sastāva un atbildības atkarībā no valsts, bruņoto spēku atzara un izveidošanas mērķa. Piemēram, Padomju Savienībā Otrā pasaules kara laikā armijas bija korpusa lieluma formācijas, kas bija pakļautas armijas lieluma frontēm. Miera laikā PSRS armija parasti bija pakļauta kara apgabalam.

Skatīt arī

• Karš
• Zemessardze
• Latvijas Nacionālie bruņotie spēki