Sidneja

Sidneja
Sidneja; Sydney
	pilsēta
; Karogs	; Emblēma
	Sidneja Sidneja
	Koordinātas: 33°51′35″S 151°12′40″E / 33.85972°S 151.21111°EKoordinātas: 33°51′35″S 151°12′40″E / 33.85972°S 151.21111°E
Valsts	Austrālija
Štats	Jaundienvidvelsa
Platība
• Kopējā	12 144,6 km2
Iedzīvotāji (2022. gadā)
• kopā	5 297 089
• blīvums	436,2/km²
Laika josla	AEST (UTC+10)
• Vasaras laiks (DST)	AEDT (UTC+11)
	Sidneja Vikikrātuvē

Sidneja (angļu: Sydney) ir lielākā Austrālijas pilsēta, Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs. Sidnejas aglomerācijā dzīvo vairāk nekā 5 miljoni cilvēku (2016. gada dati). Atrodas Austrālijas DA, pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča krastos. Austrālijas ekonomikas un tirdzniecības centrs. Pateicoties pludmalēm, pasaulslavenām celtnēm, kā piemēram, Sidnejas operas namam un Hārbora tiltam, Sidneja ir viena no pasaules atpazīstamākajām pilsētām un ir starptautiskā tūrisma galamērķis.

Sidneja ir bijusi arī mājvieta lieliem sporta notikumiem, tajā skaitā Britu impērijas spēlēm 1938. gadā, 2000. gada vasaras olimpiskām spēlēm, kā arī 2003. gada Pasaules čempionātam regbijā.

Vēsture

Sidneja 1828. gads

Tiek uzskatīts, ka Sidnejas teritorija ir apdzīvota jau vismaz 40 000 gadu. Pirmo Eiropiešu ierašanās laikā Portdžeksona līča rajonā dzīvoja no 4000—8000 Austrālijas aborigēnu, kuri runāja 3 pamatdialektos. Pirmais eiropietis, kas izsēdās līča krastā 1770. gadā bija kapteinis Džeimss Kuks. Sidneja savu nosaukumu ieguva no Britu iekšlietu ministra Tomasa Taunšenda, Lorda Sidneja (Thomas Townshend, Lord Sydney) vārda.

Sidneju 1788. gadā kā katordznieku koloniju dibināja Artūrs Filips (Arthur Phillip) un tā bija pirmā eiropiešu kolonija Austrālijā. Pilsētas tiesības piešķirtas 1842. gadā. 1851. gadā sākās pirmais no vairākiem zelta drudžiem un uz Sidneju devās cilvēki no visas pasaules. Viens no strādnieku kustības centriem Austrālijā.

Jau 1822. gadā pilsētā jau bija uzbūvēti veikali, tirgi, bankas un citas sabiedriskas iestādes. 1830. un 1840. gadi bija Sidnejas urbanizācijas gadi, sākās pirmo priekšpilsētu būvniecība. Sidnejas ostā regulāri sāka piestāt Britu kuģi un uzsākoties imigrācijas vilnim, Sidneja sāka ļoti strauji attīstīties. 1842. gada 20. jūlijā tika dibināta Sidnejas pilsētas dome un Sidneja tika pasludināta par pirmo Austrālijas pilsētu. Pirmais Sidnejas mērs bija Čārlzs H. Čambers (Charles H. Chambers).

Pirmais no vairākajiem zelta drudža periodiem sākās 1851. gadā, kad, no visas pasaules, jaunas dzīves meklējumos sāka plūst imigrantu straumes. Sidneja turpināja ļoti strauji attīstīties gan ekonomiskā, gan sociālajā ziņā un jau ap 20. gadsimta pašu sākumu Sidnejas iedzīvotāju skaits sasniedza 1 miljonu. 20. gadsimta 30. gados Sidneju skāra Lielā depresija, bet pilsēta spēja ātri atkopties un sāka attīstīties ar vēl lielāku sparu. 20. gadsimta vidū pilsētā tika piedzīvoti jauni Eiropiešu un vēlā arī Aziātu imigrācijas viļņi. Tā rezultātā Sidneja ir izveidojusies par kosmopolītisku pilsētu.

Pārsvarā Sidnejā dominē Briti un Īri, bet plaši ir pārstāvētas arī Itāļu, Grieķu kopienas, kā arī ieceļotāji no Austrumeiropas valstīm un Dienvidaustrumāzijas.

Ģeogrāfija

Sidneja atrodas pie Klusā okeāna. No austrumiem pilsētu ieskauj Tasmāna jūras, no rietumiem Zilie kalni, no ziemeļiem Havkesberijas upe un no dienvidiem Voronora plato. Portdžeksona līcis, jeb Sidnejas osta, kuras krastos izvietojusies Sidnejas pilsēta ir lielākā dabiskā ceļā veidotā osta pasaulē, kas sastāv no vairāk kā 70 līcīšiem un okeāna pludmalēm ietverot sevī pasaulē slaveno Bondībīčas (Bondi Beach) pludmali.

Sidnejas pilsēta ir izpletusies 1,687 kvadrātkilometru lielā platībā. Sidnejas aglomerācijas kopējā platība ir 12,144.6 kvadrātkilometri, kas ietver sevī Central Coast urbanizēto reģionu, daļu Zilo kalnu grēdas tāpat kā plašas nacionālā parka un citas mazapdzīvotas teritorijas.

Lielākās Sidnejas satelītpilsētas ir Ņūkāsla un Volongonga.

Attālums no Sidnejas līdz lielākajām Austrālijas pilsētām:

Kanbera — 290 km
Melburna — 859 km
Brisbena — 1010 km
Pērta — 3988 km
Adelaida — 1426 km
Dārvina — 3975 km
Alisspringsa — 2804 km

Klimats

Sidnejā valda tipisks subtropu klimats ar mitrām un karstām vasarām, kā arī ar sausām un mērenām ziemām. Sidnejas teritorija ir okeāna ietekmē, tomēr lielāks temperatūras kontrasts tiek novērots Sidnejas rietumu daļā, kas ir tālāk no okeāna.

Siltākais mēnesis Sidnejā ir Janvāris ar vidējo temperatūru 18,6 °C — 25,8 °C un vidēji 14,6 dienas gadā ar temperatūru virs 30 °C. Temperatūras maksimums, kas tika sasniegts 1939. gada 14. janvārī (4 dienu karstuma vilnī, kas bija pārņēmis Austrāliju) ir 45,3 °C.

Ziemas parasti ir mēreni vēsas. Temperatūra piekrastes rajonos dažkārt noslīd zem 5 °C. Aukstākais mēnesis Sidnejā ir Jūlijs ar vidējo temperatūru 8,0 °C—16,2 °C. Minimuma rekords ir 2,1 °C.

Laika posmā starp vasaru un ziemu lietusgāzes Sidnejā ir ikdienišķa parādība, bet īpaši izteiktas tās ir gada pirmajā pusē, kad dominē austrumu vēji. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir 1217,0 milimetri, kas vidēji tiek sadalīti 138 lietainās gada dienās. Pēdējais sniegputenis, kas reģistrēts Sidnejas pilsētas teritorijā, bija 1830. gados.

Lai gan Sidneja necieš no ikgadējiem cikloniem vai nozīmīgām zemestrīcēm, El Ninjo efekts spēlē nozīmīgu lomu Sidnejas laikapstākļos cikliski atnesot vai nu stiprus meža ugunsgrēkus sausuma periodos, vai plūdus un spēcīgas lietusgāzes. Daudzas piepilsētu teritorijas robežojas ar krūmāju zonām jeb tā saucamo Bušu (bushland), tādēļ cieš no mežu ugunsgrēkiem — spēcīgākie tika piedzīvoti 1994. un 2002. gada pavasara-vasaras sezonā. Ik pa laikam pilsēta cieš no spēcīgām vētrām un krusas. Viena tāda vētra Sidnejas austrumu un priekšpilsētu rajonus piemeklēja 1999. gada 14. aprīlī, kad mazāk kā stundas laikā, pār pilsētu pārgāja spēcīga vētra ar milzīgiem, līdz pat 9 centimetru lieliem krusas graudiem, radot bojājumus aptuveni 40 000 īpašumu, 20 000 automašīnu un 25 lidmašīnām Sidnejas lidostā. Kopējie zaudējumus — 1.5 miljons dolāru.^[1]

Dažkārt pilsēta arī cieš no plūdiem. Kā piemēru var minēt Lielos Sidnejas plūdus, kas notika 1986. gada 6. augustā, kad ciklons no austrumiem atnesa spēcīgu vēju, vienas diennakts laikā izkrita rekordliels (327.6 milimetri) nokrišņu daudzums, izraisot satiksmes haosu un radot bojājumus praktiski visai pilsētai.^[2]

Sidnejas meteoroloģiskie dati
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gads
Augstākā temperatūra °C (°F)	45.8 (114.4)	42.1 (107.8)	39.8 (103.6)	33.9 (93)	30.0 (86)	26.9 (80.4)	25.9 (78.6)	31.3 (88.3)	34.6 (94.3)	38.2 (100.8)	41.8 (107.2)	42.2 (108)	45.8 (114.4)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F)	25.9 (78.6)	25.8 (78.4)	24.8 (76.6)	22.4 (72.3)	19.5 (67.1)	17.0 (62.6)	16.3 (61.3)	17.8 (64)	20.0 (68)	22.1 (71.8)	23.6 (74.5)	25.2 (77.4)	21.7 (71.1)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F)	18.7 (65.7)	18.8 (65.8)	17.6 (63.7)	14.7 (58.5)	11.6 (52.9)	9.3 (48.7)	8.1 (46.6)	9.0 (48.2)	11.1 (52)	13.6 (56.5)	15.6 (60.1)	17.5 (63.5)	13.8 (56.8)
Zemākā temperatūra °C (°F)	10.6 (51.1)	9.6 (49.3)	9.3 (48.7)	7.0 (44.6)	4.4 (39.9)	2.1 (35.8)	2.2 (36)	2.7 (36.9)	4.9 (40.8)	5.7 (42.3)	7.7 (45.9)	9.1 (48.4)	2.1 (35.8)
Lietusgāze mm (collas)	101.1 (3.98)	118.0 (4.646)	129.7 (5.106)	127.1 (5.004)	119.9 (4.72)	132.0 (5.197)	97.4 (3.835)	79.8 (3.142)	68.4 (2.693)	76.9 (3.028)	84.3 (3.319)	77.3 (3.043)	1 211,9 (47,713)
Vidējais lietaino dienu skaits	12.2	12.5	13.6	12.8	13	12.5	11.1	10.4	10.5	11.6	11.7	11.5	143.4
% gaisa mitrums	62	64	62	59	57	57	51	49	51	56	58	59	57
Vidējais saulaino stundu skaits dienā	7.1	6.7	6.4	6.4	5.9	5.5	6.4	7.1	7.2	7.2	7.8	7.6	6.8

Arhitektūra

Sidnejas darījumu centrs.

Hārbora tilts naktī.

Sidnejas arhitektūra ir pilna ar kontrastiem — augstās stikla celtnes līdzās senākām būvēm.^[3] Lai gan pilsēta dibināta tikai 18. gadsimta beigās un attīstījusies 19. gadsimtā, Sidneja var lepoties ar daudzām celtnēm, kas atgādina Eiropas seno arhitektūru. Tādā veidā būvēm šeit tika piešķirta papildus vērtība — tās tika būvētas 19. gadsimtā jau krietni vecmodīgā stilā — gotikas vai pat romānikas ietekmē.^[3]

Sidnejai raksturīgs brīvs plānojums (dzīvojamos rajonu mazstāvu apbūve gredzenveidā ietver kvartālus, kur atrodas administratīvās, sabiedriskās un tirdzniecības ēkas), liels apzaļojuma īpatsvars. Pilsētas centrā masīvas 19. gadsimta 1. puses celtnes Monētu kaltuve, Hospitālis (abi celti 1811), Sv. Jēkaba baznīca (1819), Universitāte (ap 1860), Sv. Marijas katedrāle (1886-1905), rātsnams (1868-89). Daudz raksturīgu modernās arhitektūras paraugu administratīvo un dzīvojamo ēkas (1950-60), Sidnejas operteātris (1973). Būtiska ir arī Karalienes Viktorijas ēka, kas celta 19. gadsimta beigās un jau tolaik plānota kā lielveikals, un arī tagad kalpo par mājvietu virknei visdažādāko veikalu. Turklāt daudzi no tiem ir arī Latvijā labi pazīstami brendi. Karalienes Viktorijas ēkas vidū iekārts liels pulkstenis, kas griežas ap savu asi un apskatāms no vairākiem stāviem. Tas vests no Lielbritānijas kādā senā gadā un rāda Austrālijas vēsturi attēlos. Apkārt pulkstenim kuģo burinieks, ļaujot nelielajās miniatūrās sekot līdzi notikumiem sākot no aborigēnu laimīgās dzīves līdz kolonistu atbraukšanai un daudzajām kaujām pēc tam.^[3]