Silikāti

Šis raksts ir par sāļiem. Par ciemu skatīt rakstu Silikāti (ciems).

Silikāti (latīņu: silicis — 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO₄⁴⁻. Tie veido lielāko daļu Zemes garozas (apmēram 75%), kā arī Zemei līdzīgās citplanētas, dabiskos pavadoņus un asteroīdus. Dabā izplatītākie silikātu minerāli ir laukšpats, kaolīns, muskorīts, azbests, talks.

Silikātu tehnoloģijas

Silikātu tehnoloģijas ir rūpniecības nozare, kurā ražo dažādus silikātu materiālus, piemēram, keramiku, stikla izstrādājumus, cementu un būvmateriālus, galvenokārt silikātķieģeļus.

Cements

Visizplatītākais un vairāk ražotais cements ir portlandcements. Cementa galvenās izejvielas ir māls (Al₂O₃×2SiO₂×2H₂O) un kaļķakmens. Izejvielas sasmalcina, sajauc un tad apdedzina īpašās krāsnīs pie aptuveni 1450˚C lielas temperatūras, iegūstot klinkeru. Tad klinkeru sajauc ar ģipsi, sasmalcina un sapilda maisos.

Stikls

Stiklu iegūst, sajaucot smiltis, kaļķameni, kalcinēto sodu un palīgmateriālus:

Na₂CO₃; + CaCO₃ + 6SiO₂ → Na₂O×CaO×6SiO₂ + 2CO₂

Tad visu izkausē un maisījumam ļauj sacietēt, iegūstot viendabīgu stikla masu.