Vikipēdija

Stīvens Džerards

Stīvens Džordžs Džerards (angļu: Steven George Gerrard; dzimis 1980. gada 30. maijā) ir bijušais Anglijas futbolists, tagad — futbola treneris. Eksperti un citi profesionālie futbolisti viņu raksturo kā vienu no savas paaudzes izcilākajiem spēlētājiem. Lielāko daļu no karjeras spēlēja Anglijas Premjerlīgas klubā Liverpool FC, kā arī bija Anglijas izlases dalībnieks. Viņš parasti spēlēja kā centrālais pussargs, lai gan ir spēlējis kā labās malas pussargs un kā otrais uzbrucējs. Kopš 2023. gada jūlija ir Saūda Arābijas profesionālās līgas kluba Al-Ettifaq galvenais treneris.

Stīvens Džerards
Stīvens Džerards
Džerards 2018. gadā
Personas dati
Pilns vārdsStīvens Džordžs Džerards
Dzimis1980. gada 30. maijā (44 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Anglija Vistona, Anglija
Augums183[1] cm
Sporta veidsfutbols
Pozīcijapussargs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Saūda Arābija Al-Ettifaq (galvenais treneris)
Jauniešu klubi
1987—1998Valsts karogs: Anglija Liverpool
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp†(v)†
1998—2015Valsts karogs: Anglija Liverpool504(120)
2015—2016Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Losandželosas "Galaxy"34(5)
Kopā538(125)
Nacionālā izlase
1999—2000Valsts karogs: Anglija Anglija U214(1)
2000—2014Flag of Anglija Anglija114(21)
Vadītās komandas
2018—2021Valsts karogs: Skotija Rangers
2021—2022Valsts karogs: Anglija Aston Villa
2023—Valsts karogs: Saūda Arābija Al-Ettifaq
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Džerards lielāko daļu no karjeras ir spēlējis Anglijas Premjerlīgas klubā "Liverpool". Viņš debitēja šajā komandā 1998. gadā, bet komandas sākumsastāvā nostiprinājās 2000./2001. gada sezonā. 2003. gadā viņš kļuva par komandas kapteini, ieņemot Sami Hīpie vietu. No 17 gadiem, ko pavadīja futbola klubā Liverpool, 12 gadus viņš bija kapteinis. Viņš kopā ar komandu ir ieguvis FA kausu, divreiz Līgas kausu, kā arī 2001. gadā UEFA kausu. 2005. gadā viņš kļuva arī par UEFA Čempionu līgas uzvarētāju. Neskatoties uz panākumiem kausu izcīņās, viņš nekad nav uzvarējis Premjerlīgā.

Karjeras izskaņā viņš bija MLS kluba LA Galaxy spēlētājs. Anglijas izlasē Džerards debitēja 2000. gadā un piedalījās gan 2000., gan 2004. gada Eiropas čempionātā. 2006. gada FIFA Pasaules kausā viņš kļuva par rezultatīvāko Anglijas izlases spēlētāju. Kā Anglijas izlases kapteinis viņš bija 2010. un 2014. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī 2012. gada Eiropas čempionātā. Aizvadījis 114 spēles Anglijas futbola izlasē, gūstot 21 vārtus. Brīdī, kad viņš beidza spēlēt izlasē, viņš bija ceturtais visvairāk spēļu nospēlējošais spēlētājs Anglijas izlasē. Vēl vairāk spēļu bija aizvadījuši tikai Pīters Šiltons, Veins Rūnijs un Deivids Bekhems.

2017. gada janvārī Džerards sāka strādāt par treneri Liverpool FC jaunatnes akadēmijā. 2017. gada septembrī kļuva par Liverpool U-19 komandas treneri un vadīja komandu UEFA Jaunatnes līgā. 2018. gada maijā tika apstiprināts par Skotijas Premjerlīgas kluba Glāzgovas "Rangers" galveno treneri, pienākumus sākot pildīt ar 2018.—2019. gada sezonu.[2] 2021. gada 7. martā Džerards ar Rangers komandu izcīnīja pirmo komandas līgas titulu 10 gados.[3] 2021. gada 11. novembrī Džerards tika apstirprināts par Anglijas Premjerlīgas kluba Aston Villa galveno treneri. 2021.—2022. gada sezonu komanda noslēdza 14. vietā. Nākamās sezonas sākums bija nesekmīgs, pirmajās 11 spēlēs gūstot tikai divas uzvaras, 2022. gada 20. oktobrī Džerards tika atbrīvots no amata.[4]

Agrīnā dzīve

labot šo sadaļu

Stīvens Džordžs Džerards dzimis 1980. gada 30. maijā Vistonā, Mērzisaidā, Anglijā, un ir Pola un Džūlijas Annas Džerardu otrais dēls.[5][6][7] Viņš sāka spēlēt savas dzimtās pilsētas komandā "Whiston Juniors", kur viņu pamanīja Liverpool skauti; deviņu gadu vecumā viņš pievienojās "Liverpool" akadēmijai 1989. gadā.[8] Viņa bērnības futbola varoņi bija Džons Bārnss un Ians Rašs un Pols Gaskoins.[9] Kad Džerards bija jauns, viņa labās kājas lielajā pirkstā iedūrās dārza dakša.[10] Savā autobiogrāfijā Gerrard: My Autobiography viņš izcēla "Liverpool" akadēmijas direktoru Stīvu Haiveju un viņa tēvu par to, ka viņi novērsa operāciju, lai amputētu viņa kājas pirkstu.[11]

Četrpadsmit gadu vecumā Džerardam bija pārbaudījumi ar dažādiem klubiem, tostarp Manchester United.[12] Savu pirmo profesionālo līgumu ar "Liverpool" viņš parakstīja 1997. gada 5. novembrī.[12]

Karjera klubos

labot šo sadaļu

Liverpool

labot šo sadaļu

1998–2004

labot šo sadaļu

Džerards debitēja "Liverpool" pirmajā komandā 1998. gada 29. novembrī, nākot spēles beigās uz maiņu Premjerlīgas mačā pret Blackburn Rovers.[13] Savā debijas sezonā viņš aizvadīja trīspadsmit spēles, centrālajā vidējā līnijā aizstājot savainoto kapteini Džeimiju Rednapu.[8]

Aizstājot Polu Insu, Džerards 1999.–2000. gada sezonā regulāri bija Rednapa partneris vidējā līnijā.[14] Uzsākot Mērzisaidas derbiju uz rezervistu soliņa, viņš otrajā puslaikā nomainīja Robiju Fauleru, saņemot savu pirmo sarkano kartīti karjerā par spērienu Everton futbolista Kevina Kempbela augšstilbam.[15] Vēlāk tajā pašā sezonā Džerards guva savus pirmos vārtus uzvarā pret Sheffield Wednesday ar 4:1.[16] Tomēr, viņš sāka ciest no pastāvīgām muguras problēmām, kuras vēlāk atklāja sporta konsultants Hanss-Vilhelms Millers-Volfārts kā paātrinātas augšanas un pārmērīgas spēlēšanās rezultātā pusaudža gados.[12] Pēc tam viņu skāra cirkšņa traumas, kuru dēļ bija nepieciešamas četras atsevišķas operācijas.[12]

2000.–2001. gada sezonā Džerards visās sacensībās startēja piecdesmit reizes, gūstot desmit vārtus. Tajā sezonā viņš izcīnīja savus pirmos nozīmīgos panākumus ar "Liverpool" — FA kausu, Futbola līgas kausu un UEFA kausu, gūstot vārtus pēdējo sacensību finālā.[17] Nākamajā sezonā viņš ieguva FA Charity Shield un UEFA Superkausu.[18] 2003. gada martā Džerards guva pirmos vārtus spēlē, ar 2:0 uzvarot Mančestras "United" Futbola līgas kausa finālā Millennium Stadium, Kārdifā.[19]

2005. gada jūnijā Džerards pagarināja līgumu ar klubu, parakstot līgumu uz četriem gadiem.[20] Uljē atkāpās no "Liverpool" galvenā trenera amata pēc 2003.–2004. gada kampaņas, kurā nebija trofeju, un Džerards starpsezonā tika saistīts ar pāreju uz Chelsea. Džerards atzina, ka nav "apmierināts ar "Liverpool" progresu" un, ka "pirmo reizi karjerā esmu domājis par iespēju pārcelties."[21] Galu galā, Džerards noraidīja 20 miljonu mārciņu piedāvājumu no "Chelsea", paliekot "Liverpool" jaunā trenera Rafaela Benitesa vadībā.[22]

2004–2007

labot šo sadaļu
 
Džerarda akmens plātne ārpus Anfield stadiona ar ierakstītām 86 minūtēm (viņa sitiena laiks pret "Olympiacos") un "Oh, you beauty!! What a hit son! What a hit!"

"Liverpool" 2004.–2005. gada sezonas sākumā bija daudz traumu, un septembra līgas mačā pret Mančestras "United" gūtā kājas pirksta lūzuma dēļ Džerardam līdz novembra beigām nācās izlaist spēlēšanu.[23] 8. decembrī Džerards guva izšķirošus vārtus no 25 jardu attāluma "Liverpool" pēdējā Čempionu līgas grupu turnīra spēlē pret Olympiacos, 86. minūtē, aizvedot klubu uz izslēgšanas kārtu.[24] Šāviens, kura laikā Sky Sports komentētājs Endijs Grejs izsaucās: "Oh, you beauty!! What a hit son! What a hit!", Džerards apgalvoja, ka šis bija viņa svarīgākais, ja ne labākais, vārtu guvums "Liverpool" labā līdz šim.[25][26] Tomēr, Džerards 2005. gada Līgas kausa finālā 27. februārī trāpīja bumbu savos vārtos, kas izrādījās izšķiroši "Liverpool" zaudējumā ar 3:2 pret "Chelsea" pēc papildlaika "Millenium Stadium" laukumā.[27]

 
Džerards 2006. gadā

Sešu minūšu laikā, 2005. gada Čempionu līgas finālā pret AC Milan, otrajā puslaikā, "Liverpool" atspēlējās no trīs vārtu deficīta, pēc pagarinājuma panākot neizšķirtu 3:3, Džerardam gūstot vienus no vārtiem ar galvu pēc Juna Arnes Rīses centrējuma.[28] Trešie "Liverpool" vārti tika gūti pēc tam, Džennāro Gatuzo "Milan" soda laukumā nogāza Džerardu, un sekoja 11 metru soda sitiens. Šavi Alonso 11 metru soda sitienu atvairīja Dida, bet atvairītā bumba tika iesista vārtos.[29] Džerards nepiedalījās 11 metru soda sitienu sērijā (viņš bija izraudzītais kā piektā soda sitiena izpildītājs), kuru "Liverpool" uzvarēja ar 3:2, iegūstot savu pirmo Čempionu līgas trofeju divdesmit gadu laikā.[30] Mačs, kas nodēvēts par Stambulas brīnumu, tiek plaši uzskatīts par vienu no lieliskākajiem fināliem sacensību vēsturē, un Džerards tika slavēts kā otrā puslaika atgriešanās katalizators.[31][32][33] Džerards tika atzīts par spēles labāko spēlētāju un vēlāk saņēma UEFA gada labākā klubu futbolista balvu.[34]

Attiecībā uz viņa līguma problēmām ar "Liverpool", Džerards pēc fināla presei sacīja: "Kā es varu aiziet pēc šādas nakts?"[35] Taču sarunas drīz vien apstājās, un 2005. gada 5. jūlijā pēc tam, kad "Liverpool" noraidīja vēl vienu ienesīgu "Chelsea" piedāvājumu, Džerarda aģents Struans Māršals informēja "Liverpool" izpilddirektoru Riku Periju, ka Džerards noraida kluba rekorda piedāvājumu par 100 000 mārciņām nedēļā. Perijs atzina, ka klubs ir zaudējis Džerardu, sakot: "Tagad mums ir jādodas uz priekšu. Mēs esam darījuši visu iespējamo, bet viņš ir skaidri licis saprast, ka vēlas doties, un es domāju, ka tas izskatās diezgan viennozīmīgi."[36] Nākamajā dienā Džerards parakstīja jaunu līgumu uz četriem gadiem, un ​​Perijs par agrākajām neveiksmīgajām sarunām vainoja abu pušu kļūdainu komunikāciju. Džerards, parakstot līgumu, paziņoja, ka labprātāk izcīnītu vienu Premjerlīgas titulu ar "Liverpool", nevis izcīnītu vairākus titulus "Chelsea" komandā, jo tas viņam nozīmētu vairāk.[37][38]

Džerards 2005.–2006. gadā guva 23 vārtus 53 spēlēs, un aprīlī kļuva par pirmo "Liverpool" spēlētāju kopš Džona Bārnsa 1988. gadā, kurš tika atzīts par Anglijas futbola gada labāko spēlētāju.[39] Viņš divreiz guva vārtus 2006. gada FA kausa finālā pret West Ham United, tostarp kompensācijas laikā ar sitienu no 35 jardu attāluma panāca izlīdzinājumu, kas noveda maču papildlaikā, un "Liverpool" izcīnīja otro galveno trofeju pēc kārtas, uzvarot pēcspēles soda sitienu sērijā.[40][41] Mačs tika dots nosaukums Džerarda fināls, kad viņa gūtie vārti padarīja viņu par vienīgo spēlētāju, kurš guvis vārtus FA kausa, Līgas kausa, UEFA kausa un Čempionu līgas finālos.[42][43] "Liverpool" 2006.–2007. gada Čempionu līgas pusfinālā izslēdza "Chelsea" soda sitienu sērijā, atgriežoties otrajā finālā trīs sezonu laikā, ko Atēnās ar 2:1 zaudēja "Milan".[44][45]

2007–2012

labot šo sadaļu
 
Džerards 2007. gadā

Džerards guva kājas pirksta lūzumu 2007. gada augustā Čempionu līgas kvalifikācijas spēlē pret Toulouse,[46] bet atgriezās četras dienas vēlāk, nospēlējot visu spēli līgas mačā, neizšķirti 1:1 pret "Chelsea".[47] 2007. gada 28. oktobrī Džerards aizvadīja savu 400. spēli "Liverpool" rindās, līgas mačā pret Arsenal, kurā guva vārtus.[48][49] 2007. gada decembrī Džerards tika iebalsots sestajā vietā (pēc Kakā, Lionela Mesi, Krištianu Ronaldu, Didjē Drogbā un Ronaldiņu) 2007. gada FIFA Pasaules gada labāko spēlētāju sarakstā.[50][51]

Džerards savu 300. spēli Premjerlīgā aizvadīja 2008. gada 13. aprīlī, mačā pret Blackburn Rovers, gūstot ievadvārtus spēlē, kuru "Liverpool" uzvarēja ar 3:1[52][53] un sezonu pabeidza ar divdesmit vienu vārtu guvumu visās sacensībās, pārspējot savu kopējo 2006.–2007. gada sezonas gūto vārtu skaitu. Džerards tika izvēlēts "Gada labākās komandas" balvai, un viņš kopā ar komandas biedru Fernando Toresu bija arī viens no kandidātiem "Gada labākā spēlētāja" balvai.[54][55]

Džerardam 2008.–2009. gada sezonas sākumā bija jāveic cirkšņa operācija, taču problēma nebija nopietna un viņš ātri atgriezās treniņos.[56] Viņš 20. septembrī guva savus simtos vārtus "Liverpool" karjerā pret Stoke City, taču tie netika ieskaitīti, pēc tam, kad Dirks Kijts atradās aizmugurē.[57] Šo panākumu viņš sasniedza vienpadsmit dienas vēlāk, Čempionu līgas grupu turnīrā ar 3:1 uzvarot PSV.[58]

2009. gada 10. martā pret Madrides "Real" viņš piedalījās 100. spēlē Eiropas klubu sacensībās "Liverpool" komandā un divreiz guva vārtus, uzvarot ar 4:0.[59] Četras dienas pēc uzvaras pār "Real", Džerards Old Trafford laukumā pirmo reizi guva vārtus no 11 metru soda sitiena atzīmes, izvirzot "Liverpool" vadībā, ar 4:1 uzvarā pār Mančestras "United".[60] Pēc šiem rezultātiem trīskārtējais FIFA Pasaules gada spēlētājs Zinedins Zidāns slavēja Džerardu kā, iespējams, labāko spēlētāju pasaulē.[61] 2009. gada 22. martā Džerards guva savu pirmo "hat-trick" Premjerlīgā pret Aston Villa, uzvarot ar 5:0.[62] 2009. gada 5. decembrī Džerards aizvadīja 500. spēli "Liverpool" komandā pret "Blackburn".[63] 2009.–2010. gada sezonu viņš noslēdza ar 12 vārtiem un deviņām rezultatīvām piespēlēm 46 mačos.[64]

 
Džerards pirms Džeimija Karagera pagodināšanas spēles 2010. gadā

Pēc 2009.–2010. gada sezonas, Rafaels Benitess pēc sešiem gadiem pameta "Liverpool", un viņa vietā amatā stājās Rojs Hodžsons, kurš ātri apliecināja faniem, ka Džerards netiks pārdots.[65] Lai vēl vairāk novērstu jebkādas spekulācijas saistībā ar viņa nākotni klubā, Džerards nāca klajā ar paziņojumu, uzsverot viņa prieku par gaidāmo sezonu ar "Liverpool" un uzslavējot Džo Kola piesaistīšanu komandai.[66] Drīz Džerards aizvadīja savu pirmo pirmssezonas spēli 2010.–2011. gada sezonā pret Menhengladbahas "Borussia", 2010. gada 1. augustā, kopā ar jauniegūto Džo Kolu.[67]

Džerards guva savus pirmos vārtus 2010.–2011. gada sezonā no 11 metru soda sitiena atzīmes Eiropas līgas kvalifikācijas spēlē pret Maķedonijas vienību FK Rabotnički 2010. gada 5. augustā.[68] Nākamos divus vārtus viņš guva 19. septembrī Old Trafford laukumā, zaudējot ar 3:2 pret Manchester United; viņš 64. minūtē guva vārtus no soda sitiena un sešas minūtes vēlāk ar brīvsitienu, panākot izlīdzinājumu 2:2.[69]

Džerards izlaida 2011.–2012. gada sezonas sākumu cirkšņa savainojuma dēļ, kas arī lielu daļu iepriekšējās sezonas viņam neļāva spēlēt.[70] Džerards vēlāk atklāja, ka noraidīja iespēju vasarā pievienoties Minhenes "Bayern", lai koncentrētos uz "Liverpool" atgriešanu Čempionu līgā, sakot: "... tradicionālam klubam kā "Liverpool" joprojām ir vērtība, tāpēc es esmu iestrēdzis tik ilgi... svarīgāk ir izcīnīt pāris trofejas un sasniegt kaut ko daudz grūtāku, nekā iet vieglāko ceļu un pārcelties uz klubu, kur kļūst vieglāk.”[71]

29. oktobrī Džerardam tika veikta ārstēšana, lai atbrīvotos no infekcijas labajā potītē, kas tika ievietota aizsargģipsī. Viņš tajā dienā bija spiests izlaist "Liverpool" līgas maču pret West Bromwich Albion un tika izslēgts uz vismaz vēl vienu speli nākamajā nedēļā pret Swansea City, un Anglijas izlases draudzības spēlēm pret Zviedriju un Spāniju.[72] 30. decembrī Džerards izgāja laukumā no rezervistu soliņa pret Ņūkāslas "United" un guva vārtus.[73]

Džerards palīdzēja "Liverpool" sasniegt savu pirmo kausa izcīņas finālu pēdējo 6 gadu laikā un pirmo reizi Vemblija stadionā 18 gadu laikā, kad "Liverpool" pusfinālā divu spēļu summā ar 3:2 pārspēja Mančestras "City". Džerards guva vārtus pēc soda sitiena abās kārtās, iekļūstot ar "Liverpool" 2012. gada Futbola līgas kausa finālā pret Cardiff City, 2012. gada 26. februārī, kurā "Liverpool" uzvarēja ar soda sitienos.[74][75][76] Savā 400. spēlē Premjerlīgā "Liverpool" sastāvā, Džerards guva "hat-trick", 13. martā Mērzisaidas derbijā "Liverpool" ar 3:0 uzvarot Everton.[77]

2012–2015: Pēdējās sezonas Liverpool

labot šo sadaļu

2012. gada 18. augustā Džerards aizvadīja savu 250. maču "Liverpool" kapteiņa amatā.[78] Savus pirmos vārtus Premjerlīgas sezonā viņš guva 23. septembrī, atklājot rezultātu 2:1 zaudējumā pret Mančestras "United".[79]

 
Džerards 2013. gada augustā

2013. gada 15. jūlijā Džerards parakstīja līguma pagarinājumu ar "Liverpool".[80] 2013. gada 3. augustā "Liverpool" spēlēja ar Olympiacos, pret kuru Džerards, iespējams, guva savus izcilākos vārtus, Enfīldā, Džerarda labdarības līdzekļu vākšanas spēlē. "Liverpool" šajā mačā uzvarēja ar 2:0, spēlē, kurā piedalījās tādi spēlētāji kā Džeimijs Karagers un Robijs Faulers.[81] "Alder Hey Children's Charity", kuras dibinātājs ir Džerards, no ieņēmumiem saņēma 500 000 mārciņu.[82] 5. oktobrī Džerards guva vārtus, uzvarot Crystal Palace ar 3:1, kļūstot par "Liverpool" pirmo spēlētāju, kurš guvis vārtus 15 secīgās līgas kampaņās, pārspējot Billija Lidela rekordu, kas iepriekš tika uzstādīts 1959. gadā.[64] Tāpat, 2013. gada oktobrī viņš kļuva par visilgāk esošo "Liverpool" kapteini, 10 gadus, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas piederēja Aleksam Reisbekam, kurš bija "Liverpool" kapteinis no 1899. līdz 1909. gadam.[83]

2013. gada 19. oktobrī Džerards guva savus 100. Premjerlīgas vārtus — ar 11 metru soda sitienu pret Ņūkāslas "United", 2:2 neizšķirtā.[84] 2014. gada 16. martā Džerards guva divus vārtus pēc soda sitieniem un netrāpīja vēl vienu, kad "Liverpool" ar 3:0 uzvarēja Mančestras "United" "Old Trafford" laukumā.[85] Ar deviņiem gūtajiem vārtiem pret Mančestras "United", viņš ir "Liverpool" rezultatīvākais spēlētājs šajā duelī.[86] 6. aprīlī viņš guva vēl divus vārtus pēc soda sitieniem, "Liverpool" ar 2:1 pārspējot "West Ham United" un ieņemot Premjerlīgas tabulas 1. vietu, kad bija atlicis aizvadīt piecas spēles. Šie vārti viņu pacēla augstāk par Keniju Dalglišu, kā "Liverpool" visu laiku sesto labāko vārtu guvēju.[87]

27. aprīlī Džerards bija iesaistīts tajā, kas vēlāk tika nosaukts par 2013.–2014. gada Premjerlīgas sezonas noteicošo brīdi, kurā "Liverpool" galu galā finišēja otrajā vietā.[88][89][90] Sākotnēji "Liverpool" izvirzījās līgas vadībā, kad savā sezonas trešajā spēlē no beigām tikās ar "Chelsea". Džerards paslīdēja, saņemot piespēli, kas ļāva Dembam Bā gūt vārtus "Chelsea" labā; "Chelsea" izcīnīja uzvaru ar 2:0, kas nozīmēja, ka "Liverpool" cerības uz titulu vairs nebija viņu pašu rokās.[91][92] Džerards sezonu pabeidza ar 13 vārtiem un 13 rezultatīvām piespēlēm līgā.[93] Džerards vēlāk atsaucās uz šo periodu kā "sliktākajiem trim mēnešiem manā dzīvē".[94][95]

 
Džerards 2014. gada augustā. 2014.–2015. gada sezona viņam bija pēdējā "Liverpool" rindās.

2014. gada oktobrī Džerards izslēdza iespēju beigt karjeru 2014.–2015. gada sezonas beigās un sacīja, ka varētu pievienoties citam klubam, ja viņam netiks piedāvāts jauns līgums ar "Liverpool".[96] 2015. gada 1. janvārī Džerards paziņoja, ka sezonas beigās pametīs "Liverpool".[97] Džerards sacīja, ka būtu parakstījis jaunu līgumu, ja tas būtu piedāvāts starpsezonā, taču sacīja, ka klubs piedāvājumu neizteica līdz novembrim. Līdz tam laikam Brendans Rodžerss bija ar viņu runājis par sava spēles laika pārvaldību, un viņš Čempionu līgā pret Madrides "Real" tika atstāts ārpus pamatsastāva, veicinot viņa lēmumu pamest "Liverpool".[98] Viņa vārti pret Basel Čempionu līgas pēdējā grupu turnīra spēlē bija Džerarda 30. vārti šajās sacensībās, kas ir kluba rekords, līdz to 2021. gadā pārspēja Mohameds Salāhs.[99] 2015. gada 5. janvārī Džerards guva divus vārtus savā pirmajā spēlē pēc tam, kad paziņoja par aiziešanu, FA kausa izcīņas 3. kārtas spēlē, uzvarot AFC Wimbledon ar 2:1.[100] 2015. gada 4. februārī viņš "Liverpool" rindās aizvadīja 700. spēli, spēlējot FA kausā pret Bolton.[101]

22. martā Džerards tika noraidīts 38 sekundes pēc tam, kad laukumā devās pēc maiņas puslaikā, mačā pret Mančestras "United" par uzkāpšanu Anderam Erreram.[102] Džerards "Liverpool" rindās 500. līgas spēli aizvadīja pret "West Brom" 25. aprīlī, kas beidzās bezvārtu neizšķirtā; viņš kļuva tikai par trešo spēlētāju, kurš jebkad aizvadījis 500 vai vairāk Premjerlīgas spēles vienā klubā, pēc Raiena Gigsa un bijušā komandas biedra Džeimija Karagera.[103] Viņa pēdējā spēle "Liverpool" rindās Anfield laukumā bija 16. maijā pret Crystal Palace, piedzīvojot zaudējumu ar 3:1.[104][105][106] Viņa pēdējā spēle klubā bija astoņas dienas vēlāk, zaudējot Stoke ar 6:1, Džerardam gūstot vienīgos "Liverpool" vārtus šajā spēlē.[107]

LA Galaxy

labot šo sadaļu
 
Džerards LA Galaxy 2015. gadā

2015–2016: Pēdējie gadi un karjeras noslēgums

labot šo sadaļu

2015. gada 7. janvārī LA Galaxy no MLS paziņoja par līguma noslēgšanu ar Džerardu uz 18 mēnešiem, kura vērtība esot 9 miljoni dolāru. Komandai viņš pievienojās jūlijā pēc 2014.–2015. gada Premjerlīgas sezonas beigām.[108] 11. jūlijā Džerards debitēja Losandželosas komandā, nākot laukumā pēc maiņas puslaikā, nomainot Ignasio Mahanto, zaudējumā Real Salt Lake ar 1:0 "U.S. Open Cup" ceturtdaļfinālā.[109] MLS viņš debitēja 17. jūlijā, gūstot vienus vārtus, asistējot vienu vārtu guvumā savam bijušajam "Liverpool" komandas biedram Robijam Kīnam viņa "hat-trick" guvumā, "StubHub Center" laukumā ar 5:2 sagraujot citus kaliforniešus San Jose Earthquakes.[110] Tajā mēnesī Džerards bija viens no 22 spēlētājiem, kas tika iekļauts 2015. gada MLS Visu zvaigžņu spēles sarakstā.[111] Regulārajā sezonā viņš aizvadīja 13 spēles, gūstot vēl vienus vārtus, komandas pēdējos 27. septembra uzvarā ar 3:2 mājās pār FC Dallas.[112]

Pēc tam, kad Seattle Sounders FC izslēdza "Galaxy" no 2015. gada MLS kausa izslēgšanas spēlēm, Džerards paziņoja, ka viņš varētu beigt karjeru 2016. gadā, sakot, ka viņam radās negaidītas grūtības garajos braucienos uz izbraukuma spēlēm ASV, kā arī dažādajos augstumos un laikapstākļos valstī.[113]

Džerards savu pēdējo spēli "Galaxy" rindās aizvadīja 2016. gada 6. novembrī, MLS kausa izcīņas izslēgšanas turnīrā, zaudējot 11 metru soda sitienu sērijā pret Colorado Rapids.[114] Viņš paziņoja par karjeras beigšanu 24. novembrī, 36 gadu vecumā.[115][116]

Starptautiskā karjera

labot šo sadaļu

2000–2004

labot šo sadaļu

Džerards izlasē debitēja pret Ukrainu 2000. gada 31. maijā.[117] Tajā vasarā viņš tika izsaukts uz UEFA Euro 2000, tikai vienu reizi spēlējot, nākot uz maiņu, uzvarot Vāciju ar 1:0, pirms Anglija izstājās pēc grupu turnīra.[118][119] Savus pirmos izlases vārtus viņš guva slavenajā uzvarā 5:1 pār Vāciju 2002. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēlē 2001. gada septembrī, un, kamēr Anglija kvalificējās, Džerards bija spiests izstāties no izlases pastāvīgo cirkšņa problēmu dēļ "Liverpool" sezonas pēdējā spēle pret Ipswich.[120]

2004–2006

labot šo sadaļu

Džerards guva savus otros vārtus valstsvienības sastāvā Euro 2004 kvalifikācijas spēlē pret Maķedoniju 2002. gada 16. oktobrī, spēlējot neizšķirti 2:2, bet trešie vārti bija 2003. gada 3. jūnijā, uzvarot Serbiju un Melnkalni ar 2:1.[121] Viņš bija regulārs 2004. gada Eiropas čempionāta sākumsastāva spēlētājs, gūstot vienu vārtus, panākot 3:0 Anglijas uzvarā pār Šveici turnīra otrajā grupas spēlē, bet Angliju izslēdza turnīra saimniece Portugāle, ceturtdaļfinālā, zaudējot ar 6:5 soda sitienus sērijā, kad Džerards 81. minūtē tika nomainīts pret Ouenu Hārgrīvsu.[122]

 
Džerards iesildās Anglijas izlasē 2012. gada Eiropas čempionātā

Viņš piedalījās savā pirmajā Pasaules kausa izcīņā 2006. gadā un guva divus vārtus grupu turnīrā pret Trinidadu un Tobāgo un Zviedriju, lai gan viņa soda sitiens bija viens no trim, kuru atvairīja vārtsargs Rikardu, kad Anglija ceturtdaļā atkal piekāpās Portugālei soda sitienu sērijā.[123] Viņš bija Anglijas izlases rezultatīvākais spēlētājs turnīrā.

2006–2010

labot šo sadaļu

Džerardu par Anglijas izlases vicekapteini iecēla treneris Stīvs Maklarens,[124] un, kamēr viņš kapteiņa amatā ieņēma Džona Terija vietu, Anglija abas divas reizes zaudēja gan Krievijai, gan Horvātijai, kas izbeidza viņu cerības kvalificēties 2008. gada Eiropas čempionātam.[125] Pēc tam, kad komandas vadību 2008. gada sākumā pārņēma jaunais treneris Fabio Kapello, Džerardam tika dota izmēģinājuma iespēja kapteiņa amatā, bet Kapello šo lomu pastāvīgi uzticēja Terijam.[126][127] Pēc tam Džerardu Anglijas vicekapteiņa amatā nomainīja Rio Ferdinands.[128]

Džerards palīdzēja Anglijas izlasei kvalificēties 2010. gada Pasaules kausam, gūstot divus vārtus Anglijas uzvarā pret Horvātiju ar 5:1.[129] Džonu Teriju kapteiņa amatā 2010. gadā nomainīja Rio Ferdinands,[130] un Džerards pēc tam atkal kļuva par vicekapteini. Kad Anglijas izlase devās uz 2010. gada Pasaules kausu, Džerards bija komandas pieredzējušākais spēlētājs ar 80 spēlēm. Gatavojoties 2010. gada FIFA Pasaules kausam, Rio Ferdinands guva savainojumu, kas nozīmēja, ka Kapello Džerardu iecēla par turnīra kapteini.[130]

Pēc turnīra, Džerards, daļa no Anglijas futbolistu grupas, kas nodēvēta par "Zelta paaudzi", apstiprināja, ka joprojām būs pieejams atlasei, neskatoties uz Kapello ieteikumiem, ka viņš centīsies pārveidot komandu.[131]

2010–2014

labot šo sadaļu
 
Džerards (otrais no kreisās) sasveicinās ar Urugvajas izlases spēlētāju Luisu Suaresu 2014. gada Pasaules kausā, 2014. gada 19. jūnijā

2010. gada augustā Džerards divreiz guva vārtus draudzības spēlē pret Ungāriju un palīdzēja Anglijai uzvarēt ar 2:1.[132] Sakarā ar to, ka Ferdinands savainojuma dēļ nebija, Džerards saglabāja kapteiņa amatu Euro 2012 atlases spēlē pret Bulgāriju, kurā Anglija uzvarēja ar 4:0. Vēlāk jaunais treneris Rojs Hodžsons viņu iecēla par pastāvīgo kapteini finālturnīrā.

Šī bija pirmā reize, kad viņš tika nosaukts tiešā veidā par Anglijas izlases kapteini, nevis savainotā vai nepieejamā kapteiņa vietā.[133] Viņš atdeva trīs rezultatīvas piespēles un ieguva divas mača labākā spēlētāja balvas, palīdzot Anglijai ieņemt savas grupā pirmo vietu. Neraugoties uz izstāšanos ceturtdaļfinālā pret Itāliju soda sitienu sērijā, Džerards vēlāk bija vienīgais Anglijas spēlētājs, kurš tika iekļauts "UEFA Turnīra komandā".[134] 2012. gada 14. novembrī Džerards aizvadīja 100. spēli Anglijas izlasē, draudzības spēlē pret Zviedriju.[135][136]

2014. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā Džerards bija Anglijas izlases kapteinis, izkrītot pēc grupu turnīra pirmo reizi kopš 1958. gada un pirmo reizi jau pēc diviem spēlēm, piedzīvojot divas neveiksmes pēc kārtas ar 1:2 pret Itāliju un Urugvaju.[137] Džerards bija iesaistīts abos vārtu zaudējumos pret Urugvaju, kurus guva viņa kluba biedrs Luiss Suaress.[138] Anglijas izlases pēdējā spēlē pret Kostariku, Džerardu kapteiņa amatā nomainīja Frenks Lempards un viņš spēlē devās uz maiņu no rezervistu soliņa.[139]

2014. gada 21. jūlijā Džerards paziņoja par aiziešanu no starptautiskā futbola.[140] Viņš Anglijas izlasi pārstāvēja 114 reizes, gūstot 21 vārtus.[141] Džordans Hendersons Džerardu raksturoja kā "iespējams, labāko spēlētāju, kādu šī valsts jebkad redzējusi - ne tikai kā spēlētāju, bet arī kā līderi un kapteini."[142]

Spēles stils

labot šo sadaļu
 
Džerards spēcīgi sper pa bumbu

Vairāki eksperti un futbolisti viņu uzskata par vienu no savas paaudzes izcilākajiem spēlētājiem,[143][144][145] 2009. gadā Zinedins Zidāns un Pelē uzskatīja Džerardu par, iespējams, labāko futbolistu pasaulē.[146][147] Pazīstams ar savu daudzpusību un plašo prasmju klāstu, viņš prata spēlēt daudzās pozīcijās.[64][148][149] Smagi strādājošs, "no kastes līdz kastei" spēlētājs ar lielu izturību, Džerards parasti tika izmantots kā centrālais pussargs, taču viņš tika izmantots arī kā zemuzbrucējs, uzbrūkošais pussargs, labās malas aizsargs un labās malas uzbrucējs.[150][151]

 
Džerards lielāko savas karjeras daļu valkāja astoto numuru.

Džerards savu profesionālo karjeru sāka kā malējais pussargs labajā malā, lai gan šajā pozīcijā viņš neizcēlās, jo jaunībā viņam bija nosliece uz neuzmanīgiem pārkāpumiem.[152] Neskatoties uz to, "Liverpool" saglabāja ticību jaunajam spēlētājam, un vēlāk, pieaugot, viņš tika pārcelts uz balsta pussarga pozīciju, kur viņš izcēlās kā bumbu ieguvējs, nevis kā spēles veidotājs.[153]

Viņš turpināja taktiski attīstīties, iejūtoties centrālā pussarga lomā, kas viņam ļāva būt efektīvam gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.[153]

Džerards, ar "darba" kāju kā labo, spēja gūt vārtus no distances, pateicoties savām sitiena spējām — viņš karjeras laikā guva daudzus svarīgus vārtus no tālās distances.[154][155] Kad viņš pārsniedza 30 gadu slieksni, viņa fiziskās spējas doties un pievienoties uzbrukumam samazinājās, tālsitienu skaits pa vārtiem samazinājās, un lielāko daļu vārtu viņš guva no brīvsitieniem un soda sitieniem.[155][156]

Jo īpaši, viņa taktiskā inteliģence un spēja lasīt spēli, ļāva viņam izjaukt pretinieku uzbrukumus.[155][157] Papildus savām futbola īpašībām, Džerards tika augstu novērtēts par savu līderību, apņēmību un ietekmi laukumā visas karjeras laikā.[155][158]

Trenera karjera

labot šo sadaļu

2016. gada novembrī, dažas dienas pirms spēlētāja karjeras beigām, Džerards sniedza interviju par vakanto galvenā trenera amatu League One klubā Milton Keynes Dons, taču sacīja, ka nav gatavs šim darbam.[159]

Liverpool akadēmija

labot šo sadaļu

2017. gada janvārī viņš tika iecelts par jauniešu treneri "Liverpool", sākot no februāra.[160][161][162] 11. aprīlī tika ziņots, ka Džerards pirms 2017.–2018. gada sezonas pārņems "Liverpool" U-18 komandu, pārsteidzot Jirgenu Klopu un Aleksu Ingltorpu ar savu darba ētiku, zināšanām un attieksmi pret akadēmijas trenera darbu.[163] Tomēr, pirms viņš spēra nākamo soli ceļā uz trenera akreditācijas apliecības saņemšanu, Džerards pēdējo reizi uzvilka "Liverpool" kreklu draudzības spēlē pret Austrālijas klubu Sydney FC.[164] 2017. gada 7. septembrī klubs paziņoja, ka Džerards vadīs U-19 komandu 2017.–2018. gada UEFA Jaunatnes līgā.[165]

Rangers

labot šo sadaļu
 
Džerards kā Glāzgovas "Rangers" galvenais treneris 2018. gadā

2018. gada aprīļa beigās Džerards uzsāka sarunas, lai kļūtu par Skotijas Premjerlīgas kluba Rangers jauno galveno treneri.[166] 1. maijā no amata tika atbrīvots pagaidu treneris Greimijs Mērtijs,[167] pēc trim dienām klubam apstiprinot, ka Džerards stāsies viņa vietā no 1. jūnija, pirms 2018.–2019. gada sezonas, parakstot četru gadu līgumu.[168] Viņš debitēja augstākā līmeņa galvenā trenera amatā 12. jūlijā, kad aizveda "Rangers" UEFA Eiropas līgas spēlē līdz uzvarai ar rezultātu 2:0 pār Maķedonijas komandu Shkupi.[169] Džerarda pirmā spēle vietējā līgā bija neizšķirts 1:1 pret Aberdeen izbraukumā.[170] Džerarda vadībā "Rangers" no sezonas sākuma aizvadīja nepārspētu divpadsmit spēļu sēriju visos turnīros, līdz beidzot cieta sakāvi 2. septembrī, "Old Firm" derbijā ar 1:0 zaudējot konkurentiem Celtic.[171] 29. decembrī, apgrieztā spēlē, Džerards aizveda "Rangers" līdz pirmajai uzvarai pār "Celtic" kopš 2012. gada, spēlē, kas beidzās ar rezultātu 1:0.[172]

Pirms 2019.–2020. gada sezonas Džerards tika saistīts ar atgriešanos Premjerlīgā, jo Ņūkāslas "United" galvenā trenera vieta kļuva vakanta.[173] Līdz ar šo soli, viņš būtu nomainījis savu bijušo "Liverpool" treneri Rafaelu Benitesu, kurš pameta klubu, beidzoties līgumam.[174] Tiek ziņots, ka Džerards atteicās no iespējas ieņemt kluba galvenā trenera amatu, jo viņam bija ērti "Rangers".[175]

2020.–2021. gada sezonā Džerards aizvadīja rekordpilnu "Rangers" sezonu, izcīnot abpusējas uzvaras derbijā pār konkurentiem "Celtic" un ieņemot pirmo vietu savā Eiropas līgas grupā.[176][177] 2021. gada 7. martā "Rangers" izcīnīja Skotijas Premjerlīgas čempionu titulu, nezaudējot nevienu līgas maču, 38 mačos iegūstot 102 punktus un ielaižot tikai 13 vārtus. Džerardam tā bija arī pirmā trofeja kā galvenajam trenerim.[178]

Aston Villa

labot šo sadaļu

2021. gada 11. novembrī Džerards tika iecelts par Premjerlīgas kluba Aston Villa galveno treneri, noslēdzot līgumu uz trīsarpus gadiem, aizstājot Dīnu Smitu, kurš tika atlaists pirms četrām dienām.[179] "Villa" samaksāja "Rangers" kompensāciju aptuveni 4 miljonu mārciņu apmērā, lai atbrīvotu viņu no līguma.[180] Savā pirmajā spēlē Premjerlīgā viņš aizveda klubu līdz uzvarai ar 2:0 savā laukumā pret Brighton & Hove Albion.[181] Rezultāti Džerarda vadībā kopumā bija dažādi, un komanda sezonu noslēdza 14. vietā, kas ir trīs vietas zemāk nekā iepriekšējā kampaņā.[182]

Uzvarot tikai divas no 2022.–2023. gada sezonas pirmajām 12 līgas spēlēm, Džerardu 2022. gada 20. oktobrī atlaida no amata.[183]

Al-Ettifaq

labot šo sadaļu

2023. gada 3. jūlijā Džerards kļuva par Saūda Arābijas profesionālās līgas kluba Al-Ettifaq galveno treneri.[184]

Ārpus futbola

labot šo sadaļu

Personīgā dzīve

labot šo sadaļu
 
Džerards sniedz autogrāfus 2006. gadā

Džerarda brālēns Entonijs Džerards kļuva par profesionālu centra aizsargu. Viņš bija daļa no Everton komandas, taču neiekļuva pirmajā komandā, un lielāko daļu savas karjeras pavadīja Futbola līgā.[185] Abi pirmo reizi profesionālajā mačā pretī stājās 2012. gada Futbola līgas kausa izcīņas finālā, kad Stīvena pārstāvētā "Liverpool" soda sitienu sērijā, kurā abi Džerardi netrāpīja, uzvarēja Entonija pārstāvēto Cardiff City.[186]

Viens no citiem Džerarda brālēniem, Bobijs Dankans, spēlēja "Liverpool" Akadēmijas komandā.[187]

Džerards un viņa sieva Aleksa Karena apprecējās 2007. gada 16. jūnijā, tajā pašā dienā, kad notika viņa Anglijas komandas biedru Gerija Nevila un Maikla Kerika kāzas.[188] Viņiem ir četri kopīgi bērni.[189]

2018. gadā Amazon producēja dokumentālo filmu ar nosaukumu “Make Us Dream”, kurā detalizēti aprakstīta Džerarda dzīve no jauna zēna līdz viņa amatam "Liverpool" jauniešu trenera amatā.[190]

Autobiogrāfija

labot šo sadaļu

2006. gada septembrī Džerards publicēja savu pirmo autobiogrāfiju ar nosaukumu Gerrard: My Autobiography, kas ieguva "Gada sporta grāmatas" godu "Britu grāmatu balvu" pasniegšanas ceremonijā.[191] Džerarda autobiogrāfijas otrais sējums My Story sarakstīts kopā ar Donaldu Makreju, tika publicēts 2015. gada septembrī.[192][193] Autobiogrāfija beidzas ar "Es spēlēju priekš Džona-Pola". Džerarda brālēns Džons-Pols Džilhūlijs gāja bojā 1989. gada Hilsboro katastrofā, kad Džerardam bija astoņi gadi. Džons-Pols, kuram nāves brīdī bija 10 gadu, bija jaunākais no 97 traģēdijas upuriem.[194] "Bija grūti apzināties, ka viens no taviem brālēniem ir zaudējis dzīvību," Džerards sacīja. "Redzot viņa ģimenes reakciju padarīja mani par tādu spēlētāju, kāds esmu šodien."[195]

Džerards izdeva otro grāmatu 2012. gadā ar nosaukumu Steven Gerrard: My Liverpool Story.[196]

Savā trešajā un jaunākajā autobiogrāfijā, 2015. gada My Story, viņš uzskatīja, ka četri labākie spēlētāji, kas spēlējuši kopā ar viņu, ir bijušie "Liverpool" komandas biedri Šavi Alonso, Fernando Toress, Luiss Suaress un Anglijas komandas biedrs Veins Rūnijs.[197]

Juridiskās problēmas

labot šo sadaļu

2007. gada 1. oktobrī Džerards iekļuva sadursmē Sautportā, kad viņa vadītā automašīna notrieca desmit gadus vecu velosipēdistu, kurš bija izbraucis uz ielas un netīšām šķērsoja Džerarda ceļu. Vēlāk viņš apciemoja zēnu slimnīcā un uzdāvināja viņam buču pāri, ko bija parakstījis Veins Rūnijs, zēna mīļākais spēlētājs, un pēc tam viņš palika, lai sniegtu autogrāfus citiem mazajiem pacientiem.[198]

2008. gada 29. decembrī Džerards tika aizturēts pie "Lounge Inn" Sautportā, tiekot turēts aizdomās par smagu miesas bojājumu nodarīšanu.[199] Viņam un vēl diviem vīriešiem vēlāk tika izvirzītas apsūdzības par uzbrukumu, kas izraisījis reālus miesas bojājumus un kautiņu saistībā ar incidentu, kurā bāra diskžokejam tika izsists zobs un radītas rētas pierē.[200] Viņiem trim tika piemērota drošības nauda, ​​un viņiem 2009. gada 23. janvārī bija jāierodas tiesā,[200] kur viņi visi neatzina savu vainu.[201] Lietas izskatīšana tika atlikta līdz 20. martam, kad tika atcelta apsūdzība par uzbrukumu, bet Džerardam bija jāierodas Liverpūles Kroņtiesā, lai stātos tiesas priekšā par kautiņu.[202] 3. aprīlī Džerards atkal neatzina savu vainu.[203]

Džerarda līdzapsūdzētie pirms tiesas atzina savu vainu, taču Džerards saglabāja savu nevainību. Džerards atzina, ka sitis Markusam Makgī, taču apgalvoja, ka tas noticis pašaizsardzības nolūkos, un 24. jūlijā Džerards tika atzīts par nevainīgu. Pēc sprieduma Džerards sacīja, ka ar nepacietību gaida, kad varēs atgriezties futbolā un atstāt šo pieredzi aiz muguras.[204]

Izklaide

labot šo sadaļu

2011. gadā Džerards piedalījās filmā Will, kas stāsta par jaunu "Liverpool" fanu, bāreni, kurš ar "stopiem" brauc uz Stambulu, uz 2005. gada UEFA Čempionu līgas finālu.[205] 2014. gada augustā Džerards piedalījās Ice Bucket Challenge un izaicināja Cardiff City malējo uzbrucēju Kreigu Nūnu.[206]

Sponsori

labot šo sadaļu

Džerardam savas karjeras laikā ir bijuši vairāki dažādi sponsori, tostarp pašreizējie darījumi ar Adidas, Jaguar Cars un Lucozade.[207] 2014. gadā Forbes uzskaitīja viņa kopējos ienākumus no algām, prēmijām un ienākumiem ārpus futbola laukuma 17,2 miljonu ASV dolāru apmērā par iepriekšējiem 12 mēnešiem.[208] Lai gan Džerards savas karjeras laikā ir nēsājis vairākus futbola apavus, viņš pirmo reizi uzvilka Nike bučus savā "Liverpool" debijā, bet drīz vien 1998. gadā parakstīja līgumu ar "Adidas" un turpināja parādīties daudzās "Adidas" reklāmās ar tādiem kā Zinedins Zidāns, Deivids Bekhems, Lionels Mesi un Kakā.[209] Džerards ir nēsājis desmit Adidas Predator buču versijas, "Accelerator" bija pirmie, un visas savas karjeras laikā viņš ir bijis viens no lielākajiem zīmola buču atbalstītājiem. 2013. gadā Džerards nomainīja buču kategoriju uz "Nitrocharge 1.0", pirmo reizi valkājot bučus Līgas kausa izcīņas spēlē pret Mančestras "United" 2013. gada 25. septembrī.[210]

Karjeras statistika

labot šo sadaļu

Klubos

labot šo sadaļu
Klubu statistika Līga Kauss Līgas kaussKontinentāls Kopā
SezonaKlubsLīga SpēlesVārtiSpēlesVārti SpēlesVārti SpēlesVārti SpēlesVārti
Anglija LīgaFA kauss Anglijas Līgas kauss UEFA Kopā
1998—99 Liverpool Premjerlīga 12 0 0 0 0 0 1 0 13 0
1999—00 29 1 2 0 0 0 0 0 31 1
2000—01 33 7 4 1 4 0 9 2 50 10
2001—02 28 3 2 0 0 0 15 1 45 4
2002—03 34 5 2 0 6 2 11 0 54[a] 7
2003—04 34 4 3 0 2 0 8 2 47 6
2004—05 30 7 0 0 3 2 10 4 43 13
2005—06 32 10 6 4 1 1 12 7 53[b] 23[b]
2006—07 36 7 1 0 1 1 12 3 51[a] 11
2007—08 34 11 3 3 2 1 13 6 52 21
2008—09 31 16 3 1 0 0 10 7 44 24
2009—10 33 9 2 1 1 0 13 2 49 12
2010—11 21 4 1 0 0 0 2 4 24 8
2011—12 18 5 6 2 4 2 0 0 28 9
2012—13 36 9 1 0 1 0 8 1 46 10
2013—14 34 13 3 1 2 0 0 0 39 14
2014—15 29 9 3 2 3 0 6 2 41 13
Kopā Anglija 504 120 42 15 30 9 130 41 710 186
ASV LīgaLamar Hunt U.S. Open Cup Līgas kauss Ziemeļamerika Kopā
2015 LA Galaxy MLS 13 2 1 0 — 0 0 15[c] 2
2016 21 3 0 0 — 2 0 23 3
Kopā ASV 34 5 1 0 — 2 0 38 5
Karjerā kopā 538 125 43 15 30 9 132 41 748 191
  1. ↑ 1,0 1,1 Ieskaitot spēli FA Community Shield kausā šajā sezonā
  2. ↑ 2,0 2,1 Ieskaitot divas spēles un vienus vārtus FIFA Klubu Pasaules kausā
  3. ↑ Ieskaitot spēli MLS kausa play-off

Izlasē

labot šo sadaļu

[211]

  Anglija
GadsSpēlesVārti
2000 2 0
2001 6 1
2002 5 1
2003 8 1
2004 10 2
2005 8 1
2006 13 4
2007 11 2
2008 7 2
2009 7 2
2010 12 3
2011 0 0
2012 11 0
2013 8 2
2014 6 0
Kopā 114 21

Trenera statistika

labot šo sadaļu
Atjaunots 2023. gada 5. novembrī
Komanda No Līdz Ieraksts Ats.
S U N Z Uzv. %
Rangers 2018. gada 1. jūnijs 2021. gada 11. novembris 193 125 42 26 64.8 [168][179][212]
Aston Villa 2021. gada 11. novembris 2022. gada 20. oktobris 40 13 8 19 32.5 [213]
Al-Ettifaq 2023. gada 3. jūlijs pašlaik 14 7 3 4 50.0
Kopā 247 145 53 49 58.7

Sasniegumi

labot šo sadaļu

Spēlētāja karjera

labot šo sadaļu

Liverpool

Individuālie sasniegumi

  • UEFA gada futbolists: 2005
  • FA Anglijas gada labākais futbolists: 2007, 2012
  • Liverpool sezonas labākais spēlētājs: 2004, 2006, 2007, 2009
  • UEFA Gada komanda: 2005,[214] 2006,[215] 2007[216]
  • Premjerlīgas mēneša labākais spēlētājs: 2001. g. marts, 2003. g. marts, 2004. g. decembris, 2006. g. aprīlis, 2009. g. marts, 2014. g. marts[217]
  • Premjerlīgas Gada komanda: 2000–01,[218] 2003–04,[219] 2004–05,[220] 2005–06,[221] 2006–07,[222] 2007–08,[223] 2008–09,[224] 2013–14[225]
  • Visvairāk rezultatīvo piespēļu Premjerlīgā: 2013–14[226]
  • Anglijas futbola Slavas zāle: 2017[227]
  • Premjerlīgas Slavas zāle: 2021[228]

Trenera karjera

labot šo sadaļu

Rangers

Individuālie

  • Skotijas Premjerlīgas mēneša labākais treneris: 2019. g. aprīlis,[229] 2019. g. septembris,[230] 2019. g. decembris,[231] 2020. g. augusts,[232] 2020. g. oktobris,[233] 2020. g. novembris,[234] 2021. g. februāris[235]

Ordeņi

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «1st Team squad profiles: Steven Gerrard». Liverpool F.C. Skatīts: 2012. gada 13. marts.
  2. ↑ «Džerards apstiprināts par "Rangers" galveno treneri, Turē vasarā aizies no "City"». sportacentrs.com. 2018. gada 4. maijā. Skatīts: 2018. gada 28. jūlijā.
  3. ↑ «'More to come' after title win - Gerrard». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2021-03-08.
  4. ↑ «Pēc kārtējā zaudējuma Aston Villa atlaiž Stīvenu Džerārdu». sportacentrs.com. 2023. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 4. jūlijā.
  5. ↑ «Steven Gerrard - Liverpool FC». web.archive.org. 2015-06-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-06-16. Skatīts: 2023-11-04.
  6. ↑ «Steven Gerrard: 'It's lows not highs that make you a better player'». The Independent (angļu). 2010-09-06. Skatīts: 2023-11-04.
  7. ↑ «Gerrard, Steven (2006). Gerrard : my autobiography. Transworld Publishers. 1. lpp.». en.wikipedia.org (angļu). Skatīts: 2023-11-04.
  8. ↑ 8,0 8,1 «Liverpoolfc.tv: Profile». web.archive.org. 2008-07-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-07-30. Skatīts: 2023-11-04.
  9. ↑ 161385360554578. «Rangers boss Gerrard slams Gascoigne's Scottish Football Hall of Fame snub». talkSPORT (en-gb), 2018-10-20. Skatīts: 2023-11-04.
  10. ↑ «Gerrard, Steven (2006). Gerrard : my autobiography. Transworld Publishers. 10. lpp.». en.wikipedia.org (angļu). Skatīts: 2023-11-04.
  11. ↑ «Gerrard, Steven (2006). Gerrard : my autobiography. Transworld Publishers. 14. lpp.». en.wikipedia.org (angļu). Skatīts: 2023-11-04.
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 12,3 «Gerrard, Steven (2006). Gerrard : my autobiography. Transworld Publishers. 10.-14. lpp.». en.wikipedia.org (angļu). Skatīts: 2023-11-04.
  13. ↑ «"Steven Gerrard completes decade at Liverpool"».[novecojusi saite]
  14. ↑ Thompson, Phil (2006). Steven Gerrard: For Club and Country. The History Press.
  15. ↑ «BBC News | FA Carling Premiership | Blue delight as three sent off». news.bbc.co.uk. Skatīts: 2023-11-04.
  16. ↑ «BBC News | FA CARLING PREMIERSHIP | Youth steals the show at Anfield». news.bbc.co.uk. Skatīts: 2023-11-04.
  17. ↑ «Houllier hails brilliant Reds» (en-GB). 2001-05-17. Skatīts: 2023-11-04.
  18. ↑ «uefa.com - Uefa Super Cup - News & Features - News specific». web.archive.org. 2001-11-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2001-11-06. Skatīts: 2023-11-04.
  19. ↑ «Liverpool lift Worthington Cup» (en-GB). 2003-03-02. Skatīts: 2023-11-04.
  20. ↑ Liverpool Echo. «Steven Gerrard factfile». Liverpool Echo (angļu), 2005-07-04. Skatīts: 2023-11-04.
  21. ↑ Dominic Fifield. «Benítez boost as Gerrard stays at Liverpool». The Guardian (en-GB), 2004-06-29. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-04.
  22. ↑ «Chelsea eye Steven Gerrard bid as title race heads for dramatic finish | Chelsea - Times Online». web.archive.org. 2008-07-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-07-20. Skatīts: 2023-11-04.
  23. ↑ «Gerrard lift for Liverpool | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2021-11-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-11-14. Skatīts: 2023-11-04.
  24. ↑ «Liverpool 3-1 Olympiakos» (en-GB). 2004-12-08. Skatīts: 2023-11-04.
  25. ↑ Gerrard’s thunderbolt propels Liverpool into last 16 on another rollercoaster night at Anfield. «UEFA Champions League Moment – What a Hit Son!». beIN SPORTS (en-mena). Skatīts: 2023-11-04.
  26. ↑ «"Gerrard opens Euro tunnel"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 30. decembrī. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.
  27. ↑ «Liverpool 2-3 Chelsea» (en-GB). 2005-02-27. Skatīts: 2023-11-04.
  28. ↑ Scott Murray. «Golden goal: Steven Gerrard for Liverpool v Milan (2005 Champions League final)». The Guardian (en-GB), 2015-05-22. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-04.
  29. ↑ «AC Milan 3-3 Liverpool (aet)» (en-GB). 2005-05-25. Skatīts: 2023-11-04.
  30. ↑ Kevin McCarra. «Grit, spirit and the ultimate glory». The Guardian (en-GB), 2005-05-26. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-04.
  31. ↑ «Why it was the greatest cup final» (en-GB). 2005-05-26. Skatīts: 2023-11-04.
  32. ↑ «Top 20 sporting moments of the decade: Liverpool's 'Miracle of Istanbul'». The Telegraph (angļu). 2009-12-09. Skatīts: 2023-11-04.
  33. ↑ «Games of the decade -- 2005 Champions League: Liverpool beats Milan». ESPN.com. Skatīts: 2023-11-04.
  34. ↑ «uefa.com - UEFA Super Cup - News & Features - News specific». web.archive.org. 2009-01-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-01-08. Skatīts: 2023-11-04.
  35. ↑ «Gerrard could stay after Euro win» (en-GB). 2005-05-26. Skatīts: 2023-11-04.
  36. ↑ «I want to leave Anfield - Gerrard» (en-GB). 2005-07-05. Skatīts: 2023-11-04.
  37. ↑ «Gerrard in shock Liverpool U-turn» (en-GB). 2005-07-06. Skatīts: 2023-11-04.
  38. ↑ «Gerrard & Carragher extend deals» (en-GB). 2005-07-08. Skatīts: 2023-11-04.
  39. ↑ «Gerrard named player of the year» (en-GB). 2006-04-23. Skatīts: 2023-11-05.
  40. ↑ «Liverpool 3-3 West Ham (aet)» (en-GB). 2006-05-13. Skatīts: 2023-11-05.
  41. ↑ Gregg Davies published. «Gerrard: 2006 display against West Ham probably my best ever – just don’t call it 'The Gerrard Final'». fourfourtwo.com (angļu), 2017-11-01. Skatīts: 2023-11-05.
  42. ↑ David Prentice. «Rafa Benitez is the man behind Steven Gerrard's 100». Liverpool Echo (angļu), 2008-10-02. Skatīts: 2023-11-05.
  43. ↑ «From Stanley Matthews to Steven Gerrard, five classic FA Cup finals». BelfastTelegraph.co.uk (en-GB). 2020-03-15. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-05.
  44. ↑ «Liverpool 1-0 Chelsea (Agg: 1-1)» (en-GB). 2007-05-01. Skatīts: 2023-11-05.
  45. ↑ Kevin McCarra. «Brave Liverpool out of luck as Inzaghi inflicts Milan's revenge». The Guardian (en-GB), 2007-05-23. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-05.
  46. ↑ Louise Taylor. «Gerrard may miss Chelsea match after foot injury». The Guardian (en-GB), 2007-08-15. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-05.
  47. ↑ «Liverpool captain Steve Gerrard to face Chelsea with hairline toe fracture, not Germany - International Herald Tribune». web.archive.org. 2008-10-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-10-12. Skatīts: 2023-11-05.
  48. ↑ «Liverpool 1-1 Arsenal» (en-GB). 2007-10-28. Skatīts: 2023-11-05.
  49. ↑ «STEVEN GERRARD 400 UP». web.archive.org. 2008-02-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-02-14. Skatīts: 2023-11-05.
  50. ↑ «Kaka named World Player of Year | Reuters». web.archive.org. 2015-10-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-05. Skatīts: 2023-11-05.
  51. ↑ Marcus Christenson. «Kaka pips Messi and Ronaldo to clinch world player prize». The Guardian (en-GB), 2007-12-18. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-05.
  52. ↑ «Liverpool 3, Blackburn 1: Post Match Analysis - Liverpool Daily Post.co.uk». web.archive.org. 2008-06-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-06-15. Skatīts: 2023-11-05.
  53. ↑ «icLiverpool - Steven Gerrard's joy at 300 league appearances for Liverpool». web.archive.org. 2011-06-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-14. Skatīts: 2023-11-05.
  54. ↑ «"Fernando Torres and Steven Gerrard shortlisted for PFA awards"».
  55. ↑ «Sky Sports | Football | Premier League | Features | Premier League team 07/08». web.archive.org. 2010-08-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-08-19. Skatīts: 2023-11-05.
  56. ↑ «Gerrard set for surgery». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-05.
  57. ↑ «Steven Gerrard "robbed" of 100th Liverpool goal - Liverpool Daily Post.co.uk». web.archive.org. 2008-10-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-10-23. Skatīts: 2023-11-05.
  58. ↑ «"Gerrard scores 100th goal for Liverpool"».[novecojusi saite]
  59. ↑ «"Fernando Torres sets tone for Liverpool to progress in imperious style"».[novecojusi saite]
  60. ↑ «Man Utd 1-4 Liverpool» (en-GB). 2009-03-14. Skatīts: 2023-11-05.
  61. ↑ Paul Hayward. «Gerrard provides forceful argument against charge that money conquers all». The Guardian (en-GB), 2009-03-15. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-05.
  62. ↑ «Liverpool 5-0 Aston Villa» (en-GB). 2009-03-22. Skatīts: 2023-11-05.
  63. ↑ «CBCSports.ca - Blogs - Non-reaction to Gerrard exposes English hypocrisy over diving». web.archive.org. 2011-08-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-29. Skatīts: 2023-11-05.
  64. ↑ 64,0 64,1 64,2 «In pictures: Liverpool FC captain Steven Gerrard scores for record 15th successive season - Liverpool Echo». web.archive.org. 2013-10-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-08. Skatīts: 2023-11-05.
  65. ↑ «Key duo 'not for sale' - Hodgson» (en-GB). 2010-07-16. Skatīts: 2023-11-05.
  66. ↑ Sachin Nakrani. «Steven Gerrard all but confirms he is staying at Liverpool». The Guardian (en-GB), 2010-07-20. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-05.
  67. ↑ «Our complete German squad - Liverpool FC». web.archive.org. 2010-08-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-08-03. Skatīts: 2023-11-05.
  68. ↑ «Liverpool 2-0 Rabotnicki (4-0)» (en-GB). 2010-08-05. Skatīts: 2023-11-05.
  69. ↑ «Man Utd 3-2 Liverpool» (en-GB). 2010-09-19. Skatīts: 2023-11-05.
  70. ↑ «Gerrard out for six weeks with injury». The Independent (angļu). 2011-07-30. Skatīts: 2023-11-05.
  71. ↑ «Liverpool captain Steven Gerrard rejected Bayern Munich». The Telegraph (angļu). 2013-08-02. Skatīts: 2023-11-05.
  72. ↑ «"Gerrard ankle placed in cast"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 5. novembrī.
  73. ↑ «Bellamy brace sinks Magpies - Liverpool FC». web.archive.org. 2012-01-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-07. Skatīts: 2023-11-05.
  74. ↑ «Man City 0-1 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  75. ↑ «Liverpool 2-2 Man City (3-2 agg)». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  76. ↑ «Cardiff 2-2 Liverpool (Liverpool win 3-2 on penalties)». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  77. ↑ «Liverpool 3-0 Everton». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  78. ↑ «Last Match Report - Liverpool FC». web.archive.org. 2012-09-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-23. Skatīts: 2023-11-05.
  79. ↑ «Liverpool 1-2 Man Utd». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  80. ↑ «Gerrard signs contract extension - Liverpool FC». web.archive.org. 2013-07-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-18. Skatīts: 2023-11-05.
  81. ↑ «Liverpool beat Olympiakos in Gerrard testimonial». AFP (en-US). 2015-03-25. Skatīts: 2023-11-05.
  82. ↑ «Our Patrons | Alder Hey Children's Charity». web.archive.org. 2016-07-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-07-11. Skatīts: 2023-11-05.
  83. ↑ «Steven Gerrard story: Liverpool FC captain looks to the future - Liverpool Echo». web.archive.org. 2015-07-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-07-03. Skatīts: 2023-11-05.
  84. ↑ «Steven Gerrard scores his 100th Premier League goal to prove he is still Liverpool's key player aged 33». The Telegraph (angļu). 2013-10-20. Skatīts: 2023-11-05.
  85. ↑ «Manchester United 0-3 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  86. ↑ Planet Football. «The top PL scorers from Man Utd-Liverpool: Gerrard, Cole, Rashford...». Planet Football (en-US), 2021-10-24. Skatīts: 2023-11-05.
  87. ↑ «West Ham United 1-2 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  88. ↑ Amy Lawrence. «Steven Gerrard walks alone in his thoughts as Liverpool's hopes evaporate». The Guardian (en-GB), 2014-05-11. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-05.
  89. ↑ «Why Liverpool's collapse at Crystal Palace makes a fitting end to an extraordinary title challenge». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-05.
  90. ↑ «Liverpool 0-2 Chelsea: Steven Gerrard's slip loosens grip on title | Football Match report | ESPN.co.uk». web.archive.org. 2014-08-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-10. Skatīts: 2023-11-05.
  91. ↑ «Liverpool 0-2 Chelsea». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  92. ↑ «A tactical masterclass as Mourinho strikes again». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  93. ↑ Meghana Naidu. «Steven Gerrard: The Adaptable Man - 2013/14 Stats». EPL Index - Unofficial Premier League Blog, Stats, Tactics & Podcasts at EPLindex.com (en-GB), 2014-05-17. Skatīts: 2023-11-05.
  94. ↑ Press Association. «Steven Gerrard: the past three months have been the worst of my life». The Guardian (en-GB), 2014-07-30. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-05.
  95. ↑ «Liverpool captain Steven Gerrard admits 'this has been worst period of my life’ after seeing title hopes slip away». The Telegraph (angļu). 2014-07-29. Skatīts: 2023-11-05.
  96. ↑ «Steven Gerrard interview: Mario Balotelli can still turn it around at Liverpool following stuttering start». The Telegraph (angļu). 2014-10-30. Skatīts: 2023-11-05.
  97. ↑ «Captain Gerrard to leave Liverpool at end of season | Premier League - ITV Sport». web.archive.org. 2015-01-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-01-02. Skatīts: 2023-11-05.
  98. ↑ «Steven Gerrard would have signed new Liverpool contract in summer». web.archive.org. 2021-01-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-04. Skatīts: 2023-11-05.
  99. ↑ «Salah stars as Liverpool beat 10-man Atletico». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  100. ↑ «AFC Wimbledon 1-2 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  101. ↑ «Steven Gerrard's 700th Liverpool FC appearance: how he's reached this milestone - Liverpool Echo». web.archive.org. 2020-12-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-12-30. Skatīts: 2023-11-05.
  102. ↑ «Gerrard sorry for 38-second red card». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  103. ↑ «West Bromwich Albion 0-0 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  104. ↑ «Gerrard reflects on 17 years as a Red - Liverpool FC». web.archive.org. 2015-05-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-05-16. Skatīts: 2023-11-05.
  105. ↑ Andy Hunter. «Steven Gerrard on leaving Liverpool: ‘I always knew this moment was going to be the toughest’». The Guardian (en-GB), 2015-05-14. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-05.
  106. ↑ Andy Hunter. «Liverpool’s Steven Gerrard given inglorious send-off by Crystal Palace». The Observer (en-GB), 2015-05-16. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2023-11-05.
  107. ↑ «Stoke City 6-1 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  108. ↑ «Galaxy announces Steven Gerrard's 18-month deal on Wednesday». Los Angeles Times (en-US). 2015-01-07. Skatīts: 2023-11-05.
  109. ↑ lagalaxy. «Despite the loss to Real Salt Lake, Steven Gerrard pleased with competitive appearance for the LA Galaxy | LA Galaxy». lagalaxy (angļu). Skatīts: 2023-11-05.
  110. ↑ «LA Galaxy 5 - 2 SJ Earthquakes Match report - 7/18/15 MLS - Goal.com». web.archive.org. 2015-07-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-07-21. Skatīts: 2023-11-05.
  111. ↑ «Sebastian Giovinco, Kei Kamara among 22 players named to 2015 AT&T MLS All-Star Game roster | MLSsoccer.com». web.archive.org. 2015-09-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-21. Skatīts: 2023-11-05.
  112. ↑ mlssoccer. «LAvsDAL 09-27-2015 | MLSsoccer.com». mlssoccer (angļu). Skatīts: 2023-11-05.
  113. ↑ «Gerrard says he may retire in 2016». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  114. ↑ Mark Dobson. «Steven Gerrard could be set to announce his retirement after Galaxy KO». The Guardian (en-GB), 2016-11-06. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-05.
  115. ↑ Ben Fisher. «Steven Gerrard retires from football after ‘incredible career’». The Guardian (en-GB), 2016-11-24. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-05.
  116. ↑ «Liverpool legend Gerrard retires». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-05.
  117. ↑ «BBC SPORT | EURO2000 | ENGLAND | Victorious farewell for England». news.bbc.co.uk. Skatīts: 2023-11-05.
  118. ↑ «BBC SPORT | EURO2000 | ENGLAND | Keegan names Euro 2000 squad». news.bbc.co.uk. Skatīts: 2023-11-05.
  119. ↑ «BBC SPORT | EURO2000 | EURO2000 | England beat Germany - at last». news.bbc.co.uk. Skatīts: 2023-11-05.
  120. ↑ «Gerrard ruled out of World Cup» (en-GB). 2002-05-14. Skatīts: 2023-11-06.
  121. ↑ «TheFA.com - Steven Gerrard». web.archive.org. 2013-07-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-30. Skatīts: 2023-11-06.
  122. ↑ «Portugal break England hearts» (en-GB). 2004-06-24. Skatīts: 2023-11-06.
  123. ↑ «England beaten on penalties again» (en-GB). 2006-07-01. Skatīts: 2023-11-06.
  124. ↑ «Terry named new England skipper» (en-GB). 2006-08-10. Skatīts: 2023-11-06.
  125. ↑ «England 2-3 Croatia» (en-GB). 2007-11-21. Skatīts: 2023-11-06.
  126. ↑ «Fabio Capello names Steven Gerrard captain». The Telegraph (angļu). 2008-02-05. Skatīts: 2023-11-06.
  127. ↑ «Capello names Terry as captain». The Independent (angļu). 2008-08-19. Skatīts: 2023-11-06.
  128. ↑ «Terry keen to keep armband». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-06.
  129. ↑ «England 5-1 Croatia» (en-GB). 2009-09-09. Skatīts: 2023-11-06.
  130. ↑ 130,0 130,1 «Ferdinand ruled out of World Cup» (en-GB). 2010-06-04. Skatīts: 2023-11-06.
  131. ↑ «Gerrard commits future to England» (en-GB). 2010-07-06. Skatīts: 2023-11-06.
  132. ↑ «England 2-1 Hungary» (en-GB). 2010-08-11. Skatīts: 2023-11-06.
  133. ↑ «Gerrard is named England captain». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-06.
  134. ↑ «UEFA EURO 2012 Team of the Tournament - UEFA.com». web.archive.org. 2013-03-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-03-03. Skatīts: 2023-11-06.
  135. ↑ «Sweden 4-2 England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-06.
  136. ↑ «Superb Gerrard set for 'deserving' 100th cap». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-06.
  137. ↑ «England knocked out of World Cup». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-06.
  138. ↑ «'Gerrard faces brutal reality England dream is over'». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-06.
  139. ↑ «Costa Rica 0-0 England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-06.
  140. ↑ «Steven Gerrard: England captain retires from international football». The Independent (angļu). 2014-07-22. Skatīts: 2023-11-06.
  141. ↑ «Captain Gerrard quits England duty». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-06.
  142. ↑ «Henderson: Stevie is England's greatest - Liverpool FC». web.archive.org. 2014-07-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-07-22. Skatīts: 2023-11-06.
  143. ↑ «"FIFPro World Player of the Year Ronaldinho talks about who could win this years title"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. jūnijā. Skatīts: 2023. gada 6. novembrī.
  144. ↑ «Steven Gerrard has been England's best player of the last decade, says». The Independent (angļu). 2012-11-13. Skatīts: 2023-11-06.
  145. ↑ «Evans: Beware hype as stars like Gerrard retire». ESPN.com (angļu). 2016-11-28. Skatīts: 2023-11-06.
  146. ↑ «Pele: Gerrard's the best». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-06.
  147. ↑ «Liverpool's Steven Gerrard hailed as world's best player by Zinedine Zidane». The Telegraph (angļu). 2009-03-13. Skatīts: 2023-11-06.
  148. ↑ «Kakà: "Sta finendo un ciclo  Milan, prendi Gerrard" - Gazzetta dello Sport». www.gazzetta.it. Skatīts: 2023-11-06.
  149. ↑ «Steven Gerrard's move from Liverpool to L.A. Galaxy confirmed». USA TODAY (en-US). Skatīts: 2023-11-06.
  150. ↑ «Gerrard's greatest games». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-06.
  151. ↑ The Sport Review Staff. «John Barnes: Liverpool's Steven Gerrard world-class in new role». The Sport Review (angļu), 2014-05-18. Skatīts: 2023-11-06.
  152. ↑ Tim Rich. «A decade of Gerrard: from skinny lad to the hero of Anfield». The Guardian (en-GB), 2008-11-29. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-06.
  153. ↑ 153,0 153,1 Oliver Kay. «Steven Gerrard completes decade at Liverpool» (angļu), 2023-11-06. ISSN 0140-0460. Skatīts: 2023-11-06.
  154. ↑ Scott Murray. «Liverpool v Basel: Champions League – as it happened | Scott Murray». the Guardian (en-GB), 2014-12-09. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-06.
  155. ↑ 155,0 155,1 155,2 155,3 Paul Handler. «Who is better: Scholes or Gerrard?». Manchester Evening News (angļu), 2014-04-17. Skatīts: 2023-11-06.
  156. ↑ «Gerrard, il capitano perfetto Corre, ragiona, segna. E ci crede». web.archive.org. 2016-01-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-01-06. Skatīts: 2023-11-06.
  157. ↑ «Eriksson, lezione di calcio alla Germania». web.archive.org. 2011-08-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-10. Skatīts: 2023-11-07.
  158. ↑ «"Steven Gerrard: The rare captain"».
  159. ↑ «MK Dons job came too soon - Gerrard». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-07.
  160. ↑ «Gerrard to return to Liverpool as coach». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-07.
  161. ↑ Mark Dobson. «Steven Gerrard reveals the reason behind his MK Dons snub». The Guardian (en-GB), 2016-11-23. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-07.
  162. ↑ «Steven Gerrard has officially returned to Liverpool». The Independent (angļu). 2017-01-21. Skatīts: 2023-11-07.
  163. ↑ Paul Joyce, Northern Football Correspondent. «Gerrard will take charge of Liverpool U18 next season» (angļu), 2023-11-07. ISSN 0140-0460. Skatīts: 2023-11-07.
  164. ↑ Mark Molloy. «Steven Gerrard and Jamie Carragher make surprise Liverpool return for friendly». The Telegraph (en-GB), 2017-05-22. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-07.
  165. ↑ «Gerrard to take charge of U19s in UEFA Youth League - Liverpool FC». web.archive.org. 2020-12-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-12-30. Skatīts: 2023-11-07.
  166. ↑ «Rangers confident of appointing Gerrard». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-07.
  167. ↑ «Murty sacked as Rangers manager». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-07.
  168. ↑ 168,0 168,1 Ewan Murray. «Steven Gerrard appointed as new Rangers manager: 'It was a no-brainer'». The Guardian (en-GB), 2018-05-04. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-07.
  169. ↑ «Europa League: Hibs hit six, Rangers win in Gerrard's first game». BBC Sport (en-GB). 2018-07-12. Skatīts: 2023-11-07.
  170. ↑ «Aberdeen 1-1 Rangers». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-07.
  171. ↑ «Ntcham goal inflicts Gerrard's first loss». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-07.
  172. ↑ «Old Firm Derby: Steven Gerrard guides Rangers to first win over Celtic since 2012 | Goal.com South Africa». www.goal.com (en-ZA). 2018-12-29. Skatīts: 2023-11-07.
  173. ↑ Bryan Nelson. «Newcastle United manager search: Steven Gerrard a top choice?». Coming Home Newcastle (angļu), 2019-07-04. Skatīts: 2023-11-07.
  174. ↑ «Benitez to leave Newcastle manager role». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-07.
  175. ↑ Metro Sport Reporter. «Steven Gerrard rejects chance to replace Rafa Benitez as Newcastle's manager». Metro (angļu), 2019-07-07. Skatīts: 2023-11-07.
  176. ↑ «Rangers win group with victory in Poland». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-07.
  177. ↑ «Goldson Double Secures Old Firm Win | Rangers Football Club». web.archive.org. 2020-10-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-20. Skatīts: 2023-11-07.
  178. ↑ «'More to come' after title win - Gerrard». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-07.
  179. ↑ 179,0 179,1 «Gerrard appointed Aston Villa boss». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-07.
  180. ↑ John Percy. «Steven Gerrard's £5m-a-year deal to deliver Aston Villa's 'ambitious plans'». The Telegraph (en-GB), 2021-11-11. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-07.
  181. ↑ «Aston Villa 2-0 Brighton: Late goals get Steven Gerrard reign off to winning start as Villa stop the rot». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-07.
  182. ↑ «Man City v Aston Villa, 2021/22 | Premier League». web.archive.org. 2022-05-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-23. Skatīts: 2023-11-07.
  183. ↑ «Aston Villa sack Steven Gerrard after 11 months in charge». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-07.
  184. ↑ «Gerrard named manager of Saudi side Al-Ettifaq». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-07.
  185. ↑ John Ashdown. «Payback time for Steven Gerrard's little cousin Anthony at Wembley». The Guardian (en-GB), 2012-02-24. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-07.
  186. ↑ «Cardiff 2-2 Liverpool (Liverpool win 3-2 on penalties)». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-07.
  187. ↑ «Liverpool reject bullying accusations». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-07.
  188. ↑ «England stars' wedding hat-trick» (en-GB). 2007-06-16. Skatīts: 2023-11-07.
  189. ↑ Liam Corless. «"Our family is complete": Steven Gerrard confirms birth of first son». The Mirror (angļu), 2017-04-29. Skatīts: 2023-11-07.
  190. ↑ Stewart Clarke. «Amazon Nets ‘Make Us Dream’ Documentary About Liverpool F.C. Legend Steven Gerrard». Variety (en-US), 2018-11-01. Skatīts: 2023-11-07.
  191. ↑ «BRITISH BOOK AWARDS - Winners 2007». web.archive.org. 2008-04-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-04-24. Skatīts: 2023-11-07.
  192. ↑ Steven Gerrard. My Story. Penguin UK, 2015-09-24. ISBN 978-1-4059-2442-9.
  193. ↑ Donald McRae. «Steven Gerrard: ‘I wish I was 25 again and captain, leading Liverpool out'». The Guardian (en-GB), 2015-09-19. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-07.
  194. ↑ «Arhivēta kopija». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-05-25. Skatīts: 2023-11-07.
  195. ↑ «Gerrard pays Hillsborough tribute» (en-GB). 2009-04-11. Skatīts: 2023-11-07.
  196. ↑ «Steven Gerrard: My Liverpool Story». Goodreads (angļu). Skatīts: 2023-11-07.
  197. ↑ «Steven Gerrard book extracts: Liverpool legend opens up on slip, Man Utd and a shocking injury». Fox Sports (angļu). 2015-09-12. Skatīts: 2023-11-07.
  198. ↑ «Gerrard's gifts for hospital boy» (en-GB). 2007-10-02. Skatīts: 2023-11-07.
  199. ↑ «Gerrard arrested in assault probe» (en-GB). 2008-12-29. Skatīts: 2023-11-07.
  200. ↑ 200,0 200,1 «Charged Gerrard offered support» (en-GB). 2008-12-31. Skatīts: 2023-11-07.
  201. ↑ «Gerrard denies nightclub assault» (en-GB). 2009-01-23. Skatīts: 2023-11-07.
  202. ↑ «Gerrard assault charge is dropped» (en-GB). 2009-03-20. Skatīts: 2023-11-07.
  203. ↑ «Liverpool Echo - News - Steven Gerrard pleads not guilty to affray». web.archive.org. 2011-08-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-10. Skatīts: 2023-11-07.
  204. ↑ «Gerrard cleared after bar brawl» (en-GB). 2009-07-24. Skatīts: 2023-11-07.
  205. ↑ «Will Movie Review, Trailer, Pictures & News». web.archive.org. 2014-11-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-11-01. Skatīts: 2023-11-07.
  206. ↑ Liam Prenderville. «Liverpool stars Daniel Sturridge and Steven Gerrard take on ice bucket challenge as craze continues». The Mirror (angļu), 2014-08-18. Skatīts: 2023-11-07.
  207. ↑ «Steven Gerrard Salary 2014 Net Worth House, Cars Collection». web.archive.org. 2013-11-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-09. Skatīts: 2023-11-07.
  208. ↑ «The World's Highest-Paid Soccer Players». web.archive.org. 2020-12-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-12-30. Skatīts: 2023-11-07.
  209. ↑ «Behind the scenes at the new Adidas advert». Evening Standard (angļu). 2012-04-11. Skatīts: 2023-11-07.
  210. ↑ «What Boots Does Steven Gerrard Wear?». www.footballboots.co.uk. Skatīts: 2023-11-07.
  211. ↑ :: National Football Teams ::.. Player - Steven Gerrard
  212. ↑ «Latest Rangers Results, Fixtures & Betting Odds | Soccer Base». www.soccerbase.com. Skatīts: 2023-11-07.
  213. ↑ «Steven Gerrard | Latest Betting Odds | Soccer Base». www.soccerbase.com. Skatīts: 2023-11-07.
  214. ↑ «Team of the Year 2005 - UEFA.com». web.archive.org. 2019-06-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-12. Skatīts: 2023-11-08.
  215. ↑ «Team of the Year 2006 - UEFA.com». web.archive.org. 2019-06-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-12. Skatīts: 2023-11-08.
  216. ↑ «Team of the Year 2007 - UEFA.com». web.archive.org. 2019-11-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-07. Skatīts: 2023-11-08.
  217. ↑ www.premierleague.com https://www.premierleague.com/players/1575/Steven-Gerrard/overview. Skatīts: 2023-11-08. Tukšs vai neesošs |title=
  218. ↑ «Teams of the year» (en-GB). 2001-04-29. Skatīts: 2023-11-08.
  219. ↑ «Henry retains PFA crown» (en-GB). 2004-04-25. Skatīts: 2023-11-08.
  220. ↑ «Terry claims player of year award» (en-GB). 2005-04-24. Skatīts: 2023-11-08.
  221. ↑ «Gerrard named player of the year» (en-GB). 2006-04-23. Skatīts: 2023-11-08.
  222. ↑ «Ronaldo secures PFA awards double» (en-GB). 2007-04-22. Skatīts: 2023-11-08.
  223. ↑ «Ronaldo named player of the year» (en-GB). 2008-04-27. Skatīts: 2023-11-08.
  224. ↑ «Giggs earns prestigious PFA award» (en-GB). 2009-04-26. Skatīts: 2023-11-08.
  225. ↑ «Suarez named PFA Player of the Year». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  226. ↑ «Premier League Player Stats - Assists». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-11-08.
  227. ↑ «Steven Gerrard Hall of Fame profile» (en-US). Skatīts: 2023-11-08.
  228. ↑ «Gerrard chosen as Premier League Hall of Fame inductee». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-11-08.
  229. ↑ «Rangers pair Steven Gerrard and Scott Arfield honoured after four wins from four in April». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-08.
  230. ↑ «Rangers 'deserve' to be top of table». BBC Sport (en-GB). 2019-10-18. Skatīts: 2023-11-08.
  231. ↑ «Steven Gerrard collections his Premiership Manager of the Month award in Dubai | Goal.com». web.archive.org. 2020-01-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-01-30. Skatīts: 2023-11-08.
  232. ↑ «Gerrard voted Manager of the Month | SPFL». spfl.co.uk. Skatīts: 2023-11-08.
  233. ↑ «Awards double for Rangers | SPFL». spfl.co.uk. Skatīts: 2023-11-08.
  234. ↑ «November double for Rangers | SPFL». spfl.co.uk. Skatīts: 2023-11-08.
  235. ↑ «Steven Gerrard Named Manager of the Month». www.rangers.co.uk (en-gb). Skatīts: 2023-11-08.
  236. ↑ «Queen gives Gerrard top award» (en-GB). 2007-03-21. Skatīts: 2023-11-08.

Bibliogrāfija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Stīvens_Džerards&oldid=4174131"
  NODES
Association 1
COMMUNITY 2
INTERN 2
Note 2