Vikipēdija

Sudāna

valsts Ziemeļaustrumāfrikā

Sudāna (arābu: السودان, as-Sūdān), oficiāli Sudānas Republika (arābu: جمهورية السودان, Jumhūrīyat as-Sūdān) ir valsts Ziemeļaustrumāfrikā. Sudāna robežojas ar Ēģipti ziemeļos, Sarkano jūru ziemeļaustrumos, Eritreju un Etiopiju dienvidaustrumos, Dienvidsudānu dienvidos, Centrālāfrikas Republiku dienvidrietumos, Čadu rietumos un Lībiju ziemeļrietumos. Sudāna ir 16. lielākā valsts pasaulē pēc platības un 3. lielākā Āfrikā. Nīlas upe sadala valsti austrumu un rietumu daļās.[9] Tās dominējošā reliģija ir islāms.[10]

Sudānas Republika
جمهورية السودان
Jumhūrīyat as-Sūdān
Sudānas karogs Sudānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze: النصر لنا  (arābiski)
"Uzvara ir mūsu"
Himna: نحن جند لله جند الوطن (arābiski)
Mēs esam Dieva un savas zemes armija
Location of Sudāna
Location of Sudāna
Sudānas atrašanās vieta (tumši zilā krāsa), gaiši zaļā krāsā apstrīdētā teritorija
GalvaspilsētaHartūma
15°38′N 32°32′E / 15.633°N 32.533°E / 15.633; 32.533
Lielākā pilsēta Omdurmāna[1][2]
Valsts valodas arābu valoda
angļu valoda[3]
Vietējās sarunvalodas Dinka, Nuer, Nuba un Bari
Valdība Federāla prezidentāla demokrātiska republika
 -  Prezidents Abdel Fattah al-Burhan
 -  Premjerministrs Abdalla Hamdok
Izveide
 -  Nūbijas karalistes 3500. gads p.m.ē. 
 -  Sennaru sultanāts 1504[4] 
 -  Apvienošanās ar Eģipti 1820 
 -  Angļu-ēģiptiešu Sudāna 1899 
 -  Neatkarība (no Apvienotās Karalistes un Ēģiptes) 1956. gada 1. janvāris 
 -  Pašreizējā konstitūcija 2005. gada 9. janvāris 
Platība
 -  Kopā 1 886 068 km² (16.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2023. gadā 49 197 555 
 -  Blīvums 16,4/km² 
IKP (PPP) 2014. gada aprēķins
 -  Kopā $94 miljardi[5] 
 -  Uz iedzīvotāju $2673[5] 
IKP (nominālais) 2014. gada aprēķins
 -  Kopā $63 miljardi[6] 
 -  Uz iedzīvotāju $1793[6] 
Džini koef. (2009) 35,3[7] 
TAI (2013) ▬ 0,473[8] (vidējs) (166.)
Valūta Sudānas mārciņa (SDG)
Laika josla Austrumāfrikas laiks (UTC+3)
 -  Vasarā (DST) neievēro (UTC+3)
Interneta domēns .sd, سودان.
ISO 3166-1 kods 736 / SDN / SD
Tālsarunu kods +249

Sudāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Āfrikas Savienības, Arābu valstu līgas locekle, kā arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas novērotājvalsts.[11][12] Tās galvaspilsēta ir Hartūma, politiskais, kultūras un tirdzniecības centrs. Tā ir federāla, prezidentāla, demokrātiska republika. Sudānas politiku regulē parlamentāra organizācija, kuru sauc par nacionālo asambleju.[13] Sudānas tiesu sistēma ir balstīta uz islāma likumiem.

Sudāna cieš no vairākām problēmām. Sudānas vēstures lielāko daļu tauta ir cietusi no niknām etniskām nesaskaņām un to moca iekšējie konflikti: 2 pilsoņu kari un karš Dārfūrā. Sudānā ir arī problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu, īpaši jautājumos par etnisko tīrīšanu un tautas verdzību.[14]

Vēsture

labot šo sadaļu
 
Kušas valdnieku piramīdas Meroē

Sudānas teritorija bijusi apdzīvota jau akmens laikmetā.

Aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras Nūbijas teritorijā izveidojās Kermas kultūra, kas ar laiku kļuva par varenu impēriju. Ap 1500. gadu p.m.ē. Kermas valsts nonāca Ēģiptes ietekmē. Vairākus gadsimtus tā pretojās Ēģiptei. Pamazām šo teritoriju, sauktu par Kušu, pārņēma ēģiptiešu kultūra.

Pēc ēģiptiešu Jaunās valsts sabrukuma 1070. gadā p.m.ē. Kuša kļuva par patstāvīgu valsti ar galvaspilsētu Napatu. 8. gadsimtā p.m.ē. Kušas valdnieks Pianhi pakļāva visu Ēģipti. 671. gadā p.m.ē. Ēģiptē iebruka asīrieši, un Kuša zaudēja kontroli pār to. 591. gadā p.m.ē. ēģiptieši iebruka Kušā un nopostīja Napatu.

Aptuveni 300. gadā p.m.ē. par Kušas galvaspilsētu kļuva Meroe. 23. gadā p.m.ē. romieši iebruka Nūbijā un izlaupīja Napatu. 350. gadā Kušu iekaroja Aksumas valsts.

19. gadsimta sākumā Sudānas ziemeļdaļu, kas tolaik bija sadrumstalotā stāvoklī, iekaroja Ēģipte, kas tolaik bija faktiski autonoma Osmaņu impērijas province. 1880.—1890. gados lielāko daļu Sudānas kontrolēja Mahdistu valsts, kuru 1898.—1899. gadā likvidēja angļu un ēģiptiešu karaspēks un ieviesa Sudānā abu okupācijas spēku kopīgu pārvaldi aptuveni mūsdienu Sudānas un Dienvidsudānas robežās.[15]

20. gadsimta sākumā Lielbritānija sāka veidot Sudānu kā kokvilnas audzēšanas reģionu, vienlaikus atbalstot pretrunas starp nosacīti baltajiem un musulmaniskajiem valsts ziemeļiem un tikpat nosacīti melnajiem un daļēji kristīgajiem, daļēji pagāniskajiem dienvidiem.

Otrā pasaules kara laikā daļu Sudānas īslaicīgi ieņēma Itālijas karaspēks. Pēc tā izspiešanas Sudānā tika izvietota angļu bāze. Aktivizējās politiskā dzīve.

1951. gadā Ēģipte atteicās no kopīgas pārvaldes ar angļiem un Ēģiptes karalis paziņoja sevi par Ēģiptes un Sudānas valdnieku. Taču 1952. gadā Ēģiptē notika revolūcija, pēc kuras tā atzina Sudānas tiesības uz pašnoteikšanos. Pakāpeniski tas tika realizēts, un 1956. gadā Sudāna kļuva neatkarīga valsts.

Jaunajā valstī turpinājās pretrunas starp ziemeļu un dienvidu daļu, izcēlās Pirmais Sudānas pilsoņu karš (1955—1972), pēc tam Otrais Sudānas pilsoņu karš (1983—2005). Pēc miera pārrunām 2003.—2005. gadā un pārejas perioda, Dienvidsudāna 2011. gadā kļuva par neatkarīgu valsti. Vienlaikus valstī, īpaši Dārfūrā, notika citi konflikti, kurus arī izsauca galvenokārt vietējo iedzīvotāju neapmierinātība ar ienākumu sadali, radikālā arābizācija un islāmizācija.

2019. gadā ekonomiskā krīze noveda pie masu protestiem un veiksmīga militāra apvērsuma pret autoritāro prezidentu Omāru al-Baširu (amatā 1993—2019),[16] kas noveda pie huntas tipa valsts pārvaldes iedibināšanas. 2021. gada beigās, kad valdības plāns paredzēja nodot lielu daļu varu civilajiem, al-Bašira līdzgaitnieki savukārt veica sekmīgu militāru apvērsumu, pret ko ilgstoši turpinājās masu protesti un armijas mēģinājumi tos apspiest. Lielās arābu valstis, Ķīna un Krievija to laikā aicināja puses iet uz kompromisiem, neizsakot iebildumus pret pašu apvērsumu, Rietumpasaule, ANO un Āfrikas savienība apvērsumu kritizēja un aicināja atjaunot iepriekšējo stāvokli.

2023. gadā izcēlās Trešais Sudānas pilsoņu karš starp armijas un faktiski valsts vadību no vienas puses un speciālajām kaujinieku vienībām (RSF), kas bija veidotas no arābu paramilitārajām grupām konfliktu zonās, no otras. Pēc armijas mēģinājuma administratīvi pakļaut specvienības tās 2023. gada 15. aprīlī uzsāka sacelšanos.[17] Cīņā pret valdību Ātrās reaģēšanas spēkiem (RSF) palīdzēja Vāgnera grupas kaujinieki.[18]

Ģeogrāfija

labot šo sadaļu

Sudāna ir valsts Ziemeļaustrumāfrikā. Tās platība ir 1 886 068 km2. Tā robežojas ar Ēgipti ziemeļos, Sarkano jūru ziemeļaustrumos, Eritreju un Etiopiju dienvidaustrumos, Dienvidsudānu dienvidos, Centrālāfrikas Republiku dienvidrietumos, Čadu rietumos un Lībiju ziemeļrietumos. Tā ir 3. lielākā valsts Āfrikā un 16. lielākā pasaulē. Pirms Dienvidsudānas atdalīšanās ar 2 505 813 km2 lielu platību, Sudāna bija vislielākā valsts Āfrikā.

Sudānu ziemeļaustrumos apskalo Sarkanā jūra. Tai ir 853 km gara krasta līnija gar Sarkano jūru. Caur Sudānu tek Baltā Nīla un Zilā Nīla, kuras tās galvaspilsētā Hartūmā saplūst kopā, lai veidotu Nīlu. Nīla tālāk tek uz ziemeļiem caur Ēģipti un beigās ieplūst Vidusjūrā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Islāms Sudānā ir vairākuma reliģija. Musulmaņi sunnīti veido 97 % no iedzīvotāju skaita. Ir dažas nelielas šiītu kopienas.

Apmēram divi miljoni Sudānas iedzīvotāju iztiku pelna, nodarbojoties ar lopkopību, audzējot liellopus, kazas un aitas. Valstī ir vairāk nekā 38 miljoni liellopu, kuru bariem līdzi pārvietojas arī to gani — nomadi.

Izglītība

labot šo sadaļu
 
1902. gadā dibinātā Hartūmas Universitāte

Sudānā pastāv bezmaksas obligātā izglītība bērniem no 6 līdz 13 gadu vecumam. Pamatizglītība tiek apgūta astoņu gadu garumā, kam seko triju gadu vidusskolas posms. Līdz 1990. gadam pastāvēja sistēma 6 + 3 + 3 gadi. Visos izglītības līmeņos pamatvaloda ir arābu. Skolas ir koncentrētas pilsētās, daudzas no tām valsts rietumdaļā ir iznīcinātas vai bojātas ilgstošā pilsoņu kara rezultātā. 2001. gadā Pasaules Banka vērtēja, ka pamatizglītību uzsāk 46% skolēnu, bet vidējo izglītību — 21%. Skolu apmeklēšana krasi atšķiras dažādās provincēs, dažās pat zem 20%. Sudānā ir 19 universitātes; pamatā izglītību piedāvājot arābu valodā. Vidusskolas un universitātes apmeklējumu nopietni ietekmē prasība vairumam vīriešu veikt militāro dienestu pirms mācību pabeigšanas.[19]

Iedzīvotāju lasītprasme ir 70,2%, vīriešiem 79,6%, sievietēm 60,8%.[11]

Sports

labot šo sadaļu

Populārākie sporta veidi Sudānā ir vieglatlētika un futbols. Populāra ir arī rokasbumba, basketbols un volejbols.

Sudānas futbola tradīcijām ir sena vēsture. Sudāna bija viena no četrām Āfrikas valstīm (kopā ar Ēģipti, Etiopiju un Dienvidāfriku), kuras pirmās Āfrikā ieviesa futbolu. Sudānā 1956. gadā notika pirmais Āfrikas Nāciju kauss, vienu reizi Sudāna šajā turnīrā ir triumfējusi, tas notika 1970. gadā. Pēc diviem gadiem Sudānas izlase piedalījās 1972. gada olimpiskajās spēlēs Minhenē. Valsts galvaspilsētā notiek Hartūmas līga futbolā, kura tiek uzskatīta par vecāko futbola līgu Āfrikā.

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Population of capital cities and cities of 100 000 or more inhabitants: latest available year, 1990–2009». Demographic Yearbook 2009 – 2010. United Nations. 2011. 288–289. lpp. Skatīts: 2012. gada 12. maijs. (Table 8 Arhivēts 2012. gada 10. jūlijā, Wayback Machine vietnē.)
  2. ↑ «Sudan: States, Major Cities, Towns & Agglomeration – Statistics & Maps on City Population». City Population. 2011. Skatīts: 2012. gada 12. maijs.
  3. ↑ «2005 constitution in English». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. maijā. Skatīts: 2013. gada 31. maijs.
  4. ↑ Mubarak B. Rayah. Sudan civilization. Democratic Republic of the Sudan, Ministry of Culture and Information, 1978. 64. lpp.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Sudan». International Monetary Fund. Skatīts: 2014. gada 1. oktobris.
  6. ↑ 6,0 6,1 «Sudan». International Monetary Fund. Skatīts: 2014. gada 1. oktobris.
  7. ↑ «Gini Index». World Bank. Skatīts: 2011. gada 2. marts.
  8. ↑ «2014 Human Development Report Summary». United Nations Development Programme. 2014. 21–25. lpp. Skatīts: 2014. gada 27. jūlijs.
  9. ↑ Collins, Robert O. (2008). A History of Modern Sudan. Cambridge University Press. ISBN 978-0-521-85820-5.
  10. ↑ Davison, Roderic H. (1960). "Where is the Middle East?". Foreign Affairs 38 (4): 665–675. doi:10.2307/20029452. ISSN 0015-7120.
  11. ↑ 11,0 11,1 «The World Factbook: Sudan». U.S. Central Intelligence Agency. ISSN 1553-8133. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. februārī. Skatīts: 2011. gada 10. jūlijs.
  12. ↑ «WTO – Understanding the WTO – members». Skatīts: 2015. gada 15. februāris.
  13. ↑ «الموقع مغلق للصيانة». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 31. decembrī. Skatīts: 2015. gada 15. februāris.
  14. ↑ , 2009 U.S Dept of State Human Rights Report: Sudan
  15. ↑ Судан (государство) // Большая советская энциклопедия : [в 30 т.] / гл. ред. А. М. Прохоров. — 3-е изд. — М. : Советская энциклопедия, 1969—1978.
  16. ↑ Delfi. «Kaujās Sudānā dzīvību zaudējuši 83 cilvēki». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-17.
  17. ↑ «Война силовиков в Судане: кто с кем воюет и кто из них больше связан с Россией». BBC News Русская служба (krievu). Skatīts: 2023-04-17.
  18. ↑ Eksperti: Putina režīms drīzumā varētu pārņemt «Vagner» funkcijas un biznesu Āfrikā lsm.lv 2023. gada 10. septembrī
  19. ↑ «Sudan country profile» (PDF). Library of Congress Federal Research Division. December 2004. Skatīts: 2013. gada 31. maijs.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sudāna&oldid=4158252"
  NODES
Done 1
News 1
see 2
Story 1