Tārpi

Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs. Jau kopš 18. gadsimta beigām šis iedalījums sistemātikā vairs netiek lietots.

Mūsdienās par tārpiem tiek saukti dažādi dzīvnieki, kuru radniecība bieži ir ļoti attāla. Tos apvieno tipiska ķermeņa forma. Tie ir proporcionāli gari, cilindriski vai saplacināti, un tiem nav kāju. Tārpu izmēri ir ļoti dažādi. Tie var būt gan mikroskopiski, gan vairākus metrus gari.^[1] Piemēram, Āfrikas dižslieka (Microchaetus rappi) ir 6,7 metrus gara,^[2] bet jūras nemertīntārps (Lineus longissimus) ir 5,5 metrus garš.^[3] Vairākas tārpu sugas ir parazīti, kas dzīvo citu dzīvnieku ķermeņos. Tārpi, kas nav parazīti, atkarībā no tā, kādai sugai tie pieder, dzīvo augsnē, jūrā vai saldūdenī.

Par tārpiem sarunu valodā tiek saukti arī kukaiņu kāpuri, bezkājainie abinieki un citi dzīvnieki, kas ārēji līdzinās tārpiem.

Sistemātika

Dzīvnieku sugas, kuras sauc par tārpiem, ir sistematizētas vairākos tipos:

Foronīdi (Phoronida)
Matoņi (Nematomorpha)
Nematodes (Nematoda)
Nemertīntārpi (Nemertea)
Onihofori (Onychophora)
Plakantārpi (Platyhelminthes)
Posmtārpi (Annelida)
Priāpuli (Priapulida)
Pushordaiņi (Hemichordata)
Saržokļaiņi (Chaetognatha)
Sipunkuli (Sipuncula)
Žokļtārpi (Gnathostomulid)

Atsauces

↑ Nature Features: Superstar Worm
↑ «Erthworm Digest - The Mighty Worm». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 19. februārī. Skatīts: 2009. gada 19. februārī.
↑ Carwardine, M. 1995. The Guinness Book of Animal Records. Guinness Publishing. p. 232.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tārpi.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

[1] Nature Features: Superstar Worm

[2] «Erthworm Digest - The Mighty Worm». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 19. februārī. Skatīts: 2009. gada 19. februārī.

[3] Carwardine, M. 1995. The Guinness Book of Animal Records. Guinness Publishing. p. 232.

[1]

[2]

[3]