Tērvetes pilskalns

Tērvetes pilskalns
Tērvetes pilskalns
	Tērvetes pilskalns
Citi nosaukumi	Cukurkalns
Atrašanās vieta	Tērvetes pagasts, Dobeles novads, Latvija
Koordinātas	56°28′56″N 23°23′07″E / 56.482222°N 23.385278°EKoordinātas: 56°28′56″N 23°23′07″E / 56.482222°N 23.385278°E
Veids	Pilskalns ar apmetni
Augstums	19 metri
Piezīmes
Īpašuma tiesības	Pašvaldības īpašums
Publiska piekļuve	Brīvi pieejams
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Tērvetes pilskalns (Cukurkalns) un senpilsēta
Aizsardzības numurs	787
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 15. decembris

Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Dobeles novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā. Līdz 13. gadsimtam tajā esošā zemgaļu valdnieka pils bija Tērvetes pilsnovada pārvaldes centrs. Pilskalns un senpilsēta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.^[1]

Pilskalna raksturojums

Pilskalns ir 19 m augsts pakalns ar 1000 m² lielu plakumu, ko no austrumpuses aizsargāja līdz 8 m augsts zemes valnis, grāvis un priekšpils. Uzskata, ka Tērvetes senpilsētas platība ir bijusi ap 10 hektāru.

Arheoloģiskajos izrakumos (1951—1960) Emīlijas Brīvkalnes vadībā konstatēts, ka pilskalns sevišķi nocietināts 11.—13. gadsimtā, kad ziemeļpuse paplašināta un izbūvēta guļkoku siena un torņi.^[2]

Vēsture

No Atskaņu hronikas zināms, ka Livonijas ordeņa mestrs 1259./1260. gada ziemā organizēja lielu krusta karagājienu pret zemgaļiem, kurā viņš nespēja ieņemt Tērvetes pili. Toties mestrs Valters 1271. gadā veica vairākus karagājienus uz Zemgali, ieņēma Tērvetes pili un piespieda zemgaļu vadoņus slēgt miera līgumu. Pilī apmetās Tērvetes fogts.

Zemgaļu ķēniņš Nameisis 1279. gadā noslēdza savienību ar lietuvju valdnieku Traidenu un atbrīvoja Tērvetes pili. Sagūstītos vācu bruņiniekus aizsūtīja uz Lietuvu, bet Tērvetes fogtu sodīja ar nāvi. Kad 1281. gada augustā mestrs Konrāds ar 14 tūkstošiem karavīru aplenca Tērvetes pili, zemgaļi piekrita slēgt pamieru un atsākt maksāt nodevas, tomēr drīz vien lauza pamieru un atsāka karadarbību.

Pēc zemgaļu ķēniņa Nameiša nāves ordenim izdevās pārņemt iniciatīvu, un mestrs Villekīns Tērvetes Svētkalnā 1285./1286. gada ziemā uzcēla Heiligenbergas pili, kurā nometināja 300 karavīru lielu garnizonu komtura vadībā. Žemaiši kopā ar zemgaļiem, izmantojot tiem laikiem modernu kara tehniku, 1285. gada ziemā aplenca Heiligenbergas pilskalnu, tomēr ordeņa brāļiem un viņu karakalpiem izdevās nosargāt pili.

Foto galerija

Voldemāra Vimbas glezna „Tērvetes pilskalns”
Tērvetes pilskalns - Cukurkalns
Tērvetes pilskalns - Cukurkalns
Tērvetes pilskalns - Cukurkalns
Tērvetes pilskalns - Cukurkalns
Tērvetes pilskalns - Cukurkalns
Tērvetes pilskalns - Cukurkalns
Tērvetes pilskalns - Cukurkalns
Tērvetes pilskalns - Cukurkalns
Latviešu: Tērvetes pilskalna 3D modelis. Veidots no brīvpieejas Lidar datiem, izmantojot lietotni Aerialod @ ephtracy
Tērvetes pilskalna 3D modelis. Veidots no brīvpieejas Lidar datiem, izmantojot lietotni planlaufTerrain
Tērvetes pilskalna 3D modelis. Veidots no brīvpieejas Lidar datiem, izmantojot lietotni planlaufTerrain
Tērvetes senpilsētas 3D modelis. Veidots no brīvpieejas Lidar datiem, izmantojot lietotni planlaufTerrain
Tērvetes bedrīšakmens
Tērvetes bedrīšakmens
Tērvetes pilskalns (Cukurkalns) 3D modeļa video

Atsauces

↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : A/S Preses nams. 2002. 486. lpp. ISBN 9984-00-436-8.
↑ E. Brīvkalne. Daži amatniecības darinājumi Tērvetes pilskalnā. Arheoloģija un etnogrāfija, VI sēj. R., 1964. 85.-104.lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tērvetes pilskalns

[1] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : A/S Preses nams. 2002. 486. lpp. ISBN 9984-00-436-8.

[2] E. Brīvkalne. Daži amatniecības darinājumi Tērvetes pilskalnā. Arheoloģija un etnogrāfija, VI sēj. R., 1964. 85.-104.lpp.

[1]

[2]