Tallinas pučs
Tallinas pučs jeb 1. decembra valsts apvērsuma mēģinājums (igauņu: 1. detsembri riigipöördekatse) bija neveiksmīgs komunistu mēģinājums veikt valsts apvērsumu Igaunijā 1924. gada 1. decembrī. Puča mērķis bija gāzt Igaunijas valdību, sagrābt varu valstī un panākt padomju spēku ienākšanu, lai varētu veikt Igaunijas pievienošanu Padomju Savienībai.[1]
| Tallinas pučs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Puča sakāvei veltītā pieminekļa atklāšana pie Tondi karaskolas Tallinā (1928). 1941. gadā piemineklis iznīcināts | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
 Krievijas un Igaunijas komunisti |
 Igaunija | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Jāns Anvelts | Frīdrihs Akels | ||||||
| Spēks | |||||||
| 279 bruņoti kaujinieki, 56 atbalstītāji ar Thompson vieglajiem ložmetējiem, 55 šautenes, 65 rokas granātas, 8 spridzekļi un 150 pistoles | 500-700 virsnieki un kadeti | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| 125 nogalināti, 500 arestēti | 26 kareivji un kadeti | ||||||
Norise
labot šo sadaļuLai arī pučistiem 1. decembra rītā izdevās ieņemt vairākas armijas daļas, valsts vecākā rezidenci, dzelzceļa stacijas, pastu u.c. svarīgus punktus Tallinā, tomēr armijas un varas iestāžu aktīva rīcība, kā arī strādnieku atteikšanās pievienoties pučam ļāva atsist uzbrukumus Tondi Kara skolai, Kara ministrijai, kā arī citiem objektiem. Valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, par armijas virspavēlnieku tika iecelts Johans Laidoners, bet divīziju komandieriem tika piešķirtas pilnvaras rīkoties uz vietām.[1] Pučs, kas sākās pēc 5.00 no rīta, ar armijas palīdzību tika apspiests jau ap 10.00.[2] Komunistu pusē piedalījās ap 250 bruņotu kaujinieku, no kuriem 1. decembra sadursmēs krita 12 cilvēki, bet pretējā pusē tika nogalināti 21 cilvēks. Pēc puča notika vēl vairākas sadursmes ar komunistiem, kas slēpās no varas iestādēm. Tajās krita vēl vairāki komunisti. Daļa komunistu un to līdzjutēju tika arestēta, tomēr vairākām grupām izdevās aizbēgt no Igaunijas.[1]
Piemiņa
labot šo sadaļu- Piemineklis pie Tondi karaskolas Tallinā (1928). 1941. gadā piemineklis nojaukts, 2009. gadā atjaunots
- Piemineklis pie Baltijas dzelzceļa stacijas Tallinā (1974), pēc 1991. gada nojaukts
- Filma "Nāves cenu prasi mirušajiem" (igauņu: Surma hinda küsi surnutelt), režisora Kaljo Kīska 1977. gada vēsturiska spriedzes spēlfilma
- Filma "Decembra karstums" (igauņu: Detsembrikuumus), režisora Asko Kases 2008. gadā uzņemta vēsturiska spriedzes spēlfilma
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Enciklopēdija par Igauniju "Estonica" — An attempted Communist coup d’état on 1 December 1924 Arhivēts 2012. gada 31. maijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ Latvijas sūtņa Igaunijā J.Seska 1924. gada 2. decembra ziņojums Latvijas valdībai par "Komunistu sacelšanos 1. decembrī Rēvelē" (Publicēts: Stranga A. Latvijas - Padomju Krievijas miera līgums 1920. gada 11. augustā. Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2000).
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |