Telpaugs

Telpaugs ir augs, kas tiek audzēts iekštelpās, piemēram, dzīvesvietās un birojos, galvenokārt dekoratīvos nolūkos, taču pētījumi liecina, ka telpaugiem ir arī pozitīva psiholoģiska ietekme. Papildus tam telpaugi palīdz arī iekštelpu gaisa attīrīšanā, jo dažas sugas un ar tām saistītie augsnē mītošie mikrobi samazina iekštelpu gaisa piesārņojumu, absorbējot gaistošos organiskos savienojumus, tostarp benzolu, formaldehīdu un trihloretilēnu. Lai gan šīs piesārņojošās vielas parasti ir toksiskas cilvēkiem, tās augiem un augsnē mītošajiem mikrobiem nekaitē.

Dažādi telpaugi

Telpaugu kopšana

Telpaugiem var kaitēt gan nepietiekama, gan pārmērīga laistīšana, un dažādām telpaugu sugām nepieciešams atšķirīgs augsnes mitruma līmenis. Brūnas, sakaltušas lapu malas var liecināt, ka augs ir nepietiekami laistīts, lai gan dažiem augiem, piemēram, marantām, tas var nozīmēt, ka augs ir jutīgs pret ūdenī izšķīdinātām minerālvielām. Lapu dzeltēšana var liecināt, ka augs ir pārlaistīts. Lielākajai daļai augu sakņu ilgstoša atrašanās ūdenī bieži noved pie sakņu puves. Dažādiem augiem ir vajadzīgs atšķirīgs gaismas daudzums, dažādos ilgumos.

Dažādu izmēru māla puķupodi

Telpaugus parasti audzē specializētās augsnēs vai kompostos. Labā augsnes maisījumā ir iekļauti augsnes uzlabotāji, lai nodrošinātu augu ar barības vielām, atbalstu, atbilstošu drenāžu un pareizu aerāciju. Lielākā daļa telpaugu augšņu satur kūdras un vermikulīta vai perlīta kombināciju. Augiem ir nepieciešams mēslojums, kas nodrošina augsnē barības vielas, galvenokārt nitrātus, fosfātus un kāliju. Atšķirībā no augiem savvaļā, telpaugu augsnē nevar atjaunoties barības vielas, ja vien augi netiek regulāri mēsloti. Fosfors ir būtisks ziedošiem vai augļu augiem, un kālijs ir būtisks stiprām saknēm un uzlabotai barības vielu uzņemšanai.

Telpaugus parasti stāda puķupodos jeb podos, kuru apakšā ir drenāžas caurumi, lai samazinātu pārmērīgas laistīšanas un ūdens stāvēšanas iespējamību. Pārāk liels pods var izraisīt sakņu slimību augsnē liekā mitruma dēļ, savukārt pārāk mazs pods var ierobežot auga augšanu. Telpaugu podi ir dažādu veidu, taču parasti tos var iedalīt divās grupās: porainos un neporainos. Poraini podi, piemēram, neglazēta māla, nodrošina labāku aerāciju, jo gaiss var iet cauri poda sieniņām. Neporaini podi, piemēram, glazēti vai plastmasas podi, mēdz ilgāk noturēt mitrumu un ierobežot gaisa plūsmu.

Saraksts ar bieži sastopamiem telpaugiem

Tropiski un subtropiski augi

Zelta epipremns

• Begonijas (Begonia),
• Dīfenbahijas (Dieffenbachia),
• Dižā aspidistra (Aspidistra elatior) jeb "Mājas svētība",
• Dracēnas (Dracaena), piemēram, smaržīgā dracēna (Dracaena fragrans),
• Epipremni (Epipremnum), piemēram, zelta epipremns (Epipremnum aureum),
• Filodendri (Philodendron),
• Hoijas (Hoya), piemēram, gaļīgā hoija (Hoya carnosa),
• Kalatejas (Calathea),
• Kaučuka gumijkoks (Ficus elastica),
• Ktenantes (Ctenanthe),
• Lirveida gumijkoks (Ficus lyrata),
• Marantas (Maranta),
• Miera lilija (Spathiphyllum),
• Monsteras (Monstera),
• Orhidejas (Orchidaceae),
• Pacilā nefrolēpe (Nephrolepis exalta),

  

  Āfrikas vijolītes

• Peperomijas (Peperomia),
• Pušķu hlorofīts (Chlorophytum comosum),
• Sanpaulijas (Streptocarpus sect. Saintpaulia) jeb "Āfrikas vijolītes",
• Šaflēras (Schefflera),
• Tradeskancijas (Tradeskantia),
• Zamijlapu zamiokulka (Zamioculcas zamiifolia).

Sukulenti

• Alvejas (Aloe), piemēram, īstā alveja (Aloe vera),
• Eševērijas (Echeveria),
• Havortijas (Haworthia),

  

  Olveida krasula

• Kalanhojas (Kalanchoe),
• Kaktusi (Cactaceae),
• Krasulas (Crassula), piemēram, Olveida krasula (Crassula ovata),
• Šlumbergeras (Schlumbergera), piemēram, nošķeltā šlumbergera (Schlumbergera truncata) jeb "Ziemassvētku kaktuss".

Sīpoli

• Hiacintes (Hyacinthus),
• Krokusi (Crocus),
• Narcises (Narcissus).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Telpaugs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)