Tukuma apriņķis

Tukuma apriņķis ; (1819—1949)
	Tukuma apriņķis 1940. gadā
	Ģerbonis
Centrs:	Tukums
Kopējā platība:	2544 km2
Iedzīvotāji (1897):	51 076
Blīvums (1897):	17.9 iedz./km2
Izveidots:	1819. gadā
Likvidēts:	1949. gadā
	Tukuma apriņķis Vikikrātuvē

Tukuma apriņķis (vācu: Kreis Tuckum, krievu: Туккумский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Kurzemes guberņas sastāvā

Tukuma apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvajā reformā, pārdēvējot Tukuma pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Tuckum, Туккумское гауптманство) par apriņķi^[2].

Līdz 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanai apriņķī bija trīs draudžu novadi:^[3]

Tukuma draudzes novads (Kirchspiel Tukkum),
Jaunpils draudzes novads (Kirchspiel Neuenburg),
Auces draudzes novads (Kirchspiel Auz).

Tukuma apriņķa (līdz 1819. gadam Tukuma pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820)
Tukuma apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un (1859)

1912. gadā Tukuma apriņķī bija 28 pagasti un 1 pilsēta:^[4]

Pagasti

Abavas (Abaushof)
Annasmuižas (Annenhof)
Bēnes (Behnen)
Bikstu (Bixten)
Blīdenes (Blieden)
Cērkstes (Zerxten)
Grenču (Grendsen)
Īles (Ihlen)
Irlavas (Irmlau)
Jaunauces (Neu-Autz)
Jaunpils (Neuenburg)
Lestenes (Lesten)
Lielauces (Groß-Autz)
Ozolnieku (Eckendorf)
Pētertāles (Peterthal)

Praviņu (Prawingen)
Remtes (Remten)
Reņģes (Rengenhof)
Sēmes (Sehmen)
Slampes (Schlampen)
Sniķeres (Schnickern)
Struteles (Strutteln)
Stūru (Sturhof)
Tukuma mežkunga (Tuckum-Forstei)
Tumes (Tummen)
Vadakstes (Waddax)
Vecauces (Alt-Autz)
Vecmoku (Alt-Mocken)

Pilsēta

Tukums (Tuckum)

Tukuma apriņķa ziemeļi (Tukuma apkārtne) (1915)
Tukuma apriņķa rietumu mala (Irlavas un Grenču apkārtne) (1915)
Tukuma apriņķa dienvidi (Vecauces apkārtne) (1913)

Latvijas Republikas sastāvā

Tukuma apriņķa karte ar autoceļiem (1935).

1920. gadā Annasmuižas pagastu pārdēvēja par Annenieku pagastu.^[5] Līdz 1922. gadam izveidoja jaunu — Šlokenbekas pagastu.

1923. gadā, grozot pagastu robežas, Stūru un Blīdenes pagastus apvienoja Blīdenes-Stūru pagastā, Pētertāles un Struteles pagastus — Struteles-Pētertāles pagastā, bet Tukuma mežkunga pagastu likvidēja, sadalot to starp apkārtējiem pagastiem^[6] (Šlokenbekas un Ozolnieku pagastiem).

1924. gadā Bēnes, Īles, Jaunauces, Lielauces, Sniķeres, Vadakstes un Vecauces pagastus pievienoja Jelgavas apriņķim. Savukārt no Talsu apriņķa Tukuma apriņķim pievienoja 8 citus pagastus — Aizupes, Dzirciema, Engures, Matkules, Pūres, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus.^[7] 1924. gadā likvidēja Abavas pagastu (sadalot to starp Grenču un Tumes pagastiem), vēlāk arī Cērkstes pagastu.^[5]

1925. gadā pārdēvēja trīs pagastus: Ozolnieku pagastu par Smārdes pagastu, Reņģes pagastu par Zebrenes pagastu un Šlokenbekas pagastu par Milzkalnes pagastu.^[8]

Pēc Talsu apriņķa daļas pievienošanas 1925. gadā Tukuma apriņķis bija 2544 km² liels. Tas robežojās ar Talsu apriņķi, Jelgavas apriņķi, Rīgas apriņķi un Kuldīgas apriņķi. Lielākās apdzīvotas vietas bija Tukums, Jaunpils, Smārde un Vāne.

Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)^[9]

1940. gada sākumā Tukuma apriņķī bija 1 pilsēta un 25 pagasti:^[10]

Pilsēta

Tukums

Pagasti

Latvijas PSR sastāvā

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Tukuma apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Dobeles, Kandavas, Saldus un Tukuma rajonos.^[11]

Skatīt arī

Tukuma apriņķa muižu nosaukumi

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_gub_97.php?reg=19.
↑ А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
↑ Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.
↑ Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
↑ ^5,0 ^5,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Rīkojums pagastu robežu pārgrozīšanas lietās Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1923.gada 11.aprīlis
↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924.gada 26.jūnijs
↑ Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925.gada 3.augusts
↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites

Туккумский уезд - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона - т. XXXIV - 1901 - с. 36 (krieviski)

[wikidata-bc01a6437f6c12ee5937687f60cd1d0d24875e35-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_gub_97.php?reg=19.

[2] А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.

[Bienenstamm1841-3] Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.

[4] Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912

[EncLP-5] 5,0 ^5,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[6] Rīkojums pagastu robežu pārgrozīšanas lietās Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1923.gada 11.aprīlis

[7] Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924.gada 26.jūnijs

[8] Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925.gada 3.augusts

[9] P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.

[10] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[11] Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]