Vanemas pauguraine

Vanemas pauguraine vai Talsu—Tukuma pauguraine ir dabas apgabals Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumos Kurzemes ziemeļdaļā Talsu un Tukuma novados. Stiepjas 56 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā. Ziemeļaustrumos un austrumos robežojas ar Piejūras zemienes Engures līdzenumu, dienvidos Abavas senleja to nodala no Austrumkursas augstienes, rietumos piekļaujas Kursas zemienes Ugāles līdzenums. Ziemeļrietumu robeža ar Dundagas pacēlumu stiepjas pa aktīvā ledus kontaktnogāzes un frontālo vaļņu pakāji gar Arkliņiem, Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi. Augstākais virsmas punkts ir Kamparkalns (174 m vjl) pie Talsiem.

Vanemas pauguraine
Vanemas pauguraines ainava pie Brizules
Kontinents	Eiropa
Valstis	Latvija
Ietilpst	Ziemeļkursas augstiene
Garums	56 km
Platums	28 km
Platība	906 km2
Augstākais kalns	Kamparkalns
Augstums	174 m
Pilsētas	Talsi, Tukums
Koordinātas	57°7′N 22°52′E
Vanemas pauguraine

Ģeoloģija

Latvijā dziļākais smilts—grants karjers «Kurzeme»

Pauguraine atrodas Austrumkurzemes pamatiežu pacēluma ziemeļu malā. Pamatiežu virsu veido augšdevona nogulumieži, galvenokārt dolomīti un dolomītmerģeļi. Virsai ir vairāki lokāli pacēlumi. Pauguraines dienvidu daļā dziļākajās upju ielejās ir pamatiežu atsegumi. Pamatiežu virsas absolūtais augstums mainās no 20—40 m vjl pacēlumu nogāzēs un lokālajos pazeminājumos līdz 60—80 m vjl lokālajos pacēlumos. Talsu ielejveida iegrauzumā pamatiežu virsa atrodas 140 m zem jūras līmeņa.

Kvartāra noguluma segas biezums pauguraines austrumu daļā ir 20—70 m, ziemeļrietumu daļā Talsu un Lībagu apkaimē — 80—100 m un vairāk. Izplatīti sakrokoti ledāja kušanas ūdeņu nogulumi. Smilšaini grantaino slāņkopu biezums ir vairāki desmiti metru; ir ierīkoti vairāki lieli grants karjeri. Pauguraines ziemeļrietumos pie Lejaslabiņiem atrodas Latvijā dziļākais — «Kurzemes» grants karjers, kurā smilts—grants slāņkopas biezums sasniedz 80 m. Starppauguru ieplakās un erozijas pazeminājumos bieži sastopamas saldūdens kaļķiežu iegulas.

Reljefs

Skats no Kamparkalna

Vanemas pauguraine ir viena no visvairāk saposmotajām teritorijām Rietumlatvijā. Pauguraines ziemeļrietumos 18 km garumā līdz Oksles ielejai stiepjas Talsu (Aklāciema) paugurmasīvs ar pauguraines augstākajām virsotnēm (Kamparkalns 174 m vjl). Paugurmasīva relatīvais augstums ir līdz 70 m. Tā ziemeļrietumu nogāzi saposmo ledāja un ledus kušanas ūdeņu veidoti pazeminājumi un sengravas. Augstākajai daļai ir viļņota virsa, ko veido ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā orientēti līdz 40 m augsti pauguri.

Pauguraines vidusdaļā un austrumdaļā reljefs ir vēl vairāk saposmots. Tur galvenās reljefa formas ir ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā orientētas, izlocītas paugurgrēdas un pauguru joslas. Augstākie pauguri ir Pūneiķu kalns (126 m vjl) un Milzukalns (113,8 m vjl).

Pauguraines ziemeļu malu veido 2—4 km platā Plieņu pauguru josla, kas ir krasa, labi redzama robeža ar Engures līdzenumu. Pauguru relatīvais augstums 10—25 m, absolūtais — 45—65 m, retāk līdz 80 m vjl.

Klimats

Paugurainē klimats mēreni vēss un vidēji mitrs. Gada vidējā temperatūra ap 6 °C, janvāra — –4 līdz –5 °C, jūlija — 16,5 °C. Bezsala periods rietumu daļā 120—130 dienas, austrumu — 130—140 dienas, nokrišņu daudzums — 600—700 mm gadā. Sniega sega veidojas decembra otrajā pusē, nokūst marta beigās; tās biezums līdz ap 20 cm.

Hidrogrāfija

Sirdsezers pie Talsiem

Vanemas pauguraines hidrogrāfisko tīklu veido galvenokārt Abavas un Rīgas līča baseinu upes, tikai nelielu platību Talsu paugurmasīva ziemeļrietumos atūdeņo Irbes baseina upes. Garākās Abavas baseina upes ir Kārone, Līgupe, Kurzemnieku strauts, Mellupe. Tām raksturīgs liels kritums un dziļas ielejas (Kāronei 20—40 m). Lielākās Rīgas jūras līča baseina upes ir Lāčupe, Dursupe, Liekņa, Jērķene.

Ezeri nelieli, izvietojušies pazeminājumos. Visvairāk to ir saposmotajā Talsu paugurmasīva rietumu un ziemeļrietumu nogāzē. Nelieli ezeri ir arī Brizules un Tukuma apkaimē. Lielākie pauguraines ezeri ir Sēmes ezers (48,6 ha), Seklis (34,2 ha) un Dzirciema ezers (27,1 ha). Upēs daudzviet ierīkoti dzirnavezeri.

Dabas aizsardzība

Vanemas pauguraine ietilpst Rietumlatvijas ģeobotāniskajā rajonā. Pauguraines augstākajā ziemeļrietumu daļā ierīkots Talsu pauguraines dabas parks, daļa pauguraines dienvidu nogāzes ietilpst Abavas senlejas dabas parka teritorijā. Milzukalna apkārtnē ierīkots Milzukalna dabas parks, bet pie Vecmokām — Tumes mežu dabas liegums.