Vecā Svētā Pētera bazilika
Vecā Svētā Pētera bazilika (itāļu: Antica basilica di San Pietro in Vaticano) bija bazilika, kas no 4. līdz 16. gadsimtam atradās mūsdienu Svētā Pētera bazilikas vietā. Bazilikas celtniecība Nērona cirka vietā tika sākta imperatora Konstantīna I laikā, par altāra vietu izvēloties domājamo Svētā Pētera kapu, kurš 66. gadā tika nogalināts Nērona cirkā. Turpmāko 12 gadsimtu laikā bazilika kļuva par vienu ievērojamākajām rietumu kristiešu svētvietām. Šeit tika kronēti Romas pāvesti, bet 800. gadā šeit tika kronēts pirmais Svētās Romas imperators Kārlis Lielais. 846. gadā baziliku izpostīja saracēņi. Pāvestu Aviņonas gūsta laikā baznīca pamazām pārvērtās drupās, līdz Jūlijs II pieņēma drosmīgu lēmumu nojaukt veco baziliku, vietā ceļot jaunu. Jūlija II un turpmāko 20 pāvestu laikā tika uzcelta jaunā Svētā Pētera bazilika.
| Vecā Svētā Pētera bazilika | |
|---|---|
 | |
  Vecā Svētā Pētera bazilika | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Vatikāns |
| Koordinātas | 41°54′08″N 12°27′12″E / 41.90222°N 12.45333°EKoordinātas: 41°54′08″N 12°27′12″E / 41.90222°N 12.45333°E |
| Piederība konfesijai | Romas Katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | ap 360. gadu |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | Senās Romas arhitektūra |
| Celtniecības sākums | starp 318. un 322. gadu |
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vecā Svētā Pētera bazilika.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |