Ventas rumba
Ūdenskritums Latvijā, platākais ūdenskritums Eiropā
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā.[1] Atrodas uz Ventas Kuldīgā. Rumbas platums ir atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100—110 m, palu laikā sasniedz pat 270 m, augstums — 1,6—2,2 m.[2] Pārgāzi veido līkloču līnija. Ventas rumba ir dabas piemineklis un ietilpst Ventas ielejas dabas liegumā.[3]
| Ventas rumba | |
|---|---|
 | |
  Ventas rumba | |
| Atrašanās vieta | Kuldīga |
| Koordinātas | 56°58′05″N 21°58′44″E / 56.96806°N 21.97889°EKoordinātas: 56°58′05″N 21°58′44″E / 56.96806°N 21.97889°E |
| Augstums | 2,2 m |
| Kritumu skaits | 1 |
| Kopējais platums | 100—270 m |
| Ūdenstece | Venta |
 Ventas rumba Vikikrātuvē | |
Folklorā
labot šo sadaļuVentas rumbas rašanās nostāsts
labot šo sadaļu
| “ | Laikā, kad tika būvēta Kuldīgas bruņinieku pils, Ventā rumbas nebija. Materiāls pils un mūra būvniecībai tika iegūts no upes gultnes, jo tas bija vienkāršākais veids, kā iegūt dolomītu, līdz brīdim, kad izveidojās rumba. Vietā, kur ir rumba, strauji mainās upes gultne. Dziļums mainās no 50 cm līdz 2m. Ja dolomīta ieguve tiktu turpināta, ūdens līmenis izmainītos un kuģošana pa Ventu uz augšu nebūtu iespējama, tāpēc hercogs apstādināja dolomīta ieguves projektu un sāka rakt apvedkanālu ap Mārtiņsalu. | ” |
Teika
labot šo sadaļu| “ | Velns apņēmies aizbērt Ventas upi, lai noslīcinātu Kuldīgas pilsētu un apkārtni. Viņš pašā pusnaktī aizgājis divas jūdzes augšpus Ventas pie Briežu brasla, kur pulka akmeņu, un saņēmis lielu, lielu kaudzi. Jau atstiepis to līdz pilsētai un steidzies pēc otras, te piepeši nodārdējis tāds troksnis, ka turienes latviešu virsaitis atmodies. Viņš piecēlies, izgājis no istabas - redz: Ventas upe jau pa pusei aizsērsta. Nopratis, ka Velns te ķērnājies. Bet kā nu līdzēties? Aizskrējis uz vistu kūti, sacirtis ar rokām pa kažoku un iedziedājies kā gailis. Gailis atmodies, domājis, ka otrs gailis jau dziedājis, un dziedājis arī pats. Velns, izdzirdējis gaiļa dziesmu, nosviedis otru klēpi zemē, un pats aizlaidies. No pirmā Velna klēpja bija izcēlusies pie Kuldīgas Ventas rumba, bet otru klēpi, gailim dziedot, Velns nometis augšpus rumbas. Tur nu šis akmeņu klēpis tikām gulējis, gulējis, kamēr pārvērties par kaļķiem. | ” |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ventas rumba Arhivēts 2011. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē., www.latvia.travel
- ↑ «Ventas rumba». visitkuldiga.com. Kuldīgas aktīvās atpūtas centrs. Skatīts: 2021. gada 28. oktobrī.
- ↑ «dabasretumi.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. augustā. Skatīts: 2009. gada 30. decembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ventas rumba.