Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava

Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava bija 1869.-1904. gadā privātas akciju sabiedrības Maskavas—Ventspils—Ribinskas dzelzceļš (krievu: Московско-Виндаво-Рыбинская железная дорога) uzcelta 1025 verstis gara Krievijas Impērijas dzelzceļa līnija, kas savienoja Baltijas jūras ostas pilsētu Ventspili ar lielāko Krievijas rūpniecības centru Maskavu. Tai bija atzari uz Vitebsku, kā arī uz Pleskavu, Novgorodu, Pēterburgu, Ribinsku un citām Ziemeļrietumu Krievijas pilsētām.

Mūsdienās šī dzelzceļa līnija ir sadalīta starp Latvijas un Krievijas dzelzceļiem. Starptautiskie pasažieru vilcieni no Rīgas uz Maskavu lieto šīs vēsturiskās dzelzceļa līnijas iecirkni Krustpils-Rēzekne-Maskava. Dzelzceļa līnijas posmi Ventspils—Tukums, Tukums—Jelgava un Jelgava—Krustpils tiek izmantoti kā svarīgs Ventspils ostas dzelzceļa tranzīta kravu koridors.

Vēsture

1869. gadā izveidoja Ribinskas-Bologojes dzelzceļa akciju sabiedrību (aкционерное общество Рыбинско-Бологовской железной дороги), kas uzbūvēja vairākas dzelzceļa līnijas Ziemeļrietumu Krievijā. 1895. gadā to pārveidoja par A/S "Ribinskas dzelzceļš" (Рыбинская железная дорога), bet 1897. gadā par A/S "Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļš" (Московско-Виндаво-Рыбинская железная дорога).

Pārveidotā akciju sabiedrība ķērās pie jaunas dzelzceļa līnijas būves uz Baltijas jūras tirdzniecības ostu Ventspili. Kā pirmās 1901. gadā uzbūvēja Zikovas (Зыково), Maskavas-P (Москва-П), Pokrovskas-Strešņevas (Покровское-Стрешнево), Opaļihas (Опалиха), Nahabinas (Нахабино), Gučkovas (Гучково), Maņihinas (Манихино), Volokolamskas (Волоколамск), Šahovas (Шаховская), Kņažjigoru (Княжьи Горы) un Rževas-Baltijas (Ржев-Балтийский) stacijas. Pirmais vilciens no Maskavas līdz Rževas Baltijas stacijai kursēja 1901. gada 2. jūlijā, bet tikai 1901. gada 11. septembrī atklāja Ventspils staciju Maskavā. Vienlaicīgi izbūvēja dzelzceļa līniju Ventspils—Tukums. Krievijas Satiksmes ministrija nevēlējās nodot ekspluatācijā privātuzņēmumam līnijas Rīga—Jelgava, Rīga—Tukums un Rīga—Bolderāja, tādēļ jaunās līnijas būve caur Rīgu, dzelzceļa līniju pie Krustpils pārvirzot Daugavas kreisajā krastā, nebija izdevīga. Ekonomiski neizdevīgs bija arī īsākais ceļš maršrutā Krustpils—Olaine—Tukums.^[1] Tādēļ tikai 1901. gadā sabiedrība uzsāka līnijas Krustpils—Jelgava—Tukums būvēšanu.

Aizkavēšanos izraisīja dzelzceļa tilta būvniecība pāri Daugavai pie Jēkabpils, kuru tās vadība vēlējās redzēt pilsētas teritorijā, tomēr privāto uzņēmēju un pilsētas savstarpējo nesaskaņu dēļ inženieri jauno dzelzceļa tiltu galu galā ieplānoja 7 km no Jēkabpils, pie Zeļķiem.^[2] 1904. gadā pabeidza būvēt dzelzceļa līniju no Krustpils līdz Tukumam.

Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupētās Kurzemes guberņas teritorijā esošo dzelzceļa līnijas daļu no Jelgavas līdz Daudzevas stacijai izmantoja vācu karaspēka apgādei. Tādēļ to pārveidoja Eiropas normālplatumā un 1916. gadā no Daudzevas stacijas izbūvēja Viesītes šaursliežu dzelzceļa tīklu, kas to savienoja ar Eglaines staciju uz Grīvas-Radvilišķu platsliežu dzelzceļa līnijas. Pēc Oktobra revolūcijas Krievijas daļā esošo dzelzceļu daļu boļševiku valdība nacionalizēja un pārdēvēja par Maskavas-Baltijas dzelzceļu (Московско-Балтийская железная дорога, 1922), vēlāk par Maskavas-Baltkrievijas-Baltijas dzelzceļu (Московско-Белорусско-Балтийская железная дорога, 1923).^[3]