Ziemeļvācu Savienība

Ziemeļvācijas Savienība (vācu: Norddeutscher Bund) bija 1866. gadā dibināta Ziemeļvācijas valstu konfederācija, kas pastāvēja no 1867. līdz 1871. gadam. Tā izveidojās pēc Prūsijas uzvaras pār Austrijas impēriju 1866. gada Austrijas—Prūsijas karā, kurā Prūsija nostiprināja savu vadošo lomu Vācijā. Savienību veidoja 22 vācu valstis un teritorijas, galvenokārt no ziemeļiem, izņemot Bavārijas Karalisti, Virtembergu, Bādeni un daļu no Hesenes.

Norddeutscher Bund Ziemeļvācu Savienība 1866 – 1871 Karogs Ģerbonis Location of Ziemeļvācu Savienība Ziemeļvācijas Savienības karte Eiropā ap 1870. gadu Pārvaldes centrs Valoda(s) vācu valoda Reliģija protestantisms, katolicisms Valdība Vēsture  - Dibināta 1866  - Likvidēta 1871

Tā bija 1871. gada Vācijas Impērijas priekštece.

Pēc 1870. gada novembra līgumiem vācu dienvidu zemes pievienojās Ziemeļvācijas savienībai, kas arvien paplašinājās. Līdz ar Vācijas Impērijas dibināšanu un jaunās konstitūcijas stāšanos spēkā 1871. gada 1. janvārī konfederācija saplūda Vācijas Impērijā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļvācu Savienība.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)