Īli

Īli (angļu: Ely; izrunā: /ˈiːli/) ir katedrāles pilsēta (city) un pagasts Anglijas dienvidaustrumos, Kembridžšīras nemetropoles grāfistē, Austrumkembridžšīras distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes austrumdaļā Greitūzas upes krastā 27 km no grāfistes centra Kembridžas un 127 km no valsts galvaspilsētas Londonas.

Īli
pilsēta
Ely
Īli Īli Īli
Koordinātas: 52°23′58″N 0°15′45″E
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Anglijas Austrumi
Grāfiste	Kembridžšīra
Distrikts	Austrumkembridžšīra
Platība
• pilsēta	59,24 km2
Augstums	25 m
Iedzīvotāji (2021)
• pilsēta	20 574
• blīvums	347,3/km²
Laika josla	GMT (UTC0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta kods	CB6, CB7
Mājaslapa	www.cityofelycouncil.org.uk
Īli Vikikrātuvē

Vēsture

Pilsēta būvēta uz māla salas Fenu purvu masīvā, tā augstākajā vietā. Par pilsētas pirmsākumiem uzskatāma abatijas dibināšana 672. gadā; tās dibinātāja un abate bija Austrumanglijas karaļa Onnas meita Eteldreda. Pirmo abatiju 870. gadā nopostīja vikingi. Atjaunota 970. gadā, kad Vinčesteras bīskaps to iesvētīja Svētajai Eteldredai. Pastardienas grāmata 1086. gadā to raksturoja kā otru bagātāko klosteri Anglijā. 1224. gadā karalis Henrijs III piešķīra Īli bīskapam tirgus tiesības. 14. gadsimtā vecās abatijas baznīcas vietā uzbūvēta Īli katedrāle. Pilsēta panīka pēc 14. gadsimta epidēmijas un 16. gadsimta reformācijas, kad tika likvidēts Īli klosteris.

Tradicionāli Īli un tās apkārtnē attīstīta zušu zveja un podniecība. 19. gadsimtā attīstījās fosfātu minerālmēslu ražošana, bet 20. gadsimta pirmajā pusē – cukura ražošana no apkārtnē ražotām cukurbietēm. Kopš 19. gadsimta vidus pilsēta attīstījās kā dzelzceļa mezgls – šeit krustojas piecas dzelzceļa līnijas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Īli.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)