Īstenība jeb realitāte (no latīņu: realis — 'īsts, vielisks') ir filozofijas kategorija, objektīvā esamība, konkrēti izveidojies dabas un sabiedrības vēsturisko parādību kopums. Klātesamība, materiālo ķermeņu kopums, kas pastāv laikā un telpā. Īstenības saturs nav absolūti nemainīgs; gan objektīvi, gan cilvēka darbības dēļ. Īstenība ir nepārtrauktā kustībā un attīstībā.

Filozofijā īstenības izpēte ir cieši saistīta ar ontoloģiju, kas ir mācība par esamību. Ontoloģija pēta būtību, eksistences struktūras un principus, kas veido īstenību. Dažādi filozofi un filozofiskās skolas piedāvā atšķirīgas pieejas īstenības izpratnei. Piemēram, materiālistiskās filozofijas pārstāvji uzskata, ka īstenība ir materiāla un neatkarīga no cilvēka apziņas, kamēr ideālistiskās filozofijas pārstāvji uzskata, ka īstenība ir garīga un atkarīga no apziņas.

Īstenības jēdziens ietver arī tās dažādās izpausmes, kuras var iedalīt objektīvajā un subjektīvajā īstenībā. Objektīvā īstenība ir neatkarīga no cilvēka uztveres un apziņas, kamēr subjektīvā īstenība ir saistīta ar cilvēka individuālo uztveri, pieredzi un izpratni. Cilvēki mēdz interpretēt īstenību dažādi, balstoties uz savām zināšanām, kultūru, reliģiju un personīgo pieredzi, kas veido daudzveidīgu īstenības uztveres spektru.

Mūsdienu zinātnes sasniegumi un tehnoloģiju attīstība ir būtiski ietekmējuši īstenības izpratni. Zinātne sniedz detalizētus datus un pierādījumus par pasaules uzbūvi un procesiem, ļaujot cilvēkiem dziļāk izprast un izskaidrot īstenību. Tajā pašā laikā tehnoloģijas, piemēram, virtuālā realitāte un paplašinātā realitāte, piedāvā jaunus veidus, kā piedzīvot un mijiedarboties ar īstenību, paplašinot tās robežas un iespējas.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  NODES
Done 1