Ņidzica
Ņidzica (poļu: Nidzica) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidaustrumiem no Ostrudas pie Linas upes.
Ņidzica | ||
---|---|---|
Vācu ordeņa pils Ņidzicā | ||
| ||
Koordinātas: 53°21′30″N 20°25′30″E / 53.35833°N 20.42500°EKoordinātas: 53°21′30″N 20°25′30″E / 53.35833°N 20.42500°E | ||
Valsts | Polija | |
Vojevodiste | Varmijas-Mazūrijas vojevodiste | |
Apriņķis | Ņidzicas apriņķis | |
Pilsētas tiesības | 1381 | |
Platība | ||
• Kopējā | 6,86 km2 | |
Augstums | 188 m | |
Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
• kopā | 13 052 | |
• blīvums | 2 151,7/km² | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa | http://www.nidzica.pl/ | |
Ņidzica Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuLīdz 1945. gadam pilsēta bija Vācijas (Austrumprūsijas) sastāvā un tās nosaukums bija Neidenburga (Neidenburg). Pilsēta dibināta 1355. gadā kā Vācu ordeņa apmetne. Pēc Trīspadsmitgadu kara tā palika Prūsijas hercogistes sastāvā.
Pirmā pasaules kara Tannenbergas kaujas laikā Neidenburgu smagi nopostīja Krievijas impērijas karaspēks, pilī atradās Krievijas impērijas 2. armijas štābs.
Otrā pasaules kara laikā Neidenburgā piedzīvoto Sarkanās armijas teroru pret civiliedzīvotājiem aprakstījis rakstnieks un disidents Ļevs Kopeļevs. Pēc kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, pilsēta iekļāvās Polijā, bet vācu iedzīvotāji no pilsētas tika padzīti.
Vācu vēsturnieka Ferdinanda Gregoroviusa (Ferdinand Gregorovius, 1821—1891) dzimtā pilsēta.
Apskates objekti
labot šo sadaļu- Ņidzicas pils (Zamek w Nidzicy)
Galerija
labot šo sadaļu-
Ņidzicas pils
Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/042815611044-0964904?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.