Šaujampulveris

Šaujampulveris (novecojis termins — biszāles) ir strauji degošs produkts, kam sadegot, izdalās gāzes, kuras darbojas kā virzošais spēks šaujamieročos. Šaujampulveris ir zemi eksplozīvs. Tam degot, rodas drīzāk sadegšanas zemskaņas ātruma vilnis, nekā virsskaņas sprādziena vilnis, kurš ir raksturīgs augsti eksplozīvām vielām (šaujampulveris ir ballistiskā, nevis brizantā sprāgstviela). Rezultātā spiediens šaujamieroča stobrā ir pietiekošs, lai dzītu uz priekšu lodi, bet nepietiekošs, lai iznīcinātu stobru. Tajā pašā laikā šī īpašība padara šaujampulveri mazāk piemērotu klinšu vai nocietinājumu sagraušanai, kam ir vairāk piemērotas brizantās sprāgstvielas.

Bezdūmu šaujampulveris

Vēsture un izcelsme

Par salpetra izmantošanu pirmie dokumentētie pierādījumi ir no 5. gadsimta, bet šaujampulveri no salpetra, sēra un kokoglēm ķīnieši iemācījās izgatavot trīs līdz četrus gadsimtus vēlāk. Šaujampulveri uzskata par vienu no ķīniešu "četriem diženajiem izgudrojumiem". Ķīnas valdība aizliedza eksportēt šaujampulveri uz ārzemēm, un šaujampulvera ražošanas tehnoloģija nekad nebija parādīta ārzemju valstīm. Choe Mu-seon, Gorueo dinastijas korejiešu zinātnieks, ar Ķīnas amatnieka Lī Juana palīdzību pirmais ārpus Ķīnas izgudroja un uzlaboja šaujampulveri, lai atvairītu japāņu pirātu uzbrukumus.

Melnais pulveris ir pasaules vēsturē pirmā izgudrotā sprāgstviela — tā bija vienīgā pazīstamā sprāgstviela ap tūkstoš gadus.

Sastāvs

Melnā pulvera sastāvā ietilpst 75% kālija nitrāta (salpetra), 10% sēra un 15% kokogles. Proporcijas var tikt mainītas, lai pielāgotu šaujampulveri kādiem konkrētākiem mērķiem. Atšķirībā no bezdūmu reaktīvajiem maisījumiem, tas uzvedas vairāk kā sprāgstviela, tā kā tā degšanas ātrumu neietekmē spiediens, tomēr tā ir ļoti vāja sprāgstviela. Tā kā šī viela satur ogli, tā ir melnā krāsā. Degot šīm maisījumam, veidojas daudz dūmu (cieto daļiņu), tāpēc to sauc arī par dūmu pulveri.

Bezdūmu šaujampulveris sastāv no plastificētas nitrocelulozes vai nitrocelulozes un nitroglicerīna maisījuma. Dinitroceluloze un trinitroceluloze šķīst acetonā un dietilēterī. Nitrocelulozi izšķīdina nelielā daudzumā šķīdinātāja, un no iegūtās plastiskās masas izveido vajadzīgo izmēru pārslas.

Agrāk izmantoja arī tā saucamo balto šaujampulveri, kas ir Bertolē sāls un cukura maisījums. Šī sprāgstviela ir ļoti nedroša un izraisīja daudzus smagus nelaimes gadījumus.