Škoda

Škoda

Veids	Privāts (Volkswagen grupas īpašums)
Dibināts	1895. gada 18. decembris
Galvenais birojs	Mlada Boleslava, Čehija
Darbinieki	Vairāk kā 28 000 (2016)
Apgrozījums	6,64 milj. eiro
Nozare	Autobūve
Produkti	Automobiļi

Škoda ir Čehijā bāzēts autobūves uzņēmums, kas kopš 2000. gada ietilpst Volkswagen grupā (VAG).^[1] Tā tiek pozicionēta kā grupas sākuma līmeņa zīmols.^[2] 2016. gadā tika pārdotas 1 300 000 Škoda automašīnas.^[3]

Škoda ir viena no piecām senākajām automobiļu ražošanas kompānijām ar nepārtrauktu vēsturi (kopā ar Tatra, Daimler, Opel un Peugeot).^[4]

Kompānijas vēsture

Pirmsākumi

1859. gadā grāfs Vallenšteins-Vartenberks (Wallenstein-Vartenberk) pilsētā Plzeņā nodibināja lietuvi un mašīnbūves fabriku. Fabrika, kurā strādāja vairāk par 100 strādniekiem, ražoja mašīnas un iekārtas cukura dzirnavām, alus darītavām, šahtām, tvaika motoriem un katliem, metāla tiltu un dzelzceļa iekārtu daļas. 1869. gadā fabriku iegādājās Emīls Škoda (Emil Škoda), darbu mīlošs inženieris un dinamisks uzņēmējs.

Škodas bizness strauji uzņēma apgriezienus, un 1880. gados fabrika bija moderna lietuve un metālapstrādes rūpniecība, kurā varēja izliet vairāku desmitu tonnu smagus lējumus. Lējumi, vēlāk arī, kalumi lielajiem pasažieru laineriem un kara kuģiem, kā arī cukura dzirnavas, bija eksporta pamati Škodas fabrikai.

1889-1917

1899. gadā fabrika, kura joprojām attīstījās, tika pārveidota akciju sabiedrībā, un pirms Pirmā pasaules kara Škoda kļuva par pašu lielāko ieroču ražotāju. Tā bija jūras flotes un armijas smago lielgabalu un munīcijas ražotāja.

Eksportēti tika lējumi, piemēram, Niagāras ūdenskrituma elektrostacijas iekārtas vai slūžas Suecas kanālā, kā arī iekātas cukura dzirnavām Turcijā, alus darītavām visā Eiropā un lielgabalus Tālo Austrumu zemēm un Dienvidamerikai.

Pirmais pasaules karš krasi samazināja miera laikam vajadzīgo produkciju. Milzīgas summas tika ieguldītas ražotnes paplašināšanai. Šajā laikā Škodas fabrikas jau bija līderi kara tehnikas un munīcijas ražošana starp firmām Čehijā un ārzemēs. 1917. gadā tikai Plzeņā bija 35000 strādnieku.

1918-1988

1918. gadā pēc Čehoslovākijas republikas izveidošanās un smagajā Eiropas pēckara ekonomikā, kompānija pārveidojās no kara tehnikas uz daudz profilu. Ražotnes programmā, bez tradicionālajām novirzēm, tika pievienotas dažas jaunas, tvaikoņu un (vēlāk) elektrovilcienu, kravas un vieglo automašīnu, lidmašīnu, kuģu, iekārtu, tvaika turbīnu, elektrostaciju iekārtu u.c.

1923. gadā tika piereģistrēta visiem zināmā firmas emblēma - spārnotā bulta aplī. Eiropas politiskajam stāvoklim pasliktinoties 30. gadu vidū, palielinājās ieroču ražošana.

Otrais pasaules karš un kompānijas piespiedu integrācija vāciešu ieroču ražošanas programmā nesa nopietnus zaudējumus pašai fabrikai (70% ēku bija sagrautas bombardēšanas laikā 1945. gadā), kā arī tika zaudēti daži eksporta tirgi.

1945. gadā kompānija tika nacionalizēta. Škoda pakāpeniski tika sadalīta dažādos apakšuzņēmumos. Kompānijas pamatvirziens bija smagās mašīnbūves iekārtu ražošana, lielās konstrukcijas industriālajam sektoram, sabiedriskais transports un elektrostacijas. Lielākā daļa eksportējās uz austrumu bloku.

1989-mūsdienas

Politiskajam stāvoklim mainoties 1989. gadā sākās pakāpenisks Škoda privatizācijas process,kuram sekoja produkcijas ražošanas programmas maiņa, meklējot jaunus kontaktus un tirgus iespējas.

1992. gadā kompānija tika privatizēta pēc tā sauktās čehu metodes. Tā sāka paplašināt savu uzņēmējdarbību (nopērkot autorūpnīcas TATRA un LIAZ un uzbūvējot dzērienu alumīnija skārdeņu rūpnīcu). Paplašināšanās noveda pie kompānijas finansiālās nestabilitātes. Šis stāvoklis beidzās 1999. gadā, kad tika noslēgts līgums ar kreditoru bankām par kompānijas uzņēmējdarbības iesaldēšanu, un sākas pilnīga Škoda grupas restrukturizācija. Rezultātā tika panākta kompānijas juridiskā un finansiālā stabilitāte. 2000. gada aprīlī tika nodibināta Škoda Holding a.s., kura kontrolē, pirmkārt, 90 meitas uzņēmumus un lielāko daļu ražojamās produkcijas.

Automašīnu modeļi

1950. gadi

Škoda 1200 (1952-1956)
Škoda 440/445 (1955-1959)
Škoda 1201 (1956-1961)
Škoda Octavia (1959-1964)

1960. gadi

Škoda Octavia Combi (1961-1971)
Škoda 1202 Combi (1961-1973)
Škoda MB1000/1100 (1964-1969)
Škoda 1203 (1967-1981)
Škoda Winnetou (only prototype in 1968)
Škoda 100/110 (1969-1977)

1970. gadi

Škoda 110R Coupé (1970-1980)
Škoda 1100 GT (1970)
Škoda 120S Rallye (1971-1974)
Škoda 105/120/125 (1976-1990)
Škoda 130 RS (1977-1978)

1980. gadi

Škoda Garde (1981-1984)
Škoda 130/135/136 (1984-1990)
Škoda Rapid (1984-1990)
Škoda Favorit (1987-1995)

1990. gadi

Škoda Felicia (1994-2001)
Škoda Octavia - pirmā paaudze - (1996-2004)
Škoda Fabia - pirmā paaudze - (1999-2007)

2000. gadi

Škoda Superb - pirmā paaudze - (2001-2008)
Škoda Ocatvia - otrā paaudze - (2004-2013)
Škoda Roomster (2006-2015)
Škoda Superb - otrā paaudze - (2008-2015)

Pašreizējie modeļi

Škoda Citigo 2011 -
Škoda Fabia 2014 - (MK3)
Škoda Rapid 2012 -
Škoda Octavia 2013 - (MK3)
Škoda Superb 2015 - (MK3)
Škoda Yeti 2009 -

Logo Škoda Auto 2013
Laurin & Klement (1890)
Laurin & Klement A (1898)
Škoda 422 (1930)
Škoda Octavia Super (1960)
Škoda MB 1000 (1966)
Škoda 136 LR (1984)
Škoda Fabia Super 2000
Škoda Vision D (2011)

Atsauces

↑ «Alle VW-Konzernmodelle Teil 3: Seat und Skoda» (German). Autozeitung.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 28. augusts.
↑ «Škoda Auto to looks towards a new growth spurt». Volkswagen Group. 2010. gada 2. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 10. jūnijā. With this, we also want to continue to reinforce our function as the entry brand to the Volkswagen Group. (Prof. Dr. h.c. Winfried Vahland, Chairman of the board of Škoda Auto).
↑ Anthony Crawford. «Skoda – more popular than ever». Car Advice, 2011. gada 9. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-03-06. Skatīts: 2011. gada 28. augusts.
↑ «Digitální továrna společnosti Škoda Auto» (Czech). Automa. December 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. maijā. Skatīts: 2014. gada 3. jūnijā.

[1] «Alle VW-Konzernmodelle Teil 3: Seat und Skoda» (German). Autozeitung.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 28. augusts.

[2] «Škoda Auto to looks towards a new growth spurt». Volkswagen Group. 2010. gada 2. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 10. jūnijā. With this, we also want to continue to reinforce our function as the entry brand to the Volkswagen Group. (Prof. Dr. h.c. Winfried Vahland, Chairman of the board of Škoda Auto).

[3] Anthony Crawford. «Skoda – more popular than ever». Car Advice, 2011. gada 9. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-03-06. Skatīts: 2011. gada 28. augusts.

[4] «Digitální továrna společnosti Škoda Auto» (Czech). Automa. December 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. maijā. Skatīts: 2014. gada 3. jūnijā.

[1]

[2]

[3]

[4]