Agregātstāvoklis

Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids. Viela var atrasties četros dažādos agregātstāvokļos — cietā (ledus), šķidrā (ūdens), gāzveida (tvaiks), plazmas stāvoklī (uz Zemes dabā ļoti reti novērojams). Ūdens ir viela, kuru dabā var redzēt visos trijos agregātstāvokļos (cietā, šķidrā un gāzveida). Pārējās vielas parasti varam redzēt tikai vienā vai divos agregātstāvokļos.

Tas, kādā stāvoklī viela atrodas, ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, galvenokārt no temperatūras un spiediena, bet, mainoties fizikālajiem apstākļiem, var notikt pāreja no viena agregātstāvokļa uz citu. Vielas agregātstāvokļa atkarību no spiediena un temperatūras apraksta fāžu stāvokļa diagramma.

Vielas agregātstāvokļu pārejas:

• kušana un sasalšana - pāreja no cietā agregātstāvokļa šķidrajā (un atpakaļ);
• viršana un kondensācija - pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī (un atpakaļ);
• sublimācija un desublimācija - tieša pāreja no cietā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī (un atpakaļ).

Četri pamata stāvokļi

Cieta viela

Ja viela ir cietā stāvoklī, tad saka, ka tā ir cieta viela. Cietā agregātstāvoklī vielas atomi nepārvietojas, tie var tikai svārstīties ap līdzsvara stāvokli.

Šķidrums

Ja viela ir šķidrā stāvoklī, tad saka, ka tas ir šķidrums. Šķidrais agregātstāvoklis ir pāreja starp cieto un gāzveida agregātstāvokli. Šeit molekulas var pārvietoties, taču tās parasti veido agregātus, kuru izmēri un kustīgums ir atkarīgi no temperatūras.

Gāze

Ja viela ir gāzveida stāvoklī, tad saka, ka tā ir gāze vai tvaiks. Gāzveida agregātstāvoklī vielas molekulas pārvietojas relatīvi lielā ātrumā un saduras cita ar citu.

Plazma

Plazma ir līdzīga gāzei, bet atšķirībā no gāzes, tā izstaro gaismu. Ikdienā plazmu var ieraudzīt uguns liesmā, plazmas televizoros un dienasgaismas spuldzēs.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Agregātstāvoklis.

• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)