Akmens ozols
augu suga
Akmens ozols (latīņu: Quercus ilex) ir daudzgadīgs, mūžzaļš dižskābaržu dzimtas koks. Šis ozols savvaļā aug Vidusjūras reģionā. Koks ir vidēji liels, sasniedz 20-27 m augstumu. Lapas ādainas, to virspuse ir tumšzaļa, apakšpuse blāvi pelēka, ar īsiem matiņiem.
| Akmens ozols Quercus ilex L. | |
|---|---|
 Akmens ozols (Quercus ilex) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Dižskābaržu rinda (Fagales) |
| Dzimta | Dižskābaržu dzimta (Fagaceae) |
| Ģints | Ozoli (Quercus) |
| Suga | Akmens ozols (Q. ilex) |
 Akmens ozols Vikikrātuvē | |
Eksistē divas pasugas:
- Quercus ilex subsp. ilex — aug uz ziemeļiem un austrumiem no izplatības areāla. Lapas šauras, zīles 2 cm garas, pēc garšas rūgtas.
- Quercus ilex subsp. rotundifolia (syn. Q. rotundifolia, Q. ballota) — aug uz dienvidrietumiem no izplatības areāla. Lapas platākas, zīles 2,5 cm garas, saldas.
Akmens ozola koksne ir cieta un izturīga. Tiek izmantota nesošo konstrukciju izgatavošanā, instrumentu, dažādu trauku, mucu izgatavošanā. Izmanto arī kā malku vai izejvielu kokogļu ieguvē. Akmens ozoli ir viena no trim koku sugām, kuras izmanto trifeļu audzētavās. Ozola zīles ir ēdamas, tās tiek grauzdētas vai arī samaltas miltos. Zīļu novārījums var tikt izmantots ievainojumu dezinfekcijai.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Akmens ozols.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |