Alans Tjūrings

Alans Tjūrings; Alan Turing
Personīgā informācija
Dzimis	1912. gada 23. jūnijā ; Londona, Apvienotā Karaliste
Miris	1954. gada 7. jūnijā (41 gads); Vilmslova, Češīra, Apvienotā Karaliste
Dzīves vieta	Anglija
Pilsonība	Apvienotā Karaliste
Tautība	anglis
Vecāki	Džūljuss Metisons Tjūrings, Sāra Tjūringa (Stounija)
Brāļi	Džons
Zinātniskā darbība
Zinātne	matemātika, loģika, kriptoanalīze
Darba vietas	Mančestras Universitāte; Nacionālā fizikas laboratorija; Kembridžas Universitāte
Alma mater	Kembridžas Universitāte; Prinstonas Universitāte
Pasniedzēji	Alonzo Čērčs
Sasniegumi, atklājumi	Apstāšanās problēma; Tjūringa mašīna
Apbalvojumi	Britu impērijas ordenis

Alans Matisons Tjūrings (angļu: Alan Mathison Turing; dzimis 1912. gada 23. jūnijā, miris 1954. gada 7. jūnijā) bija angļu matemātiķis, loģiķis, datorzinātnieks, kriptoanalītiķis, filozofs un biomatemātiķis. Zinātnes vēsturē iegāja kā mākslīgā intelekta teorijas pamatlicējs.

Dzīvesgājums

Dzimis Indijā dzīvojoša Lielbritānijas impērijas ierēdņa Džūljusa Metisona Tjūringa (Julius Mathison Turing) ģimenē. Studējis Lielbritānijas Kembridžas Universitātes Karaliskajā koledžā, Francijā, ASV. 1936. gadā Tjūrings ieviesa algoritma abstraktā ekvivalenta jēdzienu, kas vēlāk tika nodēvēts par Tjūringa mašīnu. No 1936. līdz 1938. gadam strādāja Prinstonas Universitātē ASV (Institute for Advanced Study, Princeton University).

1938. gadā atgriezies Lielbritānijā, kur sāka strādāt pie dešifrēšanas skolas izveides (Government Code and Cypher School), bet sākoties Otrajam pasaules karam pārgāja darbā Blečlī parkā (Bletchley Park) — britu kriptogrāfijas centrā, — kur bija grupas "Hut 8" vadītājs. 1940. gada sākumā viņa vadītā grupa izveidoja dešifrēšanas automātu Bombe, kurš sāka darboties 18. martā un ļāva atšifrēt Luftwaffe šifrētās radioziņas. Pēc pusgada viņa grupai izdevās atšifrēt Kriegsmarine šifru kodus. Izveidoja skaitļošanas mašīnu Colossus, ar kuras palīdzību 1943. gadā izdevās atšifrēt virkni vērmahta radiopārraižu ziņojumu šifrēšanas kodu. Centrs nodarbojās arī ar poļu kriptogrāfa Mariana Rejevska 1938. gadā izstrādātā šifrēšanas algoritma pilnveidošanu, kas rezultātā ļāva atšifrēt vācu labākās šifrēšanas mašīnas Enigma kodus.

1945. gadā Nacionālajā fizikas laboratorijā (National Physical Laboratory) sāka vadīt jauna lieldatora izstrādes projektu (ACE, Automatic Computing Engine), bet 1948. gadā sāka strādāt ar MADAM — tā laika pasaules jaudīgāko datoru (MADAM, Manchester Automatic DigitAl Machine). 1950. gadā viņš formulēja Tjūringa testu, ar kura palīdzību var noteikt, vai dators spēj domāt tāpat kā cilvēks. 1952. gadā izdeva savas monogrāfijas par dzīvo organismu formu evolūciju pirmo daļu (darbs tā arī palika nepabeigts).

1953. gadā tika apsūdzēts homoseksualitātē un 30. martā tiesāts. Tiesa piesprieda 2 gadus ieslodzījumu cietumā vai ķīmisko kastrāciju (estrogēna injekcijas, pēc kurām vīrietim sāk augt krūtis un tiek noslāpēta dzimumdziņa). Zinātnieks izvēlējās otro variantu. Tiesas procesa radītā skandāla dēļ tika atlaists no darba Centrā, kā arī no Mančestras Universitātes. Tā kā nekur viņu darbā neņēma, turpmāko gadu pavadīja izolējies no sabiedrības savā dzīvoklī, palēnām ieslīgstot galējā nabadzībā un bezcerībā. 1954. gada 8. jūnijā Tjūringu atrada viņa dzīvoklī mirušu (izmeklēšanas slēdziens: pašnāvība, iedzerot cianīda devu).

Tjūringa balva

Datortehnikas asociācija (Association for Computing Machinery) ir izveidojusi "Tjūringa balvu", kuru kopš 1966. gada piešķir par izciliem sasniegumiem skaitļošanas tehnikas attīstībā, un kas prestiža ziņā līdzinās Nobela prēmijai.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alans Tjūrings.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
The Turing Archive for the History of Computing
The Turing Digital Archive^{[novecojusi saite]}