Amerikas upes tilbīte
Amerikas upes tilbīte (Actitis macularius) ir neliela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1] Sastopama Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.[2][3]
| Amerikas upes tilbīte Actitis macularius (Linnaeus, 1766) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Sloku dzimta (Scolopacidae) |
| Ģints | Upes tilbītes (Actitis) |
| Suga | Amerikas upes tilbīte (Actitis macularius) |
| Sinonīmi | |
| |
 Amerikas upes tilbīte Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuAmerikas upes tilbīte ligzdo Kanādā un ASV, sākot ar arktiskajiem reģioniem un beidzot ar ASV dienvidiem, ziemo ASV dievidos, Meksikā, Centrālamerikā, Karību salās un Dienvidamerikā. Reizēm ieklejo Eiropā un Āzijas dienvidrietumos, kā arī Sibīrijā un Klusā okeāna krastā.[2] Populācijas, kas dzīvo ASV rietumu krastā ir nometnieki.[3]
Izskats
labot šo sadaļu
Amerikas upes tilbīte ir neliels bridējputns ar vidēji garām, dzeltenām kājām un taisnu, oranžu knābi ar melnu galu. Knābis ir nedaudz īsāks par galvu. Mātītes ir 20—25% lielākas par tēviņiem. Ķermeņa garums upes tilbītei ir 10—18 cm, spārnu izplētums 37—40 cm, svars mātītēm 43—50 g, tēviņiem 34—41 g.[3] Apspalvojums uz muguras, galvas un spārniem variē no brūna līdz olīvzaļam. Putna seja ir gaiša, kā arī gaiša ir pakakle, krūtis un vēders, kurus rotā tumši raibumi. Mātītēm raibumi ir lielāki nekā tēviņiem. Lidojumā uz spārniem ir redzama balta šķērsjosla.[3]
Ārpus vairošanās sezonas raibumu ķermeņa apakšdaļā izzūd un Amerikas upes tilbīte kļūst ļoti līdzīga Eiropā ligzdojošajai upes tilbītei, bet ir par to mazāka, baltā spārnu šķērsjosla mazāk kontrastaina un tās kājas dzeltenas vai dzeltenpelēkas, salīdzinot ar zaļganajām upes tilbītes kājām.
Uzvedība
labot šo sadaļuUpes tilbītes ligzdo saldūdens upju un ezeru krastos, daļēji atklātiem laukumiem mijoties ar biezu veģetāciju. Tie var būt gan krūmāji, gan augsti zālāji, meži un pļavas. Amerikas upes tilbītes sastopamas, sākot ar jūras līmeni un beidzot ar 4700 metriem virs jūras līmeņa augstu kalnos.[3] Lai arī šī suga migrācijas laikā priekšroku dod saldūdens tilpnēm, to reizēm var novērot arī jūras krastā. Ziemas sezonā upes tilbītes sastopamas jebkur, kur ir ūdens tilpne: gan jūras krastos, gan iekšzemē.[3] Putni nav sabiedriski un baros novērojami reti, parasti migrē pa vienam vai nelielā bariņā.
Amerikas upes tilbīte ir aktīva dienas gaišajā laikā, lai gan tās mēdz gulēt un atpūsties gan dienā, gan naktī. Vairošanās sezonas laikā tilbītes ir teritoriālas un teritoriju agresīvi aizsargā gan mātīte, gan tēviņš, turklāt katram dzimumam ir sava teritorija. Monogāmam pārim teritorijas sakrīt, bet mātītēm, kurām ir vairāki tēviņi, teritorija noklāj visu tēviņu teritorijas.[3]
Barība
labot šo sadaļuAmerikas upes tilbīte barību meklē gan uz sauszemes, gan ūdenī un to atrod, izmantojot redzi. Tā barojas ar jebkādu dzīvnieku izcelsmes barību, ja tikai tā ir pietiekami maza: kukaiņiem, vēžveidīgajiem un citiem bezmugurkaulniekiem, zivīm, vardēm, kurkuļiem, izņemot krupju kurkuļiem, un pat ar maitu. Reizēm kukaiņi tiek noķerti gaisā lidojumā. Upes tilbītes arī peld un nirst, ja ir nepieciešams.[3]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Amerikas upes tilbītēm ir raksturīga poliandrija. Mātītei var būt līdz 4 tēviņiem.[3] Monogāmā pārī par mazuļiem rūpējas abi vecāki, bet, ja mātīte iegūst vēl kādu tēviņu, mazuļu aprūpe tiek atstāta tēviņiem.[3] Ligzdošanas teritoriju izveido mātīte un to agresīvi aizsargā. Kad ir izveidotas attiecības ar pirmo tēviņu, abi kopā būvē ligzdu, kas ir neliela iedobe zemē un kas ir izklāta ar sausu zāli. Ligzda parasti atrodas saldūdens tilpes tuvumā. Dējumā ir 4 olas, retos gadījumos 3. Katra mātīte gadā izdēj līdz 5 dējumiem. Inkubācijas periods ilgst 19—22 dienas, perējot abiem vecākiem, lai gan galvenokārt perē tēviņš. Mazuļi ir ligzdbēgļi un drīz pēc izšķilšanās seko vecākiem un barojas paši. Mazuļi pirmajās dienās tiek sildīti un aprūpēti, galvenokārt to dara tēviņš. Jaunās tilbītes paliek kopā ar saviem vecākiem vai tēvu vismaz 4 nedēļas. Dzimumbriedumu Amerikas upes tilbītes sasniedz viena gada vecumā un gada vecumā tās jau ligzdo.[3]