Andrivs Jūrdžs

Andrivs Jūrdžs (latgaliešu: Andryvs Jūrdžs) jeb Andrievs Jurdžs (1845–1925) bija latgaliešu literāts un grāmatnieks latīņu drukas aizlieguma laikā. Uzskatāms par ievērojamāko Latgales rokraksta grāmatniecības pārstāvi. Viņš bija autodidakts, kas rakstīt un lasītprasmi, kā arī vairākas valodas apguva pašmācības ceļā, jo attiecīgajā laikā izglītības iegūšana Latgalē bija ierobežota. Latīņu drukas aizlieguma dēļ īpašu uzmanību pievērsa grāmatu pārrakstīšanai un iesiešanai, ko veica gandrīz rūpnieciskos apjomos, tās izplatot vietējiem iedzīvotājiem. Viņa aizsākto darbu turpināja mazdēli - Aleksandrs un Modests Jūrdžs. Savā mūža laikā A. Jūrdžs uzrakstīja 25 000 - 30 000 lapu, runāja un rakstīja latviski (t. sk. latgaliešu dialektā) un krieviski, kā arī pazina poļu, lietuviešu un nedaudz latīņu valodas, ko vēlāk izmantoja tekstu tulkošanas darbā. Viņš pārrakstīja Svētos Rakstus, tautasdziesmas, sakāmvārdus, dažādus novērojumus un pamācības, kā arī sacerējis un pierakstījis savus orģināldzejoļus.

Andrievs Jūrdžs Personīgā informācija Dzimis 1845. gada 12. decembrī Korklinīki, Zaļmuižas pagasts, Ludzas apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija (tagad Rēzeknes novads Latvija) Miris 1925. gada 22. aprīlī (79 gadi) Nautrēnu pagasts, Ludzas apriņķis, Latvija Tautība latvietis Vecāki Meikulis Jūrdžs, Johanne Jūrdža Dzīvesbiedre Zuzanna Jūrdža Bērni Antons, Izidors, Vincents, Pēteris, Staņislavs, Veronika, Johanna, Franciska, Broņislava, Anna, Viktorija

Literārā darbība Nodarbošanās autodidakts, rakstnieks, dzejnieks,rokrakstu literatūras veidotājs, enciklopēdists, filozofs. Valoda latviešu valoda; latgaliešu valoda Temati Latgales garīgā atmoda, tautas brīvība, ticība, izglītība, sadzīve. Slavenākie darbi "Myužeygays kalinders" (Mūžīgais kalendārs)

Dzīvesgājums

Dzimis 1845. gada 12. decembrī Rēzeknes apriņķa Zaļmuižas Kuorklinīkos zemnieka ģimenē kā Meikuļa un Johannes Jūrdžu otrais dēls. Tēvs nomira, kad Andrivam bija tikai 10 gadi. Māte apprecējās otro reizi. Skolā viņš nebija mācījies, lasīt viņu bija iemācījusi māte. Pašmācības ceļā puisis iemācījās rakstīt un apguva krievu, poļu, lietuviešu, nedaudz arī latīņu valodu, pratis arī gotu burtus un lasījis lejzemnieku izdevumus. 18 gadu vecumā A. Jūrdžs apprecēja Zuzannu Meikstumu. Pēc zemes sadalīšanas Jūrdžam pienācās 15 hektāri. Gimenē piedzima 11 bērni (5 dēli un 6 meitas), četri no tiem miruši bērnībā.

Drukas aizlieguma laikā (1871–1904) A. Jūrdžs ķērās pie grāmatu pārrakstīšanas. Papildus A. Jūrdžs visu, kas viņam šķita vērtīgs, pārrakstīja no grāmatām, avīzēm, žurnāliem uz atsevišķām lapām, daļu arī tulkoja. Tā viņš ir pārrakstījis virkni tautasdziesmu un gudrību vācelīšu, ko dāvinājis meitām pūrā vai par simbolisku atmaksu izgatavojis kaimiņiem.

Tas ir uzskatāms par Latgales latviešu literatūras pirmsākumu, bet pats Jūrdžs – par Latgales Krišjāni Baronu. Viņš bijs enciklopēdists, tautsaimniecisku, vispārizglītojošu padomu devējs. Visu savu mūžu viņš ir centies izglītot Latgales zemniekus, nest viņiem gara gaismu.

Dzejoļus un rakstus A. Jurdžs publicēja „Katoļu māju kalendārā”, kalendārā „Daugava”, pirmajā latviešu dzejas antoloģijā „Kūkle”(1914), bija pirmo latgaliešu laikrakstu „Gaisma” un „Drywa” korespondents.

Viņš rakstīja arī pēc drukas aizlieguma atcelšanas. Rakstīdams arī pa naktīm pie skala gaismiņas, viņš mūža beigās (1918. gadā) zaudēja redzi. Miris 1925. gada 22. aprīlī, apglabāts Nautrēnu pagasta Desetnīku kapos.

Darbi

Andrivs Jūrdžs ir sarakstījis vairāk nekā 20 biezu sējumu, dažu pat ap 1000 lappušu, kā arī plānākas burtnīcas un atsevišķas lapiņas. Diemžēl lielākā daļa no tā gājusi bojā 1925. gada ugunsgrēkā Latgales centrālajā bibliotēkā Rēzeknē, kur 1922. gadā P. Strods rokrakstu sējumus ievietoja.

Saglabājušās grāmatas (trīs garīgo dziesmu tulkojumi, daži stāsti, vēstules) glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā.