Antigva un Barbuda

Antigva un Barbuda
Antigva un Barbuda Antigua and Barubuda
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: Each Endeavouring, All Achieving
	Himna: Fair Antigua and Barbuda ; Karaliskā himna: God Save the King;
	Location of Antigva un Barbuda
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Sentdžonsa; 17°3′N 61°48′W / 17.050°N 61.800°W
Valsts valodas	Angļu valoda
Etniskās grupas (2001)	melnie 89%; jauktas rases 4,4%; baltie 2,4%; citi 2,5%
Valdība	Konstitucionālā monarhija un parlamentāra republika
Neatkarība no Apvienotās Karalistes	1981. gada 1. novembris
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2012. gada aprēķins
TAI (2014)	▲ 0.783 (augsts) (58.)
Valūta	Austrumkarību dolārs (XCD)
Laika josla	(UTC-4)
Interneta domēns	.ag
Tālsarunu kods	+1(268)

Antigva un Barbuda (angļu: Antigua and Barbuda) ir valsts Ziemeļamerikā. Tā ir salu valsts, kuras sastāvā ir iekļautas trīs lielās salas un vairākas mazākas salas. No visām salām tikai divas ir apdzīvotas. To austrumos apskalo Atlantijas okeāns, bet rietumos to apskalo Karību jūra. Antigvas un Barbudas kopējā platība ir 440 km² un tā ir 19. lielākā Ziemeļamerikas valsts pēc platības. Pēc 2014. gada datiem Antigva un Barbuda ar 91 295 iedzīvotājiem ir 21. lielākā Ziemeļamerikas valsts pēc iedzīvotāju skaita. Salu teritorijas lielākoties ir veidotas no koraļļiem un kaļķakmeņiem, savukārt salu reljefs ir samērā zems. Salu klimatu ietekmē tropisks piejūras klimats.

Antigva un Barbuda ir konstitucionālā monarhija un parlamentāra republika. Valsts galva ir Lielbritānijas un citu bijušo britu koloniju karalis Čārlzs III. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Sentdžonsa. Antigva un Barbuda ir viena no ANO, Nāciju Sadraudzības, Amerikas valstu organizācijas un Karību savienības dalībvalstīm.

Vēsture

Pirmie iedzīvotāji, kas salās ieradās apmēram 2400 p.m.ē. bija sibonī. Viņiem sekoja avaraki, kas apdzīvoja salas 1493. gadā, kad tās sava otrā ceļojuma laikā apmeklēja Kristofors Kolumbs, dodams Antigvai vārdu Santa Maria de la Antigua. Kareivīgie karībi, kuri bija piespieduši avarakus pamest citas salas, šeit acīmredzot uz dzīvi neapmetās.

Sākumā salās apmetās spāņu un franču kolonisti, tomēr vēlāk viņu vietā nāca angļi, kuri savu pirmo koloniju šeit izveidoja 1667. gadā. 1674. gadā tika izveidota pirmā lielā cukurniedru plantācija. Cukura plantācijās tika izmantots vergu darbs. Verdzība tika atcelta 1834. gadā. Brīvlaisto vergu ekonomisko izaugsmes iespēju ierobežoja zemes trūkums un nevis uz ražošanu, bet uz lauksaimniecību orientētā ekonomika. Situācija uzlabojās tikai 1939. gadā, kad sāka veidoties arodbiedrības. 1981. gadā salas kļuva par neatkarīgu valsti Britu sadraudzības sastāvā.

Ģeogrāfija un klimats

Valsts teritorija sastāv no trim lielajām salām - Antigva, Barbuda un neapdzīvotā Redonda, kā arī vairākām mazākām. Salas lielākoties ir veidotas no koraļļiem un kaļķakmeņiem. Salu reljefs galvenokārt ir diezgan zems, ja vien neskaita augstākos vulkāniskos apgabalus. Salu augstākais punkts ir 402 m augstais vulkāns Bogīpīks.

Antigvā un Barbudā valda tropisks piejūras klimats. No jūlija līdz oktobrim ir iespējamas viesuļvētras un tropiskās vētras, reizēm novērojami arī sausuma periodi. Nopietnas problēmas sagādā ūdens trūkums - salās trūkst dabīgu saldūdens avotu, turklāt mežu izciršanas dēļ ātrāk aiztek arī lietus ūdens.

Iedzīvotāji

Pēc 2014. gada skaitīšanas datiem Antigvā un Barbudā dzīvo 91 295 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa jeb 89% ir melnās rases, 2,4% ir baltās rases, 4,4% ir jauktas rases, bet 2,9% pieder pie citām etniskajām grupām. Vairums iedzīvotāju, kuri nav melnādainie, ir britu, portugāļu un tuvo austrumu arābu pēcteči.

Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši no kuriem 25,7% ir anglikāņi, 12,3% ir septītās dienas adventisti, 10,6% ir piecdesmitnieki, 10,5% ir hernhūtieši, 10,4% ir katoļi, 7,9% ir metodisti, 4,9% ir baptisti, bet 9,9% pieder pie citiem kristietības novirzieniem. 2% iedzīvotāju pieder pie citas reliģijas, savukārt 5,8% nepieder nevienai reliģijai vai ir neticīgi.

Lielākā daļa iedzīvotāju jeb 69,5% ir vecumā no 15 līdz 64 gadiem, 26.9% ir vecumā līdz 14 gadiem, bet 3,6% ir vecāki par 65 gadiem. Vidējais mūža ilgums ir 30,5 gadi, bet paredzamais mūža ilgums piedzimstot ir 72,69 gadi.

Ekonomika

Valstij, salīdzinot ar citām Karību valstīm, ir relatīvi augsts iekšzemes kopprodukts. Kopš 2003. gada valsts ekonomika ir attīstījusies, pateicoties viesnīcu un dzīvokļu būvniecības bumam. Klimats ir piemērots tūrisma attīstībai un tas sastāda vairāk kā pusi no iekšzemes kopprodukta. Lauksaimniecības produkcija galvenokārt nonāk iekšējā tirgū. Šajā nozarē problēmas rada ūdens un darbaspēka trūkums, jo vairums iedzīvotāju strādā tūrisma un būvniecības nozarēs, kur ir labāks atalgojums.

Galvenie lauksaimniecības produkti ir kokvilna, ananāsi, banāni, mango, kokosrieksti, cukurniedres un gurķi, kā arī lopkopības produkti. Savukārt ražotas tiek galvenokārt eksporta preces - amatniecības izstrādājumi un elektropreces. Pēc 2006. gada datiem visvairāk produkcijas jeb 34% ir tikušas eksportētas uz Spāniju, 20,7 % uz Vāciju, 7,7% uz Itāliju, 5,8% uz Singapūru, bet 4,9% uz Lielbritāniju. Salu valsts galvenokārt importē no ASV (21,1%), Ķīnas (16,4%), Vācijas (13,3%), Singapūras (12,7%) un Spānijas (6,5%).

Politika

Antigva un Barbuda ir konstitucionāla monarhija un parlamentāra republika, kas ietilpst Britu sadraudzības sastāvā. Antigvas un Barbudas valsts galva ir Lielbritānijas un citu bijušo britu koloniju karalis Čārlzs III. Karalis pārstāv viņa iecelts ģenerālgubernators, kuru izvēlas pamatojoties uz valsts premjerministra ieteikumu. Savukārt ģenerālgubernators ieceļ premjerministru, par kuru parasti kļūst vēlēšanās uzvarējušās partijas līderis.

Likumdevējs ir divpalātu parlaments, kas sastāv no Senāta, kura 17 locekļus ieceļ ģenerālgubernators un pārstāvju palātas, kuras 17 locekļus ievēl uz pieciem gadiem proporcionālās vēlēšanās. Vēlēšanu tiesības ir visiem pilsoņiem, kas vecāki par 18 gadiem. Lielākās partijas ir Antigvas darba partija, Barbudieši labākai Barbudai, Barbudas tautas pārmaiņu kustība, un Apvienotā progresīvā partija. Valsts uztur diplomātiskās attiecības ar ASV, Kanādu, Lielbritāniju un Ķīnu, kā arī vairumu Latīņamerikas un Austrumkarību valstu. Antigva un Barbuda ir ANO, Britu sadraudzības, Amerikas valstu organizācijas un Karību savienības dalībvalsts.

Atsauces

CIA World Factbook Arhivēts 2020. gada 24. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
Geographica World atlas & encyclopedia (2007) ISBN 978-3-8331-4125-6 (angliski)
Background Note: Antigua and Barbuda (angliski)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antigva un Barbuda.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)