Apollo 16

Apollo 16 jeb AS-511 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Apollo programmas kosmosa kuģa pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz Mēness virsmas.

Apollo 16
Apollo 16 mēness modulis, mobilis, un aiz tā Čārlzs Djūks
KA veids	Kosmosa kuģis
Bāzes platforma	Apollo
Apkalpe	Džons Jangs Tomass Metinglijs Čārlzs Djūks
Starta datums	16.04.1972. 17:54:00 UTC
Starta vieta	Kenedija kosmosa centrs LC-39A
Nesējraķete	Saturn V
Nolaišanās	27.04.1972. 19:45:05 UTC
Nolaišanās vieta	Klusais okeāns, 0°43′S 156°13′W
Lidojuma ilgums	11 d 1 h 51 min 5 s
NSSDC ID	1972-031A
SCN	06000
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Mēness
Apkalpes attēls
No kreisās: Metinglijs, Jangs, Djūks
Programma Apollo
Iepriekšējais Nākamais Apollo 15 Apollo 17

Apollo 16 startēja 1972. gada 16. aprīlī. Kamēr komandmoduļa (KM) Casper pilots Tomass Metinglijs palika Mēness orbītā, komandieris Džons Jangs un mēness moduļa (MM) Orion pilots Čārlzs Djūks uz Mēness virsmas pavadīja 2 dienas un 23 stundas. Visi trīs astronauti 27. aprīlī veiksmīgi atgriezās uz Zemes.

Apkalpe

Kosmonauts	Virz.	Pozīcija	Lidojums pēc skaita	Valsts, organizācija
Džons Jangs	↑↓	Komandieris	4.	ASV, NASA
Tomass Metinglijs	↑↓	Komandmoduļa pilots	1.	ASV, NASA
Čārlzs Djūks	↑↓	Mēness moduļa pilots	1.	ASV, NASA

Dublieru apkalpe:

• Freds Heizs, komandieris
• Stjuarts Rūsa, komandmoduļa pilots
• Edgars Mičels, mēness moduļa pilots

Lidojuma gaita

Starts un ceļš uz Mēnesi

Apollo 16 tika palaists 1972. gada 16. aprīlī 17:54:00 UTC ar nesējraķeti Saturn V (AS-511) no Kenedija kosmosa centra starta laukuma LC-39A.

Pēc orbītas sasniegšanas apkalpe pavadīja laiku, pielāgojoties bezsvara stāvoklim un sagatavojot kosmosa kuģi raķetes trešās pakāpes iedarbināšanai, kas tos nogādās uz Mēness. Zemes orbītā apkalpe saskārās ar nelielām tehniskām problēmām, tostarp iespējamām problēmām ar dzīvības nodrošināšanas sistēmu un S-IVB trešās pakāpes stāvokļa kontroles sistēmu, bet galu galā tās atrisināja vai kompensēja, gatavojoties lidojumam uz Mēnesi.

Pēc diviem apriņķojumiem raķetes trešā pakāpe tika iedarbināta nedaudz vairāk nekā uz piecām minūtēm, novirzot kuģi trajektorijā uz Mēnesi. Sešas minūtes pēc manevra komandas un servisa modulis (KSM) ar apkalpi atdalījās no raķešpakāpes un atvirzījās 15 m attālumā no tās, tad apgriezās par 180 grādiem, pietuvojās un saslēdzās ar mēness moduli, ko "izņēma" no izlietotās raķetes pakāpes iekšpuses. Manevrs, ko veica Metinglijs un ko dēvē par pārvietošanu, saslēgšanos un izvilkšanu, noritēja bez sarežģījumiem.

Manevra laikā apkalpe pamanīja, ka no mēness moduļa ārējās virsmas, kur tā šķita saskrāpēta vai saplēsta, atdalās daļiņas; vienā brīdī Djūks lēsa, ka viņi redzēja aptuveni piecas līdz desmit daļiņas sekundē. Jangs un Djūks iegāja mēness modulī, lai pārbaudītu tā sistēmas, un tobrīd viņi nepamanīja nekādas būtiskas problēmas.

Kad kosmosa kuģa apkalpe bija nokārtojusi kursu uz Mēnesi, kuģi ievadīja rotācijas "grila" režīmu, kad kosmosa kuģis trīs reizes stundā ap griezās ap savu garenasi, lai nodrošinātu vienmērīgu saules siltuma sadalījumu. Pēc tam, kad apkalpe bija turpinājusi kuģa sagatavošanu ceļojumam, nepilnas 15 stundas pēc starta sākās pirmais misijas miega periods.

Tā kā tikai ceturtajā lidojuma dienā bija paredzēts ierasties Mēness orbītā, otrā un trešā lidojuma diena pagāja galvenokārt ar kosmosa kuģa apkopes darbiem un zinātniskiem pētījumiem. Otrajā dienā apkalpe veica elektroforēzes eksperimentu, kas tika veikts arī Apollo 14, ar kuru mēģināja pierādīt, ka elektroforētisko atdalīšanu gandrīz bezsvara vidē var izmantot, lai iegūtu vielas ar lielāku tīrību, nekā tas būtu iespējams uz Zemes. Izmantojot divu dažādu izmēru polistirola daļiņas, no kurām viena bija iekrāsota sarkanā krāsā, bet otra zilā krāsā, tika panākta abu veidu atdalīšana ar elektroforēzes palīdzību, lai gan elektroosmoze eksperimenta iekārtās neļāva skaidri atdalīt divas daļiņu joslas.

Atlikušajā otrās dienas daļā tika veikts divu sekunžu kursa korekcijas manevrs. Vēlāk dienā astronauti otro reizi iegāja mēness modulī, lai turpinātu sistēmu pārbaudi. Ņemot vērā, ka bija novērota papildu krāsas atdalīšanās no MM ārējās alumīnija virsmas, apkalpe konstatēja, ka kosmosa kuģa sistēmas darbojas normāli. Komandmoduļa pilots Metinglijs ziņoja par žiroskopa kardāna iekares bloķēšanos, kas nozīmēja, ka sistēma, kas seko kuģa orientācijai, vairs nebija precīza. Metinglijam nācās noregulēt vadības sistēmu, izmantojot Sauli un Mēnesi.

Trešās dienas sākumā galvenokārt tika veikti mājsaimniecības darbi, kosmosa kuģa apkope un apmainīšanās ar ziņojumiem par stāvokli ar lidojuma vadības centru Hjūstonā. Apkalpe veica Apollo gaismas zibšņu eksperimentu jeb ALFMED, lai izpētītu "gaismas zibšņus", ko Mēness Apollo kosmonauti redzēja, kad kosmosa kuģī bija tumsa, neatkarīgi no tā, vai viņu acis bija atvērtas vai aizvērtas. Tika uzskatīts, ka to izraisa kosmiskā starojuma daļiņu iekļūšana acīs. Dienas otrajā pusē Jangs un Djūks atkal iegāja mēness modulī, lai ieslēgtu to un pārbaudītu tā sistēmas, kā arī veiktu mājsaimniecības darbus, gatavojoties nolaišanai uz Mēness. Tika konstatēts, ka sistēmas darbojas, kā paredzēts. Pēc tam apkalpe uzvilka skafandrus un atkārtoja procedūras, kas tiks izmantotas nolaišanās dienā.

Ieiešana Mēness orbītā un nolaišanās

Pēc pamošanās ceturtajā lidojuma dienā apkalpe sāka gatavoties manevram, kura laikā kosmosa kuģis ieies Mēness orbītā. 20 635 kilometru augstumā tika noņemts zinātniskā instrumentu moduļa (SIM) nodalījuma vāks. Nedaudz vairāk nekā 74 stundas pēc lidojuma sākuma kosmosa kuģis aizlidoja aiz Mēness, uz laiku zaudējot kontaktu ar misijas vadību. Atrodoties virs Mēness tālākās puses, tika veikta KSM dzinēja iedarbināšana uz 6 minūtēm un 15 sekundēm, nobremzējot kosmosa kuģi orbītā (108,0 × 315,6 km). Pēc tam apkalpe sāka gatavoties nolaišanās orbītas pazemināšanas manevram. Manevrs bija veiksmīgs, samazinot periselēniju līdz 19,8 kilometriem. Atlikušo ceturtās lidojuma dienas daļu pavadīja, veicot novērojumus un gatavojoties mēness moduļa aktivizēšanai, atvienošanai un nolaišanai nākamajā dienā.

Piektās lidojuma dienas sākumā pēc brokastīm apkalpe uzvilka skafandrus. Bija pamanīts, ka strēle, kas pagarināja masas spektrometru SIM nodalījumā, bija iestrēgusi, daļēji izvērsta. Tika nolemts, ka Jangs un Djūks vizuāli pārbaudīs strēli pēc MM atvienošanās. Jangs un Djūks iegāja mēness modulī un sāka gatavot MM atvienošanai. Pārbaudot mēness moduļa sakaru sistēmas, radās problēma. Vadāmā (grozāmā) virziena īsviļņu antena negriezās ap vertikālo asi. Astronauti labi dzirdēja lidojuma vadības centru, bet Hjūstonā saņēma vāju radio signālu un ar lieliem traucējumiem. Tādējādi nebija iespējams pārraidīt navigācijas datus pa radio un tieši augšupielādēt tos Orion datorā. Sakaru operatoram Hjūstonā nācās diktēt garas skaitļu rindas, bet astronautiem tās pierakstīt un manuāli ievadīt datorā. Mēness moduļa stāvokļa kontroles sistēmas, kas sastāvēja no divām dublējošām shēmām, tālākās pārbaudes atklāja bīstamu spiediena pieaugumu vienā no tām. Saņēmuši padomu no Zemes, astronauti samazināja spiedienu, iesūknējot nedaudz degvielas pacelšanās pakāpes degvielas tvertnē, un pēc tam sekmīgi izmēģinājuma kārtā iedarbināja stāvokļa kontroles sistēmas dzinējus.

Pirms joprojām savienotie Casper un Orion pazuda aiz Mēness diska, pabeidzot 11. apriņķojumu, astronautiem tika dota atļauja atvienoties. Tikmēr sāka tecēt Čārlza Djūka skafandra caurulītes vārsts, kas bija savienots ar dzeršanas tvertni. Tas bija iekšēji piestiprināts pie skafandra kakla gredzena, un šoreiz tas bija piepildīts ar apelsīnu sulu. Djūks nevarēja aizsniegties, un ar mēli nolaizīt pilienus, tāpēc bija spiests vērot, kā tie lido acu priekšā, nosēžas viņam uz deguna un aptraipa ķiveres stiklu. Pakāpeniski astronauta mati sasūcās ar sulu. Atvienošanās notika 12. apriņķojuma sākumā, lidojuma laika 96 stundā 13 minūtē un 31 sekundē mēness modulis atvienojās no komandmoduļa. Pēc tam kosmonauti novilka ķiveres un cimdus.

Abu kosmisko aparātu pārlidojumā virs Mēness tuvākās puses Metinglijs veica manevru, lai komandmoduļi pārvietošanu uz augstāku, gandrīz riņķveida orbītu, bet Jangs un Djūks veica manevru, lai mēness moduli novadītu uz Mēness virsmas. Gatavojoties manevram, veicot Casper dzinēja testus, Metinglijs konstatēja svārstības servisa moduļa dzinēja rezerves kardāna sistēmā. Saskaņā ar misijas noteikumiem šādos apstākļos komandmoduļim vajadzēja atkārtoti saslēgties ar mēness moduli gadījumam, ja lidojuma vadība nolemtu pārtraukt nosēšanos un izmantot Mēness moduļa dzinējus atpakaļceļam uz Zemi. Tā vietā abi kuģi vienkārši neatttālinājās. Pēc vairāku stundu analīzes misijas vadītāji konstatēja, ka traucējumus var novērst, un Jangs un Djūks varēja turpināt nosēšanos.

Nolaišanās uz Mēness virsmas sākās ar aptuveni sešu stundu kavēšanos. MM nolaidās 21. aprīlī 02:23:35 UTC, 104 stundas 29 minūtes un 35 sekundes pēc misijas sākuma, 270 m uz ziemeļiem un 60 m uz rietumiem no plānotās nolaišanās vietas.

Pēc nosēšanās

Pēc nosēšanās Jangs un Djūks sāka izslēgt dažas MM sistēmas, lai taupītu akumulatora enerģiju. Pabeiguši sākotnējās procedūras, viņi konfigurēja Orion trīs dienu uzturēšanās režīmam uz Mēness virsmas, novilka savus skafandrus un veica pirmos ģeoloģiskos novērojumus tiešajā nolaišanās vietā. Pēc tam viņi ieturēja pirmo maltīti uz Mēness virsmas. Nosēšanās aizkavēšanās prasīja būtiskas izmaiņas misijas grafikā. Tika nolemts, ka Apollo 16 pēc virsmas izpētes pabeigšanas Mēness orbītā pavadīs par vienu dienu mazāk, lai apkalpei būtu pietiekami liela rezerve turpmāku problēmu gadījumā. Lai uzlabotu Janga un Djūka miega grafiku, trešā un pēdējā iziešana uz Mēness virmas tika saīsināta no septiņām līdz piecām stundām.

Pirmā iziešana

ALSEP izvēršana

Jangs pie mobiļa ar Akmenns kalnu fonā

Pēc pamošanās 21. aprīlī Jangs un Djūks paēda brokastis un sāka gatavoties pirmajai ārpuskuģa aktivitātei. Pēc tam, kad abi uzvilka savus skafandrus un pazemināja spiedienu mēness moduļa kabīnē, Jangs izkāpa uz MM "lieveņa" — nelielas platformas virs kāpnēm. Djūks pasniedza Jangam atkritumu maisu, lai tos izmestu uz virsmas. Pēc tam Jangs nolaida uz Mēness virsmas aprīkojuma pārvietošanas maisu. Jangs nolaidās pa kāpnēm un, uzkāpjot uz Mēness virsmas, kļuva par devīto cilvēku, kas staigājis pa Mēnesi. Viņš pauda sajūsmu par to, ka viņš tur atrodas: "Lūk, tu esi: Noslēpumainais un nezināmais Dekarts. Augstie līdzenumi. Apollo 16 mainīs tavu tēlu. Es noteikti priecājos, ka viņi dabūja veco Brāli Trusīti (Br'er Rabbit) tepat, atpakaļ ērkšķāju gabalā, kur viņam ir vieta." Djūks drīz nokāpa pa kāpnēm un pievienojās Jangam, kļūstot par desmito cilvēku, kas uzkāpis uz Mēness. Viņu pirmais uzdevums Mēness pastaigas laikā bija izkraut Lunar Roving Vehicle mobili, tālo ultravioleto kameru / spektrogrāfu un citas iekārtas. Pirmo reizi vadot mobili, Jangs atklāja, ka aizmugurējā stūres iekārta nedarbojas. Mēness virsmas operāciju laikā mobili vienmēr vadīja komandieris Jangs, bet mēness moduļa pilots Djūks palīdzēja navigācijā; šis pienākumu sadalījums tika konsekventi izmantots visu Apollo J misiju laikā.

Nākamais uzdevums bija izvērst zinātnisko eksperimentu pakotni ALSEP; kamēr viņi novietoja mobili, lai ar tā TV kameru novērotu darbības, sāka darboties aizmugurējā stūres ierīce. Pēc ALSEP izvēršanas viņi savāca minerālu paraugus tuvākajā apkārtnē. Aptuveni četras stundas pēc iziešanas sākuma viņi ar mobili devās uz pirmo ģeoloģisko pieturu — Plūmju krāteri, 36 m platu krāteri Karoga krātera malā, kura diametrs ir aptuveni 240 m. Tur, 1,4 km attālumā no MM, viņi paņēma paraugus no tuvumā esošā materiāla, kas, pēc zinātnieku domām, bija nokļuvis augšējā regolīta slānī no zem tā esošās Keilija formācijas. Tieši tur pēc misijas vadības pieprasījuma Djūks ieguva lielāko Apollo misijas laikā atgūto iezi — brekčiju, ko nosauca par Big Muley misijas galvenā ģeoloģijas pētnieka Viljama Mēlbergera vārdā.

Nākamā pietura bija Bāstera krāteris, neliels krāteris uz ziemeļiem no lielākā Spūka krātera, aptuveni 1,6 km no MM. Tur Djūks nofotografēja Akmens kalnu un Dienvidu Reja krāteri, bet Jangs izvietoja magnetometru LPM. Zinātnieki sāka pārskatīt savu pirms misijas izvirzīto hipotēzi, ka Dekarts ir bijis senas vulkāniskās aktivitātes vieta, jo abi kosmonauti vēl nebija atraduši nekādu vulkānisku materiālu. Jangs veica mēness mobiļa Grand Prix demonstrācijas braucienu, ko Djūks filmēja ar 16 mm kinokameru. Pēc vēl vairāku uzdevumu veikšanas pie ALSEP viņi atgriezās mēness modulī. Viņi iziešanā bija pavadījuši 7 stundas, 6 minūtes un 56 sekundes. Nonākuši iekšpusē, viņi atjaunoja gaisa spiedienu kabīnē, pusstundu apspriedās ar zinātniekiem uz Zemes un konfigurēja kabīni miega periodam.

Otrā iziešana

Apollo 16 mēness modulis

Pamodušies trīsarpus minūtes agrāk, nekā bija plānots, astronauti ar Hjūstonu apsprieda dienas notikumu grafiku. Otrās iziešanas galvenais mērķis bija apmeklēt Akmens kalnu, lai uzkāptu aptuveni 20 grādu slīpumā un sasniegtu piecu krāteru kopu, kas pazīstama kā Cinco krāteri. Uz turieni viņi devās ar mobili, nobraucot 3,8 km. Atrodoties 152 m virs ielejas dibena, viņi bija sasnieguši vislielāko augstumu virs mēness kabīnes no visām Apollo misijām. Tad viņi tuvākajā apkārtnē vāca paraugus. Pēc uz nogāzes pavadītām 54 minūtēm viņi devās uz otro dienas pieturvietu, ko nosauca par 5. staciju — 20 m diametra krāteri. Tur viņi cerēja atrast Dekarta materiālu, kas nav piesārņots ar izmetumiem no Dienvidu Reja krātera. Tur savāktie paraugi, neraugoties uz joprojām neskaidro izcelsmi, pēc ģeologa Vilhelma domām, bija "pamatota iespēja, ka tie ir Dekarta".

Nākamā pietura, 6. stacija, bija 10 m plats krāteris, kur astronauti uzskatīja, ka varētu ņemt Keilija veidojuma paraugus, par ko liecināja tur atrastā cietākā grunts. Apejot septīto staciju, lai ietaupītu laiku, viņi nonāca pie astotās stacijas Stouna kalna apakšējā nogāzē, kur aptuveni stundu ņēma paraugus no Dienvidu Stara (South Ray) krātera izmešu stara. Tur viņi ieguva melnbaltās brekčijas un mazākus kristāliskus iežus, kas bagāti ar plagioklasu. 9. stacijas teritorijā, kas pazīstama kā "Tukšais laukums", par kuru tika uzskatīts, ka tajā nav Dienvidu Stara izmetumu, viņi pavadīja aptuveni 40 minūtes, vācot paraugus.

Divdesmit piecas minūtes vēlāk viņi ieradās pēdējā pieturvietā, pusceļā starp ALSEP un MM. Tur viņi izurba dubultu serdi un veica vairākus penetrometra testus gar līniju, kas stiepās 50 m uz austrumiem no ALSEP. Pēc Janga un Djūka lūguma iziešana tika pagarināta par desmit minūtēm. ārpuskuģa aktivitāte ilga 7 stundas, 23 minūtes un 26 sekundes, pārspējot Apollo 15 uzstādīto rekordu. Pēc maltītes un dienas aktivitāšu pārrunu turpināšanas ar misijas kontroli viņi pārkārtoja MM kabīnes konfigurāciju un gatavojās miega periodam.

Trešā iziešana

Jangs regulē mobiļa sakaru antenu pie Ēnas klints

Septītā lidojuma diena bija viņu trešā un pēdējā diena uz Mēness virsmas. Iziešanā viņiem bija jāizpēta Ziemeļu Stara (North Ray) krāteris, kas bija lielākais no visiem Apollo ekspedīciju apmeklētajiem krāteriem. Pēc izkāpšanas no Orion kosmonauti devās uz Ziemeļu Stara krāteri. Brauciens bija raitāks nekā iepriekšējā dienā, jo krāteri bija seklāki, un uz ziemeļiem no nolaišanās vietas bija mazāk akmeņu. Pēc Palmeto krātera šķērsošanas akmeņi pakāpeniski kļuva lielāki un bagātīgāki. Ierodoties pie Ziemeļu Stara krātera malas, viņi bija 4,4 km attālumā no MM. Astronuati nofotografēja 1 km plato un 230 m dziļo krāteri. Viņi apmeklēja lielu akmeni, kas bija augstāks par četrstāvu ēku un kļuva pazīstams kā "Mājas klints" (House Rock). No šī akmens iegūtie paraugi deva galīgo triecienu pirms misijas izvirzītajai vulkāniskās darbības hipotēzei, pierādot, ka tā ir nepareiza. Uz Mājas klints bija daudzas lodes caurumiem līdzīgas pēdas, kurās no kosmosa atlidojušie mikrometeoroīdi bija trāpījuši klintij.

Aptuveni 1 stundu un 22 minūtes pēc ierašanās Ziemeļu Stara krāterī viņi devās aptuveni 0,5 km uz 13. staciju, lielu akmeņu lauku. Pa ceļam viņi uzstādīja Mēness ātruma rekordu, braucot lejup ar ātrumu aptuveni 17,1 km stundā. Viņi nonāca pie 3 m augsta akmens, ko nosauca par "Ēnas klinti". Šeit viņi ņēma paraugus no pastāvīgi ēnainās grunts. Šajā laikā Metinglijs gatavoja komandas servisa moduli, gaidot viņu atgriešanos aptuveni pēc sešām stundām. Pēc trim stundām un sešām minūtēm viņi atgriezās pie mēness moduļa, kur pabeidza vairākus eksperimentus un izkrāva mobili. Īsā attālumā no MM Djūks novietoja savas ģimenes fotogrāfiju un Gaisa spēku piemiņas medaljonu. Jangs pārvietoja mobili uz punktu aptuveni 90 m uz austrumiem no MM, kas pazīstams kā "VIP vieta", lai tā televīzijas kamera, ko attālināti vadīja misijas vadības centrs, varētu vērot Apollo 16 pacelšanos no Mēness. Pēdējā ekskursija ilga 5 stundas un 40 minūtes. Pēc spiediena nodrošināšanas MM kabīnē apkalpe sāka gatavoties atgriezties Mēness orbītā.

Darbība Mēness orbītā

Pēc tam, kad Orion saņēma atļauju nolaišanās mēģinājumam, Casper manevrēja prom, un Metinglijs iedarbināja dzinēju, kas pacēla kosmosa kuģi uz 98,3 × 125,6 kilometru orbītu, lai sagatavotos zinātniskajam darbam. Servisa moduļa SIM nodalījumā bija zinātnisko instrumentu komplekts. Metinglijs bija sastādījis saspringtu grafiku, darbojoties ar dažādiem SIM instrumentiem, kas kļuva vēl saspringtāks pēc tam, kad Hjūstona nolēma nogādāt Apollo 16 mājās dienu agrāk, lidojuma vadītājiem cenšoties atgūt zaudēto laiku.

Viņa darbu apgrūtināja dažādi darbības traucējumi: kad tika ieslēgta panorāmas kamera, izrādījās, ka tā patērēja tik daudz enerģijas no vienas no elektroapgādes sistēmām, ka tā iedarbināja kosmosa kuģa galveno trauksmes signālu. To nekavējoties izslēdza, lai gan vēlāk veiktā analīze liecināja, ka lielo enerģijas patēriņu, iespējams, izraisīja kosmosa kuģa sildītāji, kas ieslēdzās tajā pašā laikā. Darbu traucēja arī zinātniskā darba sākuma aizkavēšanās un agrīna atgriešanās uz Zemes, kā arī kļūme, kas izraisīja daudzu fotogrāfiju pāreksponēšanu. Neskatoties uz to, izdevās nofotografēt Dekarta apgabalu, kurā redzams Orion. Masas spektrometra strēle pēc sākotnējās izstiepšanās tomēr pilnībā neatslējās, kā tas bija noticis Apollo 15, lai gan tā atliecās pietiekami tālu, lai servisa moduļa dzinēju varētu droši iedarbināt. Problēmas bija arī ar kartēšanas kameru; vēlākā analīzē atklājās, ka tai bija problēmas ar atspīduma aizsegu. Izmaiņas lidojuma plānā nozīmēja, ka dažas Mēness virsmas vietas, ko bija paredzēts fotografēt, nebija iespējams nofotografēt; turklāt vairāki attēli bija pāreksponēti. Lāzera altimetrs, kas bija paredzēts precīzai kosmosa kuģa augstuma mērīšanai, lēnām zaudēja precizitāti samazinātās jaudas dēļ, un beidzot atteicās tieši pirms tā pēdējās izmantošanas.

Atgriešanās

Tomass Metinglijs veic iziešanu kosmosā, kamēr Čārlzs Djūks no lūkas izslējies viņu drošina

Orion pacēlās no Mēness 24. aprīlī 01:25:47 UTC 175 stundas 31 minūti 48 sekundi pēc starta no Zemes. Jangs un Djūks uz Mēness virsmas bija pavadījuši 71 stundu un 2 minūtes un 13 sekundes. Startu filmēja mēness mobiļa televīzijas kamera. Sešas minūtes pēc pacelšanās ar ātrumu aptuveni 5000 kilometru stundā mēness moduļa pacelšanās pakāpe sasniedza Mēness orbītu (74,5 × 14,6 km). Saslēgšanās ar komandmoduli notika 03:35:18 UTC. Lai samazinātu Mēness putekļu pārnesi no MM kabīnes uz KM, Jangs un Djūks ar putekļsūcēju iztīrīja kabīni, pirms atvēra lūku, kas atdalīja abus kosmosa kuģus. Visu neizdevās iztīrīt, jo sabojājās putekļsūcējs, un daļa putekļu nokļuva KM. Pēc lūkas atvēršanas apkalpe pārnesa uz komandmoduli paraugus, ko Jangs un Djūks bija savākuši uz Mēness. Pēc pārneses pabeigšanas apkalpe gulēs pirms tukšā Mēness moduļa pacelšanās posma izmešanas nākamajā dienā, kad to vajadzēja apzināti ietriekt Mēness virspusē, lai kalibrētu seismometru, ko Jangs un Djūks bija atstājuši uz virsmas.

Nākamajā dienā pēc pēdējām pārbaudēm 20:54:12 UTC tika atdalīts mēness moduļa pacelšanās pakāpe. Pēc abu kosmisko aparātu atdalīšanās mēness modulis sāka lēni griezties, nespējot saglabāt savu orientāciju kosmosā (nedarbojās neviens no tā orientācijas kontroles dzinējiem). Tas liedza darbināt galveno dzinēju Orion kontrolētai noiešanai no orbītas. Pacelšanās pakāpe galu galā ietriecās Mēness virsmā gandrīz pēc gada. Kļūme bija notikusi iespējams tādēļ, ka pirms atdalīšanās apkalpe nebija aktivizējusi kādu MM slēdzi.

Nākamais apkalpes uzdevums bija no servisa moduļa zinātnisko instrumentu nodalījuma Mēness orbītā palaist nelielu pavadoni, kas paredzēts tā magnētiskā un gravitācijas lauka, kā arī lādētu daļiņu blīvuma un enerģijas mērījumiem tuvu Mēnesim. Nepilnas piecas stundas pēc pavadoņa palaišanas uz 162,29 sekundēm tika iedarbināts servisa moduļa galvenais dzinējs, kas kuģi ievadīja trajektorijā uz Zemes. Mēness orbītā Casper bija pavadījis 125 stundas 49 minūtes un 33 sekundes.

Atceļā uz Zemis Metinglijs veica 83 minūšu ilgu iziešanu kosmosā, lai no SIM nodalījumā esošajām kamerām izņemtu filmu kasetes, viņu drošināja Djūks, kurš no komandmoduļa lūkas izslējās tikai līdz jostasvietai. Iziešanas laikā Mettinglijs veica bioloģisko eksperimentu — Mikrobu ekoloģijas novērtēšanas ierīci (Microbial Ecology Evaluation Device), lai novērtētu baktēriju reakciju uz kosmosa vidi. Eksperiments tika eksponēts 10 minūtes. Ārpuskuģa aktivitāte ilga 1 stundu 23 minūtes 42 sekundes.

Priekšpēdējā lidojuma diena lielākoties tika pavadīta, veicot eksperimentus, izņemot divdesmit minūšu preses konferenci dienas otrajā pusē. Preses konferences laikā astronauti atbildēja uz jautājumiem par vairākiem tehniskiem un netehniskajiem misijas aspektiem, kurus prioritārā secībā Hjūstonas Pilotējamo kosmosa kuģu centrā uzdeva žurnālisti, kas atspoguļoja lidojumu.

27. aprīlī, tuvojoties Zemei, tika atmests servisa modulis, un komandmodulis iegāja Zemes atmosfērā. Nolaišanās notika 19:45:05 UTC Klusajā okeānā, 350 km uz dienvidaustrumiem no Kiritimati salas. Lidojums ilga 11 dienas, 1 stundu, 51 minūti un 5 sekundes. Apkalpi sagaidīja aviācijas bāzes kuģis USS Ticonderoga.

Ārpuskuģa aktivitātes

Misija	Slūžu kamera	Kosmonauti	Sākums (UTC)	Beigas	Ilgums	Darbība
Apollo 16	Mēness modulis Orion	Džons Jangs Čārlzs Djūks	21.04.1972. 16:47:28	23:58:40	7 h 11 min 2 s	Izvērsts aparatūras komplekts ALSEP. Ar mobili Lunar Roving Vehicle apmeklēti Flag, Spook un Buster krāteri, savākti iežu un grunts paraugi un uzņemtas fotogrāfijas. Buster krāterī izvietots Mēness portatīvais magnetometrs.
Apollo 16	Orion	Džons Jangs Čārlzs Djūks	22.04.1972. 16:33:35	23:56:44	7 h 23 min 9 s	Astronauti brauca uz Akmens kalna nogāzēm, apstājoties deviņās vietās, lai savāktu paraugus, fotografētu un izvietotu Mēness portatīvo magnetometru. Brauciens ar mobili turp un atpakaļ kopumā bija 11,6 km.
Apollo 16	Orion	Džons Jangs Čārlzs Djūks	23.04.1972. 15:25:28	21:05:31	5 h 40 min 3 s	Astronauti ar mobili devās uz Palmetto un End krāteri, beidzot nokļūstot pie North Ray krātera malas. Tur viņi sasniedza Apollo misiju apmeklēto lielāko akmeni (nodēvētu par House Rock), no kura tika ņemti paraugi.
Apollo 16	Komandmodulis Casper	Tomass Metinglijs Čārlzs Djūks	25.04.1972. 20:33:46	21:57:28	1 h 23 min 42 s	Metinglijs no SIM nodalījuma izņēma panorāmas un kartēšanas kameru filmu kasetes. Djūks stāvēja lūkā, lai drošinātu Metingliju un darbinātu mikrobioloģiskās ekoloģijas novērtēšanas ierīci.

Ārējās saites

• Apollo 16 Arhivēts 2012. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē. NASA Goddard Space Flight Center
• Apollo 16 Mission Report Arhivēts 2020. gada 8. augustā, Wayback Machine vietnē. NASA
• Apollo 16 Mission Lunar and Planetary Institute