Arika (spāņu: Arica) ir pilsēta un komūna Čīles ziemeļos Klusā okeāna krastā, Arikas un Parinakotas reģiona un Arikas provinces centrs. Izvietojusies pašos valsts ziemeļos pie Peru robežas. Nozīmīga osta, kas kalpo kā Bolīvijas brīvosta, caur kuru tiek veikta nozīmīga daļa no valsts tirdzniecības.

Arika
pilsēta
Arica
Arikas panorāma
Arikas panorāma
Karogs: Arika
Karogs
Ģerbonis: Arika
Ģerbonis
Arika (Čīle)
Arika
Arika
Koordinātas: 18°29′S 70°20′W / 18.483°S 70.333°W / -18.483; -70.333Koordinātas: 18°29′S 70°20′W / 18.483°S 70.333°W / -18.483; -70.333
Valsts Karogs: Čīle Čīle
Reģions Arika un Parinakota
Province Arikas province
Dibināta 1541. gadā
Platība
 • pilsēta 4 799,4 km2
Augstums 2 m
Iedzīvotāji (2017)[1]
 • pilsēta 202 131
 • blīvums 43,8/km²
 • urbānā teritorija 175 441
Laika josla CLT (UTC-4)
 • Vasaras laiks (DST) CLST (UTC-3)
Pasta indekss 1000000
Tālruņu kods +56 58
Mājaslapa www.municipalidaddearica.cl
Arika Vikikrātuvē

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka apvidus bijis apdzīvots jau 10 000 gadu senā pagātnē. Spāņi Lukasa Martinesa de Bogaso vadībā izkāpa šeit krastā 1541. gadā, un jau 1545. gadā te tika izvesta lielākā daļa no Bolīvijā iegūtā sudraba, un tā kļuva par vienu no svarīgākajām Spānijas Impērijas ostām. 1570. gadā pilsētai oficiāli tika piešķirts nosaukums Izcilā un karaliskā pilsēta Sanmarkosa de Arika (La Muy Ilustre y Real Ciudad San Marcos de Arica). Leģendāro bagātību dēļ Arika bieži kļuva par pirātu uzbrukuma mērķi.

Pēc Spānijas valdīšanas beigām 1821. gadā Arika kļuva par nesen neatkarību ieguvušās Peru Republikas daļu. 1855. gadā tika atklāts Arikas—Taknas dzelzceļš (viens no pirmajiem Dienvidamerikā), kas funkcionē joprojām. 1868. gadā Ariku satricināja 8,0—9,0 balles stipra zemestrīce, nopostot pilsētu un nogalinot 25 000—70 000 iedzīvotāju.

Klusā okeāna kara (1879-1883) rezultātā 1883. gadā Arika nonāca Čīles sastāvā. Mūsdienās industriāla pilsēta ar attīstītu rūpniecību (automobiļu ražošana).

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  NODES
Note 1
os 11