Armēnijas ģerbonis
Armēnijas ģerbonis (armēņu: Հայաստանի զինանշանը) ir Armēnijas nacionālais simbols, kas ar Armēnijas Augstākās padomes lēmumu apstiprināts 1992. gada 19. aprīlī. 2006. gada 15. jūnijā Armēnijas parlaments pieņēma likumu par Armēnijas valsts ģerboni.
| Armēnijas ģerbonis | |
|---|---|
 | |
| Detaļas | |
| Ieviests | 1992. gada 19. aprīlī |
| Vairogs | sadalīts četrās daļās: 1. daļā uz sarkana fona zelta lauva, kas pavērsts pret draudētāju, ar krustu, kas paceļas no muguras, 2. daļā uz zila fona zelta divgalvainais ērglis, 3. daļā uz zila fona starp diviem zelta ērgļiem zelta rozete, 4. daļā uz sarkana fona zelta lauva ar krustu. Centrā vairogs ar Ararata kalnu un Noasa šķirstu tā virsotnē. |
| Turētāji | ērglis un lauva |
| Pamatne | kvieši, spalva, ķēde, zobens un lente |
To veido ērglis un lauva, kas tur vairogu. Ģerbonī apvienoti jaunie un vecie simboli. Ērglis un lauva ir seni armēņu simboli no pirmajām Armēņu karalistēm, kas pastāvēja jau pirms mūsu ēras. Šie simboli ir atrodami Armēnijas kalnienēs no senseniem laikiem. Daudzas armēņu dinastijas, piemēram, Aršakīdi, Artašesīdi, Bagratuni un Rubenīdi, izmantoja šos simbolus kā karaliskās zīmotnes. Tāpat kā citas postpadomju republikas, kurām ģerboņi nav bijuši pirms Oktobra revolūcijas, arī pašreizējā ģerbonis saglabājis vienu daļu no Padomju perioda ģerboņa — Ararata kalna attēlojumu vairoga vidū. Pirms 1992. gada Armēnijai bija ģerbonis, kas līdzīgs visām pārējām padomju republikām.
Vēsture
labot šo sadaļu
Armēnijas Pirmās republikas ģerbonis
labot šo sadaļuMūsdienu Armēnijas ģerboņa izcelsme ir tieši saistīta ar Armēnijas Pirmās republikas dibināšanu 1918. gadā. Tajā gadā tika pieņemts agrīnais ģerboņa variants. Simboli uz šīs iepriekšējās ģerboņa versijas bija novietoti nedaudz citā secībā, un ērglis un lauva bija attēloti ar izbāztām mēlēm, piešķirot tiem draudīgāku izskatu. Attēlots tika arī Ararata kalns (kopā ar Mazo Araratu), bet bez Noasa šķirsta. Ģerboni projektēja arhitekts un Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas loceklis Aleksandrs Tamaņans un mākslinieks Akobs Kodžojans.[1]
Aizkaukāza PFSR
labot šo sadaļu1922. gadā Armēnija kopā ar Gruziju un Azerbaidžānu tika iekļauta Aizkaukāza PFSR. Aizkaukāza PFSR ģerboni pieņēma Aizkaukāza PFSR valdība. Nav precīzi zināms tā pieņemšanas laiks. Tajā ir iestrādāti visu triju tautu simboli, kas tika apvienoti Aizkaukāza PFSR, armēņu, azerbaidžāņu un gruzīnu, un tajā neparasti līdzās ir islāma māksla un komunistiskie elementi. Zvaigznes forma tika aizgūta no Gruzijas ģerboņa (1918—1921.,1991—2004); pusmēness apzīmē musulmaņu pasauli, un uz fona tika attēlots Armēnijas valsts simbols Ararats.
Armēnijas PSR ģerbonis
labot šo sadaļu1937. gadā tika pieņemts jauns ģerbonis. Tāpat kā pirmās neatkarīgās republikas ģerbonis, arī šajā bija saglabāts Ararata kalns kopā ar padomju sirpi, āmuru un sarkano zvaigzni aiz tiem. Ararata kalna iekļaušana ģerbonī izraisīja Turcijas iebildumus, jo kalns ir arī daļa no tās teritorijas. Uz ko Kremlis atbildēja, ka, lai gan Turcijas simbols ir pusmēness, tas nenozīmē, ka viņiem ir tiesības uz Mēnesi.[2] Padomju Savienība izjuka 1991. gadā un Armēnija kļuva par neatkarīgu republiku. 1992. gadā tika pieņemta nedaudz pārveidota Pirmās republikas ģerboņa versija, un kopš tā laika tā ir saglabājusies.
Simbolisms
labot šo sadaļuVairogs
labot šo sadaļuVairogs sastāv no vairākām daļām. Centrā ir attēlots Ararats ar Noasa šķirstu uz tā. Saskaņā ar tradīciju pēc lielajiem plūdiem šķirsts esot atradies kalna virsotnē. Ararats tiek uzskatīts par Armēnijas valsts simbolu un tādējādi ir ļoti svarīgs ģerbonim. Apkārt Araratam ir attēloti seno armēņu dinastiju simboli. Vairoga apakšējā kreisajā daļā attēloti divi ērgļi, kas simbolizē armēņu teritorijas garumu Artašesīdu dinastijas valdīšanas laikā no otrā gadsimta p.m.ē. līdz mūsu ēras sākumam. Kreisajā augšējā daļā ir lauva ar krustu, Bagratuni dinastijas simbols, kas valdīja viduslaikos, starp 9. un 11. gadsimtu. Šīs dinastijas valdīšanas laikā Armēnija ļoti attīstījās kulturāli, padarot tās galvaspilsētu Ani par vienu no nozīmīgākajiem tā laika kultūras, sociālajiem un komerciālajiem centriem.[3] Bagratuni karaļvalsti 11. gadsimtā iznīcināja Bizantijas impērijas iebrukums un cīņas ar Seldžuku dinastiju. Augšējā labajā daļā ir divgalvainais ērglis, Aršakīdu dinastijas simbols. Pirmā dinastija, kas valdīja pār kristīgo Armēniju pirmā gadsimta līdz 428. gadam. Trdata III valdīšanas laikā Armēnija kļuva par pirmo valsti, kas 301. gadā pieņēma kristietību kā oficiālu reliģiju. Apakšējā labajā daļā ir lauva ar krustu, kas ir Rubenīdu dinastijas simbols. Šī dinastija valdīja Kilikijas Armēņu karalistē, valstī, kas paplašinājās un attīstījās 12. un 13. gadsimtā, līdz 1375. gadā to iekaroja mameluki.
Ērglis un lauva
labot šo sadaļuĒrglis tur vairogu ģerboņa kreisajā pusē, savukārt lauva labajā pusē. Ērglis bija Artaesīdu dinastijas simbols un vēlāk arī Aršakīdu dinastijas simbols. Lauva bija Bagratuni dinastijas simbols un vēlāk arī Rubenīdu dinastijas simbols. Ērglis un lauva ir kopīgs motīvs civilizācijas ceļā uz Armēnijas kalnieni. Kā tādas tās ir pārstāvētas dažādās armēņu dinastijās.
Abi šie dzīvnieki tika izvēlēti savas varas, drosmes, pacietības, gudrības un dēļ nozīmīguma dzīvnieku valstībā.
Pielietojums
labot šo sadaļuArmēnijas ģerboni izmanto uz Armēnijas naudas vienībām, ordeņos un medaļās.[4]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «State symbols of the Republic of Armenia». The Office to the President of the Republic of Armenia. Skatīts: 2016. gada 5. oktobris.
- ↑ Louis, Victor and Jennifer. The Complete Guide to the Soviet Union. New York, 1976. p. 98
- ↑ «Armenia: Coat of arms». CRW Flags. Skatīts: 2016. gada 5. oktobris.
- ↑ «The Law of the Republic of Armenia On the coat of arms of the Republic of Armenia».
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Armēnijas ģerbonis |