Auklas keramikas kultūra

Auklas keramikas kultūra jeb laivas cirvju kultūra bija 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Latvijas teritorijā dominējusī jaunā akmens laikmeta (neolīta) iedzīvotāju kultūra, ko tradicionāli saista ar indoeiropiešu pirmvalodās runājošo tautu migrāciju no Bedru kultūras areāla Ukrainā uz Viduseiropu un Ziemeļeiropu. Auklas keramikas kultūras izplatības areālā pakāpeniski izveidojās ģermāņu valodas (Baltijas jūras rietumu un dienvidu piekrastē), baltu valodas (austrumu piekrastē), slāvu valodas (Dņepras baseinā), ķeltu valodas un romāņu valodas (Viduseiropā).

Auklas keramikas bļodas no Dienvidzviedrijas

Vidusjūras piekrastē un Rietumeiropā tajā laikā mita basku un ligūru priekšteči, bet Ziemeļeiropas tundrā — sāmu priekšteči.

Nosaukums

Auklas keramikas kultūras nosaukums cēlies no rievotiem auklas iespieduma rakstiem uz māla traukiem, kas principiāli atšķīrās no iepriekš izmantotajiem ķemmes un bedrīšu rakstiem. Laivas cirvju kultūras vārds cēlies no laivas veida akmens cirvjiem, ko bieži apglabāja vīriešu kapos kā varas simbolu.

Kultūras iezīmes

Apbedījumi parasti savrupkapos zem uzkalniņiem, mirušie guldīti uz sāniem ar saliektām kājām. Sievietes apglabātas ar galvu uz austrumiem, bet vīrieši ar galvu uz rietumiem, tomēr vienmēr ar seju uz dienvidiem. Apmetnes atrastas samērā reti, kas vedina uz domām par nomadu dzīvesveidu. Tomēr ir norādes par attīstītu zemkopību un lopkopību. Kā galvenais vīriešu darbarīks un ierocis izmantots akmens cirvis-āmurs. Dzintars izmantots kā kulta akmens.

Apakšgrupas

Auklas keramikas kultūras reģionā var izdalīt trīs homogēnākas apakšgrupas:

Ziemeļu apakšgrupa, kas aptvēra Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrasti tagadējās Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ziemeļpolijas, Ziemeļvācijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Nīderlandes teritorijā. Tiek saukta arī par "Savrupkapu kultūru" vai "Kaujas cirvju kultūru".
Dienvidu apakšgrupa, kas aptvēra tagadējās Polijas, Vidusvācijas un Dienvidvācijas, Šveices, Austrijas, Čehijas un Slovākijas teritoriju. Klasiskais Auklas keramikas areāls.
Austrumu apakšgrupa, kas aptvēra tagadējās Baltkrievijas, Ziemeļukrainas un Rietumkrievijas apgabalus. Tiek izdalīta Vidusdņepras kultūra un Fatjanovas-Balanovas kultūra.

Auklas keramikas kultūras apmetnes Latvijā

Baltijas valstīs un Somijas dienvidrietumos šī kultūra nomainīja ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras Baltijas variantu — Narvas kultūru. Ienācēji izveidoja samērā mazskaitlīgu sabiedrības virsslāni, kas vairāku gadsimtu laikā Somijā, Igaunijā, Vidzemē un Ziemeļkurzemē saplūda ar iepriekšējo kultūru un pārņēma Baltijas somu valodas, bet uz dienvidiem no Daugavas saglabājās baltu valodas.

Mūsdienu Latvijas teritorijā ir atrastas vairākas šīs kultūras apmetnes ar raksturīgajiem māla traukiem (kausiem, amforām, bļodiņām) ar auklas vai skujiņas rotājumiem, kaula un dzintara rotām, četrstūra stabu celtnēm. Ievērojamākās apmetnes:

Aboras apmetne Lubāna līdzenumā,
Lagažas apmetne Lubāna līdzenumā,
Rutenieku apmetne Iecavas novadā Zemgalē,
Lejasbitēnu apmetne Daugavas labājā krastā pie Aizkraukles,
Dvietes apmetne Daugavas kreisajā krastā, Ilūkstes novadā Sēlijā
Kreiču apmetne Austrumlatgalē pie Ludzas

Literatūra

J.P. Mallory: In Search of the Indo-Europeans: Language, Archaeology, and Myth. Thames & Hudson, London 1991. (Repr.) ISBN 0-500-27616-1 (angliski)
J. P. Mallory, "Corded Ware Culture", Encyclopedia of Indo-European Culture, Fitzroy Dearborn, 1997. (angliski)
Andrew Sherratt, "Cups that cheer". In: ders, Economy and society in prehistoric Europe: changing perspectives. Princeton, Princeton University Press 1997. (angliski)
Robert S.P. Beekes: Comparative Indo-European Linguistics. An Introduction. Benjamins, Amsterdam 1995. ISBN 1-55619-505-2 (angliski)

Ārējās saites

The transition from the Copper Age to the Early Bronze Age at the north-western edge of the Carpathian basin Volker Heyd & Francois Bertemes 2002
Corded Ware Culture Sites in North-Eastern Estonia Aivar Kriiska
Martin Furholt: Absolutchronologie und die Entstehung der Schnurkeramik. In: jungsteinSITE (vāciski)