Austrijas ģerbonis

Austrijas Republikas ģerbonis (vācu: Wappen der Republik Österreich (Bundeswappen)) ir Austrijas nacionālais simbols. Pašreizējo ģerboni sākotnējā izskatā izmantoja Austrijas Pirmā republika kopš 1919. gada. Laikā starp 1934. gadu un Anšlusu 1938. gadā federālā valsts (Bundesstaat Österreich) izmantoja citu ģerboni, kas sastāvēja no divgalvainā ērgļa. Otrās republikas dibināšanā 1945. gadā tika pieņemts sākotnējais ģerbonis tam pievienojot pārrautas ķēdes, kas simbolizēja Austrijas atbrīvošanu. 1981. gadā Austrijas Republikas ģerboņa heraldisko raksturojumu ierakstīja Federālajā konstitucionālajā likumā (Austrijas aktā). Līdz ar šo likumu tika noteikts, ka konkrētais ģerboņa atveidojums ir vienīgais izmantojamais un visas pārējās Austrijas ģerboņa versijas vairs nav likumīgas. Saskaņā ar šo 1984. gadā Austrijas Republikas ģerboņa zīmējums tika iekļauts Austrijas likumos. Sarunvalodā bieži izmantotais Bundesadler (federālais ērglis) netiek izmantots oficiālajos dokumentos.

Austrijas Republikas ģerbonis
Versijas
Ģerbonis ar standarta heraldisko aprakstu, tikai ar detalizētākām ērgļa spalvām
Ģerbonis ar standarta heraldisko aprakstu, tikai ar vienkāršotām ērgļa spalvām
Detaļas
Īpašnieks	Austrijas Republika
Ieviests	1984. gadā (1945. gadā)
Pušķis	gaiša zelta mūra kronis
Vairogs	Austrijas karoga krāsas
Turētāji	melns ērglis gaiša zelta kājām
Citi elementi	ērgļa ķetnās gaiša zelta sirpis un āmurs, pie ķetnām tērauda ķēde, uz galvas zelta kronis
Agrākās versijas	Austrijas Pirmās republikas ģerbonis (1919–1934), līdzinās mūsdienu ģerboņa versijai tikai bez pārrautām ķēdēm Austrijas Federatīvās valsts ģerbonis ar impērijai raksturīgo dilgalvaino ērgli (1934–1938)

Apraksts

Izskats

Austrijas likumdošanā ir aprakstīts ģerboņa izskats.

Ģerbonī ir attēlots melns ērglis ar zelta krāsas kājām, kam uz krūtīm ir vairogs Austrijas karoga krāsās. Ērglim uz galvas zelta kronis, ķetnās tas tur zelta sirpi un āmuru, pie abām ērgļa ķetnām sudraba krāsas pārrauta ķēde.

Ģerboņa versija, kas aprakstīta 1984. gada ģerboņa likuma pirmajā pielikumā ar pievienotu zīmējumu, kurā ērgļa spalvas ir pelēkas un sīki izstrādātas, ar zilganpelēkas krāsas ķēdēm un tumšu zeltu pārējām zīmēm, ir īstens Austrijas Republikas ģerbonis. Saskaņā ar mākslas heraldisko aprakstu ir arī citas dažādas izmantoto ģerboņu versijas. Vienā ērglis ir vienkrāsaini melns, nedefinēta ķēdes krāsa un dzeltens kā heraldikā zelta krāsa. Visas šīs versijas tiek izmantotas paralēli.

Simbolisms

Simboli un emblēmas, kas tiek izmantotas ģerbonī apzīmē:

• Ērglis: Austrijas suverenitāte (kopš 1919. gada)
• Vairogs: Austrijas karogs (vēlīnie viduslaiki, atjaunots 1915. gadā)
• Mūra kronis: vidusšķira (buržuāzija, kopš 1919. gada)
• Sirpis: zemnieku šķira (kopš 1919. gada)
• Āmurs: strādnieku šķira (kopš 1919. gada)
• Pārrautās ķēdes: atbrīvošanās no Nacistiskās Vācijas okupācijas (pievienots 1945. gadā)

Diskusijas par simboliem pēdējā laikā ir izraisījušas atšķirīgas politiskās interpretācijas, jo īpaši ar āmura un sirpja, un saplīsušo ķēžu izmantošanu, jo sakrustotais sirpis un āmurs ir plaši izplatīts komunisma simbols, tāpat kā ķēžu pārraušana. Tomēr pētījumi ir apstiprinājuši, ka izpratne par ģerboņa patieso simboliku ir plaši izplatīta.

No vienas puses ģerbonis kalpo kā jauns republikāņu simbols, no otras — kā pārveidota vēsturiskā Hābsburgu ģerboņa versija. Pašreizējā ģerboņa versija bieži tiek uzskatīta par atgādinājumu Hābsburgu monarhijas divgalvainajam ērglim. Saskaņā ar šo interpretāciju vienas galvas ērglis, noņemot ģerboņa kreiso daļu ("ungāru" galvu), devās uz Hābsburgu impērijas austrumu daļu. Tomēr 1919. gada likuma par valsts ģerboni un Vācijas Austrijas Republikas valsts zīmoga 202. pielikumā ir skaidri teikts, ka "jaunā" viengalvainā austriešu ērgļa pamatā ir nevis divgalvainais ērglis (Hābsburus simbols kopš 1804. gada un agrāk Svētās Romas impērijas simbols), bet gan "Romas Republikas leģionu simbols", akvila. Austrijas federālie štati tomēr ir saglabājuši pirmsrepublikāņu heraldikas tradīcijas (lielākoties heraldikas tēlus no viduslaikiem, bet arī dažādus akcentus, piemēram, kroņus, hercogu cepures un bruņinieku ķiveres).

Torņa ģerboņa rekonstrukcija

Torņa ģerbonis

1918. gada 31. oktobrī valsts padome vienojās par republikas krāsām (sarkanbaltsarkanā), kā arī par jauno ģerboni, kuru personiski veidoja kanclers Kārlis Renners. Ģerbonis tika izveidots ļoti ātri, jo bija nepieciešams zīmogs miera sarunās pēc Pirmā pasaules kara. Ģerboni veidoja melns tornis, kas simbolizēja buržuāziju, divi krustoti sarkani āmuri, kas simbolizēja strādniekus, un kviešu zelta vainags, kas simbolizēja zemniekus. Melnā, sarkanā un zelta krāsa tika apzināti izvēlēta, jo tās bija Vācijas nacionālās krāsas, trīs krāsas, kas saistītas ar republikānisko Vāciju (pretstatā sarkanajai, baltajai un melnajai), Vācijas zemju karogu krāsām 1778. gadā.

Tomēr jaunais ģerbonis tika atsaukts, jo tika smagi kritizēts, piemēram no Ādolfa Losa un heraldikas speciālistiem. Priekšlikums tika uzskatīts par pārāk līdzīgu komercreklāmai. Ar ministru padomes lēmumu 1919. gada 8. maijā torņa ģerboni aizstāja ar ērgli.

Skatīt arī

• Austrijas karogs

Literatūra

• Peter Diem. Die Symbole Österreichs. Zeit und Geschichte in Zeichen (German). Vienna, Austria : Kremayr & Scheriau, 1995. ISBN 3-218-00594-9. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-11. Skatīts: 2019-11-11.
• F-H. Hye. Das Österreichische Staatswappen und seine Geschichte (German). Innsbruck, Austria : Studien Verlag, 1995. ISBN 3-7065-1108-8.
• Franz Gall. Österreichische Wappenkunde. Handbuch der Wappenwissenschaft (German). Vienna, Austria : Böhlau, 1996. ISBN 3-205-98646-6.
• Peter Diem. «Die Entwicklung der Symbole der Republik Österreich». In Stefan Karner, Lorenz Mikoletzky. Österreich. 90 Jahre Republik [Austria. 90 Years Republic] (German). Innsbruck, Austria, 1995. ISBN 978-3-7065-4664-5.

Ārējās saites

• Peter Diem: Die Entwicklung des österreichischen Bundeswappens (vāciski)
• Coat of arms of Austria In The World All Countries Coat of arms
• Austria: Coat of Arms in CRW Flags