Baltā cielava
Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns. Baltā cielava ir Latvijas nacionālais putns. Izdala 9 pasugas.[1] Tā plaši sastopama lielākajā daļā Eirāzijas.
| Baltā cielava Motacilla alba (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Cielavu dzimta (Motacillidae) |
| Ģints | Cielavas (Motacilla) |
| Suga | Baltā cielava (M. alba) |
 Baltā cielava Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuBaltā cielava ligzdo visā Eiropā un Āzijā (izņemot galējos ziemeļus), kā arī Ziemeļāfrikas rietumos. Neliela ligzdojoša populācija mājo Ziemeļamerikas rietumos (Aļaskā).[2] Baltā cielava ziemo Āfrikas ziemeļu daļā līdz Sāhilas joslai un Āzijas rietumu un dienvidu daļā. Rietumeiropas, Dienvideiropas un Centrāleiropas populācijas ir nometnieki, kā arī daļa Dienvidaustrumāzijas populācijas.[2]
Latvijā
labot šo sadaļu
Latvijā cielava atgriežas aprīļa pirmajos datumos un ir ļoti bieži sastopama no aprīļa līdz oktobrim, bieži uzturas apdzīvotās vietās un lauku viensētās, taču ligzdo arī dažādos citos biotopos. Kaut arī cielavas ir gājputni, atsevišķi īpatņi reizēm pārziemo.[3] Latvijā ļoti parasta ir nominālā pasuga M. a. alba, tomēr pēdējos desmit gados to skaits Latvijā ir samazinājies vairāk kā par 30%.[4] Vienu reizi novērota Britu salās sastopamā pasuga M. a. yarrellii.[3]
Latvijas nacionālais putns
labot šo sadaļuBaltā cielava tika atzīta par Latvijas nacionālo putnu 1969. gadā Tokijā, to apstiprināja Starptautiskā putnu aizsardzības padome (International Council for Bird Preservation) (tagad pazīstama kā BirdLife International).[5]
Baltā cielava ir attēlota Latvijas Ornitoloģijas biedrības logo.[6]
Cielava ir viens no visbiežāk minētajiem putniem latviešu tautas pasakās un tautasdziesmās. Kā apgalvo dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis, cielava minēta vismaz 230 tautasdziesmās.[7]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuBaltā cielava ir slaids, neliels dziedātājputns ar uzkrītoši garu asti (kas patiesībā sastāda pusi cielavas garuma). Ķermeņa garums 16,3—19 cm, spārnu plētums 25—30 cm, svars 17—25 g.[8][9] Putna apspalvojumu veido pelēka augšdaļa, balts vēders un seja, melna “cepurīte” un rīkle. Cielavas tēviņiem apspalvojums ir košāks nekā mātītēm.
Balto cielavu ir viegli atpazīt gan pēc melnbaltajām krāsām, gan pēc gaitas un uzvedības. Cielava veikli skraida pa zemi un apstājoties šūpo garo asti augšup-lejup. Ne velti angliski cielavu sauc “wagtail”, no “wag” — “kustināt, vēcināt” un “tail”, kas nozīmē “aste”.
Vairums zvirbuļveidīgo kārtas putnu ir labi dziedātāji, tomēr baltā cielava nav starp krāšņāko dziesmu īpašniekiem. Cielavas skaņas ir īsi divzilbju saucieni, kurus iespējams aprakstīt kā: "Kučiņ, kučiņ!"[10]
Dzīvesveids
labot šo sadaļu
Daļā izplatības areāla baltā cielava ir gājputns, bet areāla dienviddaļā nometnieks. Uzturas galvenokārt apdzīvotu vietu tuvumā, gan laukos, gan pilsētās, bieži arī pie ūdenstilpēm. Pārtiek no kukaiņiem, ziemas periodā arī no sēklām, kā arī barojas pilsētu izgāztuvēs.[8] Baltās cielavas, lai nakšņotu, veido lielus barus, kas atpūtai izvēlas siltas, no vējiem aizsargātas vietas, piemēram, niedrājos vai ēku notekūdens caurulēs. Ziemā baltās cielavas bieži uzturas baros arī, lai kopīgi barotos. Tomēr daži tēviņi nostiprina savu teritoriju.[8]
Ligzdošana
labot šo sadaļuBaltās cielavas veido monogāmus pārus, un katram ligzdojošajam pārim ir sava teritorija.[8] ligzdo ēku pažobelēs, mūra sienu spraugās un nišās, malkas grēdās, koku un akmeņu krāvumos, biezos krūmos un cilvēku darinātos būrīšos. Ligzdas materiāliem var tikt izmantoti gan zāles stiebriņi un salmiņi, gan skaidas un sūnas, bet iekšējai apdarei — dzīvnieku vilna.[8]
Latvijā parasti cielavu pāris ligzdo divas reizes sezonā: maijā un jūnijā, izdējot katrā reizē pa 5—6 raibām oliņām. Inkubācijas periods ilgst 11—16 dienas. Jaunie putni lidot sāk apmēram 16 dienu vecumā.[8]
Pasugas
labot šo sadaļuBaltajai cielavai ir deviņas pasugas, kuras izšķir pēc izpatības areāla un apspalvojuma krāsām.[1][11]
| Pasugas latīniskais nosaukums | Izplatības areāls | Piezīmes | Attēls |
|---|---|---|---|
| M. a. alba | Eiropa no Pireneju pussalas līdz Urāliem, Turcija, Tuvie Austrumi, Islande, Fēru salas un Grenlandes austrumu piekraste. No Kaspijas jūras līdz Rietumsibīrijai, arī Vidusāzijā.[1] Areāla dienvidos nometnieki, ziemeļu daļā ligzdojošie putni migrē uz Eiropas dienvidiem un Āfriku, līdz pat Kenijai un Malāvijai. Ziemo arī Tuvajos Austrumos un Indijā.[12] Bieži sastopama Latvijā. | Nominālā pasuga | 
|
| M. a. yarrellii | Lielbritānija un Īrija, vistālāk uz ziemeļiem dzīvojošie putni ziemo Spānijā un Ziemeļāfrikā.[12] Latvijā novērota vienreiz.[3] | Daudz tumšāka mugura kā nominālajai pasugai, melnais laukums uz rīkles turpinās uz kakla sāniem. | 
|
| M. a. subpersonata | Maroka. | Melnāka galva kā nominālajai pasugai. Atgādina Āfrikas cielavu.[12] | |
| M. a. personata | Hindukušs, Tiaņšaņs, Altajs (Irāna, Afganistāna, Tadžikistāna, Kirgizstāna, Kazahstāna, Siņdzjana)[1] | Melna galva ar baltu seju. | 
|
| M. a. alboides | Himalaji un to apkārtne. | Melna mugura un galva, balti spārni un lidspalvu malas. | |
| M. a. baicalensis | Sibīrija (Baikāla apkārtnē), Mongolija un Ķīna (Iekšējā Mongolija). | ||
| M. a. ocularis | Krievijas Tālie Austrumi (ziemeļu daļa) un Aļaskas rietumi. | ||
| M. a. lugens | Krievijas Tālie Austrumi (Piejūras novads, Habarovskas novads), Kamčatka, Kuriļu salas, Sahalīna, Japāna (Hokaido un Honsju). | Līdzīga M. a. yarrellii, bet ar melnām acu malām un baltām lidspalvām. Iespējams, atsevišķa cielavu suga. | 
|
| M. a. leucopsis | Ķīna, Koreja, Taivāna, Japāna, Dienvidaustrumāzija, Indija un Okeānija | 
|
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 World Bird List: Waxbills, parrotfinches, munias, whydahs, Olive Warbler, accentors & pipits, 2020
- ↑ 2,0 2,1 «IUCN: Motacilla alba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. martā. Skatīts: 2018. gada 31. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Baltā cielava». Latvijas putni. 2010-7-1. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-07-22. Skatīts: 2010-06-29.
- ↑ «Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 31. janvārī.
- ↑ Latvijas nacionālais putns — baltā cielava
- ↑ «Par Latvijas Ornitoloģijas biedrību». Latvijas putni. 2010-7-1. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-02-04. Skatīts: 2010-07-01.
- ↑ «Latvijas nacionālais putns — baltā cielava». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 28. jūnijā.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 «ARKive: White wagtail (Motacilla alba)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 31. janvārī. Arhivēts 2017. gada 27. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Nature Gate: White Wagtail
- ↑ «Latviešu tautas ticējumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. februārī. Skatīts: 2018. gada 31. janvārī.
- ↑ (japāniski) Nakamura, Kazue (1985). "Historical change of the geographical distribution of two closely related species of the genus Motacilla in the Japanese Archipelago: a preliminary note". Bulletin of the Kanagawa prefecture Museum of Natural Science No.16..
- ↑ 12,0 12,1 12,2 Tyler, S. (2004) "Family Motacillidae (Pipits and Wagtails)" pp.777-778 in del Hoyo, J.; Elliot, A. & Christie D. (editors). (2004). Handbook of the Birds of the World. Volume 9: Cotingas to Pipits and Wagtails. Lynx Edicions. ISBN 84-87334-69-5
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Putni.lv Latvijas putni: Baltā cielava
- Baltās cielavas balss
- IBC: White Wagtail Motacilla alba