Baotou
Baotou (ķīniešu: 包头, piņjiņs: Bāotóu) vai Bugata (mongoļu: ᠪᠤᠭᠤᠲᠤ, Buɣutu) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā Ķīnas ziemeļos, autonomā reģiona lielākā pilsēta un ekonomiskais centrs. Izvietojusies provinces vidusdaļā Huanhes krastā Gobi tuksneša dienvidos. Robežojas ziemeļos ar Mongoliju, austrumos — ar Ulāncavu un Huhhotu, dienvidos — ar Ordosu, bet rietumos — ar Bajannūru.
| Baotou / Bugata 包头 / ᠪᠤᠭᠤᠲᠤ | |
|---|---|
| prefektūras līmeņa pilsēta | |
 | |
  Baotou / Bugata  Baotou / Bugata | |
| Koordinātas: 40°38′41″N 109°52′27″E / 40.64472°N 109.87417°EKoordinātas: 40°38′41″N 109°52′27″E / 40.64472°N 109.87417°E | |
| Valsts |
 Ķīna |
| Autonomais reģions | Iekšējā Mongolija |
| Rajoni; apriņķi; hošunu |
7; 3; 4
|
| Platība | |
| • prefektūras līmeņa pilsēta | 27 768 km2 |
| • urbānā teritorija | 885 km2 |
| Iedzīvotāji (2017. gadā) | |
| • prefektūras līmeņa pilsēta | 2 650 364 |
| • vieta | 43 |
| • blīvums | 95,4/km² |
| • urbānā teritorija | 1 908 600 |
| Laika josla | Ķīnas laiks (UTC-8) |
| Mājaslapa |
www |
 Baotou / Bugata Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuBaotou dibināta 1809. gadā. 1923. gadā uzbūvēta Pekinas—Suijuaņas dzelzceļa līnija ar galastaciju Baotou. 1926. gadā izveidots Baotou apriņķis. 1932. gadā Baotou piešķirtas pilsētas tiesības. 1954. gadā pēc Suijuaņas provinces likvidēšanas Baotou iekļāva Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā. Lielākā daļa iedzīvotāju ir haņi, mongoļi ir tikai ap 3%.
Ekonomika
labot šo sadaļuBaotou municipalitāte dod 21,3% no Iekšējās Mongolijas ekonomikas pienesuma. Bajanobo raktuves ir viena no pasaules lielākajām retzemju elementu ieguves vietām, 2005. gadā šeit ieguva 45% no pasaules apjoma.[1] Galvenās ražošanas nozares ir metalurģija un pārtikas rūpniecība.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baotou.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)