Bazīdijas
Bazīdijas ir sēņu sporu veidojošā slāņa sastāvdaļa. Tās ir vai nu garenas hifu paresninātas galu šūnas (holobazīdijas), vai četršūnu struktūras (fragmobazīdijas), bazīdijsēnēm tās veidojas himēnijā, bet citām sēnēm, kas neveido augļķermeņus, tās veidojas tieši uz sēņotnes vai no bezdzimuma sporām - šai gadījumā tās sauc par sklerobazīdijām.[1][2]
Bazīdija parasti attīstās no divkodolu šūnas, kur atrodas hifas galā. Šīs šūnas kodoli saplūst vienā un pēc tam dalās, parasti divreiz. Seko sterigmu veidošanās, uz kurām aizplūst pa vienam no jaunveidotajiem 4 kodoliem, katrs no kuriem izveido vienu sporu jeb bazīdijsporu. Ja vienlaikus ar kodoliem dalās arī pati bazīdija, tad veidojas fragmobazīdija.[3]
Sterigmas ir šauri konusveida izaugumi, kas veidojas bazīdiju galos vai retos gadījumos sānos un kuru galos izaug bazīdijsporas. Pēc sporu nobriešanas tās ar sterigmās veidojošās grūdiena mehānisma palīdzību atraujas un tiek atgrūstas no bazīdijām par dažām milimetra daļām, tā attālinoties no himenofora sieniņām un uzsākot patstāvīgu lidojumu. Sterigmas un attiecīgi atgrūšanas mehānisms neveidojas tādām sēnēm kā zemestauku dzimtai, jo tās sporas pārnēsā nevis gaisa strāvas, bet kukaiņi. Parasti uz katras bazīdijas veidojas 4 sporas, taču ir iespējami jebkādi citi varianti gan dažādām sugām, gan vienas sēnes ietvaros.[4]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ “Latvijas Padomju Enciklopēdija”, 1. sējums, 1981., 703. lpp.
- ↑ H.Doerfelt, H.Goerner, "Die Welt der Pilze", Urania-Verlag, Leipzig/Jena/Berlin, 1989, ISBN 3-332-00276-7.
- ↑ Зооинженерный факультет МСХА: Базидии грибов
- ↑ «Справочник экологии: Базидия». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. novembrī. Skatīts: 2017. gada 4. decembrī.