Bioģeogrāfiskais apgabals

Bioģeogrāfiskais apgabals jeb bioģeogrāfiskā valstība ir vislielākā bioģeogrāfiskā Zemes virsmas iedalījuma vienība. Bioģeogrāfiskie apgabali ir balstīti uz vēsturisko un evolucionāro augu un dzīvnieku izplatīšanos. Katrā no bioģeogrāfiskajiem apgabaliem dzīvojošie dzīvnieki un augošie augi ilgstošā laika posmā ir bijuši relatīvi izolēti no citiem apgabaliem dažādu ģeogrāfisku šķēršļu, piemēram, okeānu, kalnu grēdu un tuksnešu dēļ.

Šeit redzamas seši no astoņiem bioģeogrāfiskajiem apgabaliem: Okeānijas un Antarktikas bioģeogrāfiskais apgabals nav parādīts.

Mūsdienu iedalījumu apgabalos aizsāka ungāru biologs Miklošs Udvardi 1975. gadā, nosaucot tos par provincēm.[1] Vēlāk viņa sistēma tika modificēta un to parasti lieto atbilstoši Pasaules Dabas Fonda planētas sauszemes sadalījumam 8 bioģeogrāfiskos apgabalos jeb valstībās, kas iedalītas 867 sīkākos ekoreģionos, katrs no kuriem pieder pie kāda no 14 galvenajiem tipiem — biomām jeb dabas zonām. PDF izveidojusi arī iedalījumu 238 ekozonās (142 sauszemes, 53 saldūdens un 43 jūras) pēc apdraudētības pakāpes jeb "Global 200", tomēr pastāv arī citu organizāciju un zinātnieku iedalījumi, kā uz Starptautiskā areālu iedalījuma koda (ICAN) pamata veidotais 2015. gada Huana Morones iedalījums.

Latvijas piekraste PDF shēmās iekļauta mērenajā Ziemeļatlantijas apgabalā, Ziemeļeiropas jūru un to Baltijas jūras apakšiedalījumā, bet iedalījumā "Global 200" — mērenā Ziemeļatlantijas apgabala Ziemeļatlantijas šelfa joslā. Latvijas sauszemes teritorija iekļauta ekoreģionā PA0436 — Sarmātijas jauktajos mežos.[2]

Bioģeogrāfiskie apgabali

labot šo sadaļu
Bioģeogrāfiskais
apgabals
Platība (milj., km²) Piezīmes
Palearktika 87,7 gandrīz visa Eirāzija un Ziemeļāfrika
Nearktika 54,1 gandrīz visa Ziemeļamerika
Āfrika 22,1 Āfrika uz dienvidiem no Sahāras tuksneša
Neotropika 19,0 Dienvidamerika un Karību jūras reģions
Austrālija 7,6 Austrālija, Jaungvineja un kaimiņsalas
Orientālais 7,5 Dienvidaustrumāzija, Indijas subkontinents, Pakistāna un Afganistāna
Okeānija 1,0 Polinēzija, Melanēzija, Mikronēzija un Jaunzēlande
Antarktika 0,3 Antarktīda

[3]

Morones iedalījuma bioģeogrāfiskās valstis

labot šo sadaļu

Pārejas zonas

labot šo sadaļu

Okeānu bioģeogrāfiskie apgabali

labot šo sadaļu
 
Jūras bioģeogrāfiskās valstības

Saskaņā ar PDF shēmu, pastāv:[5]

  • Arktikas apgabals
  • Mērenais Ziemeļatlantijas apgabals
  • Mērenais ziemeļu Klusā okeāna apgabals
  • Tropiskais Atlantijas apgabals
  • Indo—Klusā okeāna rietumu apgabals
  • Indo—Klusā okeāna centrālais apgabals
  • Indo—Klusā okeāna austrumu apgabals
  • Tropiskais Klusā okeāna austrumu apgabals
  • Mērenais Dienvidamerikas apgabals
  • Mērenais Dienvidāfrikas apgabals
  • Mērenais Austrālāzijas apgabals
  • Dienvidu okeāna apgabals

Morones iedalījums paredz vairāk reģionu:[6]

  • Indo—Klusā okeāna rietumu reģions
  • Klusā okeāna austrumu reģions
  • Atlantijas okeāna rietumu reģions
  • Atlantijas okeāna austrumu reģions
  • Austrālijas dienvidu reģions
  • Jaunzēlandes ziemeļu reģions
  • Dienvidamerikas rietumu reģions
  • Dienvidamerikas austrumu reģions
  • Dienvidāfrikas reģions
  • Vidusjūras — Atlantijas reģions
  • Karolīnas reģions
  • Kalifornijas reģions
  • Japānas reģions
  • Tasmānijas reģions
  • Jaunzēlandes dienvidu reģions
  • Antipodu reģions
  • Subantarktiskais reģions
  • Magelāna reģions
  • Klusā okeāna austrumu boreālais reģions
  • Rietumu Atlantijas boreālais reģions
  • Austrumu Atlantijas boreālais reģions
  • Antarktikas reģions
  • Arktikas reģions

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  NODES
Note 1