Buferis (autobūve)

Buferis (no angļu: buffer) jeb sarunvalodā bamperis (no angļu: bumper) ir automobiļa priekšējā un aizmugurējā sānu triecienu absorbējoša ierīce. Ir standarti, kas nosaka bufera uzstādīšanas augstumu un triecienu absorbējošas īpašības.

Standarti

Starptautiskie drošības noteikumi: Apvienoto Nāciju Organizācija ir izstrādājusi noteikumus, kuri pašlaik pieņemti lielākajā pasaules daļā. Tie nosaka, ka transportlīdzekļa drošības sistēmai jāturpina darboties normāli pēc sadursmes 4 km/h ātrumā.

Amerikas Savienotajās Valstīs no 1973. līdz 1982. gadam izmantoja noteikumus, kuri nodrošināja, ka pēc sadursmes 8 km/h ātrumā auto paliek bez nopietniem bojājumiem. Automobiļu dizaineriem un autobraucējiem tas ļoti nepatika, jo lielā mērā pasliktinājās automašīnu dizains.

Vēsture

Pirmo reizi priekšējo buferi izmantoja 1898. gadā. 20. gadsimta sākumā automašīnu buferiem bija ļoti vienkārša konstrukcija. 1930. gados, konstrukcija attīstījās un kļuva izturīgāka. 1950. gadā buferus sāka veidot kā auto dizaina elementu, iekļaujot tajā virzienrādītājus un miglas lukturus.^[1] No 1960. līdz 1975. gadam automobiļu mode Ziemeļamerikā un Eiropā ļoti atšķīrās. Eiropā buferu dizains bija vienkāršs un tas uzlaboja satiksmes dalībnieku drošību. Bija arī buferu projekti ar gāzes vai šķidro pildījumu, tomēr tos nerealizēja. 1970. gadu otrajā pusē plaši sāka izmantot izturīgos un vieglos alumīnija buferus.^[2] No 1976. gada Eiropas autoražotāji arvien biežāk automašīnām uzstādīja plastmasas buferus. ASV populāra bija sporta automašīnu (muscle cars) mode, kuriem buferi pildīja tikai dekoratīvās īpašības. 1973. gadā ASV apstiprināja automašīnu drošības standartus.

Fizika

Līdz 1959. gadam autobūves inženieri uzskatīja, ka šāda stingrība ir izdevīga pasažieru drošībai.^[3] Mūsdienu teorijas par transportlīdzekļu triecienizturību norāda pretējā virzienā, proti, uz transportlīdzekļiem, kas saspiežas pakāpeniski.^[4] Pilnīgi ciets transportlīdzeklis varētu nodrošināt izcilu bufera aizsardzību transportlīdzekļa sastāvdaļām, taču tas nenodrošinātu pietiekamu drošību pasažieriem.

Mūsdienas

Mūsdienās buferus izgatavo no stikla šķiedras, termoplastikas vai līdzīgiem materiāliem. Buferiem iekšā atrodas metāla pastiprinātāji. Tiem piemēro arī noteikumus par gājēju aizsardzību (Pedestrian protection — Unece Vehicle Regulations). Jau no rūpnīcas buferus aprīko ar drošības spilveniem, kā arī pārsega pacelšanas sistēmu, lai samazinātu sitiena ietekmi.

Atsauces

↑ Dar Davis. «The evolution of bumpers». The Herald Palladium, 2010-11-21. Skatīts: 2018-07-20.
↑ Robert Genat. Challenger And 'Cuda: Mopar's E-Body Muscle Cars. MBI Publishing, 2005. 58. lpp. ISBN 9780760318645. Skatīts: 2018-07-20.
↑ «Physics in the Crumple Zone Demonstrate How Less Stiff Materials, Like Plastic, Can Help Prevent Injury and Save Lives». Automotive Plastics. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-08-10. Skatīts: 2016-06-21.
↑ Tudor Raiciu. «How Crumple Zones Work». autoevolution.com, 2017-10-18. Skatīts: 2018-07-20.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Buferis.

[Davis-1] Dar Davis. «The evolution of bumpers». The Herald Palladium, 2010-11-21. Skatīts: 2018-07-20.

[2] Robert Genat. Challenger And 'Cuda: Mopar's E-Body Muscle Cars. MBI Publishing, 2005. 58. lpp. ISBN 9780760318645. Skatīts: 2018-07-20.

[Automotive_Plastics-3] «Physics in the Crumple Zone Demonstrate How Less Stiff Materials, Like Plastic, Can Help Prevent Injury and Save Lives». Automotive Plastics. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-08-10. Skatīts: 2016-06-21.

[4] Tudor Raiciu. «How Crumple Zones Work». autoevolution.com, 2017-10-18. Skatīts: 2018-07-20.

[1]

[2]

[3]

[4]