Burgenlande

federālā zeme Austrijā

Burgenlande (vācu: Burgenland, horvātu: Gradišće, ungāru: Őrvidék) ir Austrijas federālā zeme valsts austrumu daļā, Slovākijas, Ungārijas un Slovēnijas pierobežā.[1] Administratīvi iedalās divās statūtpilsētās un septiņos apriņķos; administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Eizenštate. Burgenlandē ievērojams ungāru un horvātu iedzīvotāju īpatsvars; to valodām oficiāls statuss vairākās zemes pašvaldībās.

Burgenlande
Burgenland
—  zeme  —
Burgenlandes ainava
Burgenlandes ainava
Burgenlandes ainava
Flag of Burgenlande
Karogs
Coat of arms of Burgenlande
Ģerbonis
Burgenlandes atrašanās vieta AustrijāBurgenlandes atrašanās vieta Austrijā
Pārvaldes centrs Eizenštate
Valsts Karogs: Austrija Austrija
Izveidots 1921. gadā
Pilsētas un apriņķi
Platība 
 - Kopējā 3 961,8 km²
Augstākais punkts 884 m
Zemākais punkts 114 m
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 287 416
 - Blīvums 72,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: www.bgld.gv.at
Burgenlande Vikikrātuvē

Burgenlande gadsimtu gaitā piederējusi dažādām valstīm un tautām, bet tā ir vienīgā Austrijas teritorija, kas nekad nav bijusi Svētās Romas impērijas, Vācu Konfederācijas vai Cisleitānijas daļa. Jau kopš Romas Impērijas laikiem piederējusi Pannonijai. Pirmie ģermāņi, kas ieceļoja šajā teritorijā, bija ostgoti ap 380. gadu, kas kļuva par Romas sabiedrotajiem. 5. gadsimtā ostgotu zemi iekaroja huņņi, bet pēc tam izveidojās neatkarīga ostgotu karaliste. Vēlākos laikos tagadējā Burgenlande nonāca Lombardijas, avāru, Samo un Frankijas pakļautībā, bet no 1043. gada tās nonāca Ungārijas sastāvā, bet no 1440. gada — Hābsburgu impērijā.

1910. gada Austroungārijas tautas skatīšanas laikā tagadējās Burgenlandes teritorijā 74% iedzīvotāju bija vāciski runājoši, 15% — horvātiski, bet 9% — ungāriski. Pēc Austroungārijas sadalīšanās, pretēji Ungārijas centieniem, 1921. gadā Burgenlande nonāca Austrijas sastāvā. Pēc Anšlusa 1938. gadā Burgenlandes zeme tika likvidēta un pievienota Lejasdonavai un Štīrijai. Atjaunota 1945. gadā Padomju okupācijas zonā.

Burgenlade ir trešā mazākā no Austrijas federālajām zemēm. Izveitojusies šaurā joslā valsts austrumu pierobežā, Vidusdonavas līdzenuma malā. Augstākais punkts ir 884 m augstais Gešrībenšteins uz Ungārijas robežas. Burgenlandes ziemeļdaļā atrodas daļa no Neizīdles ezera, kas ietilpst Neizīdles ezera—Zēvinkeles nacionālajā parkā.

Pilsētas nosaukums Pilsētas nosaukums
vācu valodā
Ģerbonis Iedz.sk.
(2013)
Pilsētas
tiesības
Karte
Eizenštate Eisenstadt 13351 1648
Frauenkirhene Frauenkirchen 2830 1982
Gisinga Güssing 3770 1973
Jennersdorfa Jennersdorf 4161 1977
Matersburga Mattersburg 7100 1926
Neifelde Neufeld an der Leitha 3180 1997
Neizīdle Neusiedl am See 7285 1926
Oberpullendorfa Oberpullendorf 3030 1975
Obervarta Oberwart 7218 1939
Pinkafelde Pinkafeld 5511 1937
Purbaha Purbach am Neusiedler See 2718 1997
Rusta Rust 1918 1681
Štatšleininga Stadtschlaining 2035 1991

Apskates vietas

labot šo sadaļu
  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 133. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  NODES
admin 2
Note 1