Burkāns
Dārza burkāns jeb sējas burkāns (Daucus carota sativus) ir savvaļas burkāna pasuga, kuru cilvēks ir iemācījies audzēt uzturam. Burkāni ir vieni no vecākajiem un visvairāk audzētajiem dārzeņiem. Uzturā tiek izmantota tikai burkāna sakne. Tos izmanto arī kā lopbarību. Dārza burkāni no savvaļas burkāniem atšķiras ar biezāku, mīkstāku un oranžāku sakni. Burkānu saknēs ir aptuveni 2% cukura, 6,5% citi ogļhidrāti, kā arī karotīns un vitamīni. To saknes uzturā izmanto gan svaigā veidā, gan termiski apstrādātus, gan arī konservētus.
| Dārza burkāns Daucus carota sativus ((Hoffm.) Schübl. & G. Martens) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Čemurziežu rinda (Apiales) |
| Dzimta | Čemurziežu dzimta (Apiaceae) |
| Ģints | Burkāni (Daucus) |
| Suga | Savvaļas burkāns (Daucus carota) |
| Pasuga | Dārza burkāns (D. c. sativus) |
| Sinonīmi | |
| |
 Dārza burkāns Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuTāpat kā savvaļas burkāns, arī dārza burkāns ir divgadīgs. Pirmajā gadā izaug sakne un lapu rozete, bet otrajā gadā izveidojas ziedstublājs, ziedi un sēklas. Lapas ir divkārt līdz pieckārt plūksnaini šķeltas, plūksnas ir lineāri lancetiskas, lancetiskas vai lāpstveida.[1] Ziedi ir sakopoti čemuros un sīki, sastāv no piecām baltām vainaglapām. Burkāna auglis ir dzeloņains, ar diviem sēkleņiem un ar ovālu formu. Burkāna sakni, kas ir ēdamā daļa, veido paplašināts dīgļstumbrs un dīgļsakne. Dažādām burkānu šķirnēm sakne var būt atšķirīgas formas — koniska, cilindriska, ovāla. Tradicionāli burkāna sakne ir sarkani oranža, bet var būt arī dzeltena, balta, violeta vai asinssarkana. Krāsa ir atkarīga no dominējošā pigmenta. Sarkani oranžo krāsu nodrošina karotīns.
Audzēšana
labot šo sadaļuVislabākā augsne burkānu audzēšanai ir mālsmilts ar vāji skābu (pH 5,5) vai neitrālu (pH 7) reakciju.[2] Augsnei ir jābūt arī irdenai, lai, burkāniem augot, tie nedeformētos. Burkāni labi aug saulainās vietās.
Šķirnes
labot šo sadaļuBurkāni ir vieni no visvairāk audzētajiem sakņu dārzeņiem. Burkānu šķirņu noteikšanā izmanto vairākas pazīmes. Viena no tām ir lapu rozetes stāvoklis — guļoša, pusstāva vai stāva. Agrīnajām burkānu šķirnēm lapu plūksnas ir mazas, bet vēlīnajām šķirnēm — lielas. Nozīmīga ir burkānu saknes forma, kas var būt apaļa, koniska, iegarena, cilindriska, vārpstveida. Reizē ar sakni novērtē arī tās virsmu, kas var būt gluda, ar dažādi izteiktām lenticelām. Šķirņu noteikšanā skatās arī saknes galvu, tas ir, saknes augšējo daļu. Tā var būt līdzena, nedaudz ieliekta, stipri ieliekta, ovāla. Visbeidzot skatās burkānu saknes serdi (burkānu pārgriežot šķērsgriezumā). Saknes serdes forma var būt apaļa, ieapaļi stūraina, šķautņaina vai zvaigžņveida.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ E. Indriksons. Dārzeņkopja ābece. 40. lpp.
- ↑ Burkāni. Aptieka dārzā. Zvaigzne ABC. 2008. ISBN 978-9984-40-945-0. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 3. janvārī.
- ↑ E. Indriksons. Dārzeņkopja ābece. 65. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Burkāns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Burkāni. Aptieka dārzā. Zvaigzne ABC. 2008. ISBN 978-9984-40-945-0. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 3. janvārī.
- E. Indriksons. Dārzeņkopja ābece. Zvaigzne ABC, 1982. 221. lpp.[novecojusi saite]