Cianāti

Cianāti ir ciānskābes sāļi. Cianāta jons satur skābekli, oglekli un slāpekli tieši šādā secībā (-OCN). Organiskie cianāti ir ciānskābes esteri. Cianāta grupa ir viena no organisko savienojumu funkcionālajām grupām. Cianāti ir relatīvi stabili (salīdzinot ar fulminātiem) un maztoksiski (salīdzinot ar cianīdiem). Cianīdu atindēšana bieži vien ir cianīdu oksidēšana par cianātiem ar kālija permanganātu.

Cianāta anjona molekulas modelis

Amonija cianāts ievērojams ar to, ka bija pirmā neorganiskā viela, no kuras tika iegūts organisks savienojums - urīnviela (Frīdrihs Vēlers 1828. gadā).

Neorganiskos cianātus laboratorijā iegūst, sakausējot metālu karbonātus ar urīnvielu.

Cianātiem piemīt tautomērija, jo šķīdumos tie ir līdzsvarā ar izomēriem - izocianātiem:

Cietā stāvoklī pārsvarā ir izocianāta forma.

Tādēļ cianāta jonu bieži mēdz attēlot rezonanses struktūras veidā:

Cianāta jons ir izoelektronisks oglekļa dioksīda molekulai un tam ir tāda pati lineāra forma.

Jonam, kas satur pa vienam skābekļa, oglekļa un slāpekļa atomam, ir iespējami 3 izomēri:

• -OCN - cianāti
• -NCO - izocianāti
• -CNO - fulmināti