Dinišs I

Dinišs I (portugāļu: Dinis (Diniz) I de Portugal "o Lavrador"; dzimis 1261. gada 9. oktobrī, miris 1325. gada 7. janvārī), saukts Zemkopis (o Lavrador), bija Portugāles karalis no 1279. gada līdz nāvei 1325. gadā, Burgundijas dinastijas pārstāvis, karaļa Afonsu III un viņa dzīvesbiedres Kastīlijas Beatrises dēls.

Dinišs I Diniz I
Portugāles karalis
1279. gada 16. februāris — 1325. gada 7. janvāris
Priekštecis	Afonsu III
Pēctecis	Afonsu IV
Dzimis	1261. gada 9. oktobrī Lisabona, Portugāles Karaliste (Portugāle)
Miris	1325. gada 7. janvārī (63 gadu vecumā) Santarena, Portugāles Karaliste (Portugāle)
Apglabāts	Sv. Diniša klosteris, Odivelaša, Portugāle
Dzīvesbiedre	Aragonas Izabella
Bērni	Konstance Afonsu IV Pedru Afonsu grāfs Barselušs Afonsu Sanšess Marija Afonsu
Dinastija	Burgundijas dinastija
Tēvs	Afonsu III
Māte	Kastīlijas Beatrise
Reliģija	katoļticība

Biogrāfija

Afonsu III no Boloņas, viņa tēvs, bieži piesaistīja princi Dinišu kā troņmantnieku dalīt ar viņu atbildību valsts pārvaldē. Viņa kronēšanas brīdī Portugāles Karaliste atkal tika ierauta diplomātiskā konfliktā ar Katolisko baznīcu. Dinišs kopā ar pāvestu parakstīja baznīcai labvēlīgu līgumu, apņemdamies sargāt baznīcas intereses Portugālē. Šajā sakarā viņš deva patvērumu Templiešu ordeņa bruņiniekiem, kuri tika Francijā vajāti, un izveidoja Kristus ordeni, kas bija aicināts turpināt Templiešu ordeņa tradīcijas.

Tā kā rekonkista bija beigusies, un Portugāle bija brīva no mauru valdīšanas, Dinišs valdīja kā karalis-administrators, nevis kā karalis-karavīrs. Karu periods bija pārgājis apgaismības periodā. Tomēr no īslaicīga kara ar Kastīlijas-Leonas Karalisti Portugālei neizdevās izvairīties, un strīda objekti bija Serpas un Moras pilsētas. Pēc šī konflikta beigām karadarbība vairs nenotika. Dinišs bija īpaši miermīlīgs monarhs uz šī nemierīgā Eiropas vēstures perioda fona. Portugāle beidzot no visām apkārtējām varām tika atzīta par neatkarīgu valsti, un Dinišs 1297. gadā parakstīja paktu par robežām ar Kastīlijas Ferdinandu IV, kas ir spēkā līdz mūsu dienām. Diniša valdīšanas beigās 1325. gadā Portugāle atradās vienādās tiesībās ar visām pārējām Pireneju pussalas karalistēm.

Diniša valdīšanas beidzamās dienas aptumšoja iekšējie konflikti. Konfliktējošie bija Diniša abi dēli: Afonsu, likumīgais troņmantnieks un Afonsu Sanšess, viņa blakus dēls, kas pastāvīgi strīdējās par karaliskās uzmanības piesaistīšanu.

Valdīšana

Diniša galvenā prioritāte bija valsts organizatoriskās reformas. Viņš turpināja sava tēva politiku likumdošanas jomā un varas centralizācijā. Viņš izdeva civilkodeksa un kriminālkodeksa pamatlikumus, kas aizstāvēja zemākās šķiras no apspiešanas un izspiešanas. Kā karalis viņš pastāvīgi ceļoja pa valsti, risinot dažādas problēmas un izskaužot netaisnību. Pēc viņa pavēles tika uzcelti daudzi cietokšņi, dibinātas jaunas pilsētas, kā arī piešķirtas pilsētu tiesības jau esošajām apmetnēm. Ar savu sievu, Aragonas Izabellu, Dinišs daudz pūlējās, lai uzlabotu nabadzīgo stāvokli un dibināja vairākus sociālos institūtus.

Pastāvīgi rūpējoties par valsts infrastruktūru, Dinišs pavēlēja izpētīt akmeņogļu, sudraba, alvas un dzelzs atradnes, pārpalikumus eksportējot citām Eiropas valstīm. 1308. gadā tika parakstīts pirmais Portugāles tirdzniecības līgums ar Angliju.

Dinišs nodibināja portugāļu floti, uzticot to dženoviešu admirālim, kā arī pavēlēja uzcelt vairākus dokus. Viņa galvenais panākums bija lauksaimnieciskās infrastruktūras stimulēšana un attīstība, kas arī bija par iemeslu viņa iesaukai — Zemkopis. Dinišs pārdalīja zemes, atbalstot lauksaimniecību, noorganizēja zemes īpašnieku biedrības un personīgi interesējās eksporta sakārtošanā. Viņš iedibināja vairākās pilsētās regulārus gadatirgus un sekoja to darbībai. Viens no galvenajiem viņa sasniegumiem bija lauksaimniecības zemju aizsargāšana Leirijā no ceļojošām kāpām, iestādot priežu audzi. Šis mežs vēl joprojām ir saglabājies kā viens no lielākajiem, saukts Pinhal de Leiria.

Daiļrade

Dons Dinišs deva ieguldījumu Portugāles kultūras attīstībā. Viņš ir viens no lielākajiem un ražīgākajiem portugāļu viduslaiku dzejniekiem, kļūdams slavens kā "karalis-dzejnieks" (Rei-Poeta), "karalis-trubadūrs" (Rei-Trovador). Dinišs, tāpat kā viņa vectēvs, Kastīlijas karalis Alfonso X Gudrais, rakstīja grāmatas. Neapšaubāmi viņš ir 137 vienbalsīgu dziesmu autors, no kurām 73 ir par mīlestību, 51 kantiga par draudzību, 10 satīriskas kantigas un 3 pastorāles. No tām melodijas pierakstītas septiņām kantigām par mīlestību, kas tika atrastas 1990. gadā (Šarrera pergaments).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dinišs I.