Dzelzceļa līnija

Dzelzceļa līnija ir kāda sliežu ceļa distance (maršruts, koridors) kravu vai pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai. Dzelzceļa līnija var sastāvēt no: atsevišķa iecirkņa vai dzelzceļa iecirkņu virknējumiem vai kādas iecirkņa daļas; atsevišķa posma, kādas posma daļas, vai vairākiem posmiem pēc kārtas, vai stacijas ceļiem, vai kāda pievedceļa, vai atzara.
Izpildvaras institūcijas (piem., Eiropas komisija un valstu valdības, valsts un pašvaldību amatpersonas) un dažādi dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji (publiskie un privātie) katrs patsāvīgi definē sev pieņemamāko dzelzceļa līniju iedalījumu, kāds nepieciešams to darba, pārraudzības, pārskatu un atskaišu nodrošināšanai.
Patstāvīgu vai aizgūtu dzelzceļa līniju iedalījumu saziņā izmanto arī sabiedrība, dzelzceļa pasažieri un dzelzceļa transporta sfērā strādājošie uzņēmumi vai ar to saistītie uzņēmumi.

Dzelzceļa līniju ilustratīvs attēls

Iedalījums

Starptautiska dzelzceļa līnija šķērso valsts robežu(-as). Piemēram, līnija Kirkenes (Norvēģija) - Helsinki vai Ventspils — Polocka vai plānotā Helsinki — Tallina (Rail Baltica).

Vietējās, starppilsētu un piepilsētu un lidostu habu dzelzceļa līnijas īsākās distancēs (tomēr neiebraucot trešajās valstīs) var būt tādas, kā, piemēram, Rīga — Rēzekne, Rīga — Jelgava, Viļņa — Kauņa vai plānotais Rīga — Bauska, vai plānotais Helsinki — Tallina u.tml.

Pilsētas vai dzelzceļa mezglu vai tīri apvedceļu dzelzceļa līnijas var būt tādas, kā, piemēram, Šķirotava — Bolderāja, plānotā līnija pasažieru vilcieniem Rīga — Lidosta, Daugavpils apvedceļa līnija u.tml. Metropolēs un to tuvumā dzelzceļa vai metropolitēna līnijas mēdz saukt dažādās krāsās, piemēram, pelēkā, sarkanā, zaļā u.tt. Dzelzceļa līnijas iespējams nosaukt arī ievērojamu personu vārdos, piemēram - Karalienes Elizabetes līnija.

Dzelzceļa līnijām vienam no galapunktiem, tās apzīmējot, bieži precizitāti aprobežo tikai ar apdzīvotu vietu nosaukumu. Piemēram: Rīgas Pasažieru stacija tiek nosaukta par Rīgu; Rīga Preču stacija par Rīgu vai Šķirotavu; Krievijā Maskavas pilsētā „Rizhskij vokzal” — par Maskavu u.tt. Lai dzelzceļa līniju apzīmētu konkrētāk, lieto vārdu - dzelzceļa stacija, postenis vai pietura, vai valsts robeža vai kilometrs vai kilometrs un pikets. Piemēram, dzelzceļa līnija no Jelgavas stacijas līdz Dorupes pieturai; vai — no Rīgas Pasažieru stacijas Latvijā līdz stacijai „Rizhskij vokzal” Krievijā. Ja dzelzceļa līnija beidzas kādā apdzīvotā vietā vai šķērso kādu ievērojamu apdzīvotu vietu, bieži lieto šo apdzīvoto vietu nosaukumus, saīsinot līnijas nosaukumu, piemēram: Ventspils līnija, Reņģes līnija, Jūrmalas līnija, bijusī Ērgļu līnija u.tt.

Dzelzceļa līnijas var iedalīt pēc:

1. stratēģiskās nozīmes: starpkontinentālie koridori; kontinentālie koridori; starptautiskās dzelzceļa līnijas; federālās dzelzceļa līnijas (valstīs ar federatīvu uzbūvi); vietējās, starppilsētu, piepilsētu un lidostu habu dzelzceļa līnijas (neiebraucot trešajās valstīs); pilsētas, mezgla un apvedceļa dzelzceļa līnijas;
2. tādām iespējamām specifikācijām, kā: galveno ceļu skaits: vienceļa, divceļu, daudzceļu un kombinējuma dzelzceļa līnija; pēc elektrifikācijas parametriem: līdzstrāva, maiņstrāva, neelektrificētā dzelzceļa līnija un kombinējuma dzelzceļa līnija; stacijas ceļu lietderīgā garuma; kravas vilcienu svara normas konkrētu tipu lokomotīvēm; pasažieru apkalpošanai — peronu garums un augstums; būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarīti; negabarīta un virsgabarīta kravu pārvadāšanas tehnoloģiskās iespējas; centrbēdzes sānsveres iespējas līknēs nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma dzēšanai nolūkā paaugstināt vilcienu ātrumu (tas attiecas uz pārejas līkņu pietiekama garuma nodrošināšanu un pietiekamu gabarīta un starpceļu attāluma nodrošināšanu līknēs); noteiktais ātrums; sliežu platums; ass slodzes, sliežu ceļu klase vai kategorija; lokomotīvju brigāžu apkalpojamie pleci; bezmašīnistu vilcienu vadības autopilotēšanas sistēmas; izmantotajiem sakaru un signalizācijas līdzekļiem: globālās pozicionēšanas navigācijas sistēmas (GPNS); ritošā sastāva aprīkojums ar dzelzceļa transporderiem; dažāda veida radio un elektro sakaru sistēmas; kustības organizācija izmantojot dažādus sakaru līdzekļus: automātisko un pusautomātisko bloķēšanu; elektrozižļuus un telefonsakaruus u.c.; u.c. neuzskaitītie.

Savienojumi

Nepieciešamības gadījumā līnijas var arī savienot ar dzelzceļa prāmju satiksmi.

Dzelzceļa līnijas ar atšķirīgu sliežu platumu nepieciešamības gadījumā iespējams savienot ar speciālu motorvagonu ritošo sastāvu, kas aprīkots ar riteņpāru platummaiņas transmisiju, pārbraucot ar mazu ātrumu bez apstāšanās un bez obligātas pasažieru izsēdināšanas speciālu sliežu ceļa virsbūves iekārtu — riteņpāru platummaini; tomēr izmantojot lokomotīvju vilci būs jārēķinās ar papildus manevriem, t.i. - lokomotīves atkabināšana un pārdzīšana (ja pienākšanas virziens sakrīt ar nosūtīšanas virzienu) un jauna sakabināšanās un vagonu pārstumšana pāri platummaiņa ierīcei un nodošana otrā galā stāvošajai pieņemošajai lokomotīvei ar atšķirīgu sliežu ceļa platumu. Tāpat sliežu ceļa platuma maiņu iespējams veikt ar pilnībā maināmiem ratiņiem, kad visiem pasažieriem nepieciešams izkāpt no vagona. Tāpat līdzīgi savienojumi pasažieru pārvadājumos ir iespējami ar pasažieru tiešu pārkāpšanu no vagona pret vagonu jeb durvis pret durvīm vai kravu pārvadājumos vagonu tiešai pārkraušanai; vai arī pasažieriem izkāpjot un pārsēžoties tālāk braucošā citā vilcienā tajā pašā stacijā. Šādi un tamlīdzīgi savienojumi saistīti ar konkrētām neērtībām. Atšķirīgu sliežu platumu kopīgu salikumu panāk ar ceļa savietojumu.