Epitets (grieķu: ἐπίθετον, epitheton — 'pielikums') ir spilgts tēlainās izteiksmes līdzeklis, māksliniecisks apzīmētājs, kas tēlaini, emocionāli iedarbīgi raksturo kādu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību, piemēram, zelta zirgs, dimantiņa pakaviņi, zeltains ziedu čemurs, zvaigzne skaistākā. Ne katrs teikuma apzīmētājs ir epitets, jo apzīmētājs var arī tikai loģiski raksturot apzīmējamo priekšmetu, lai to varētu atšķirt no citiem.[1][2]

Epiteti var būt vienkārši (izteikti ar vienu vārdu) un salikti. Saliktie epiteti sastāv no vairākiem vārdiem, bet, tāpat kā vienkāršie, raksturo tikai vienu īpašību.

Kā teikuma gramatiskais loceklis epitets var būt ne tikai apzīmētājs, bet arī veida apstāklis vai pielikums.

Bioloģijā par epitetiem dēvē sugu un ģinšu nosaukumu komponentus[3], piemēram, nosaukumā parastā priede komponents priede ir ģints epitets, bet komponents parastā ir sugas epitets.

  1. «Literatūras teorija - citāti». web.archive.org. 2012. gada 13. apr. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. Aprīlis. Skatīts: 2014. gada 22. Aprīlis.
  2. Daina Štokmane, Iveta Vīduša. Literatūra 7. klasei. 1. daļa. Zvaigzne ABC, 2014. 111. lpp.
  3. «LZA Terminoloģijas komisija». termini.lza.lv.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  NODES
Note 1