Frīdlandes kauja

Frīdlandes kauja
	Daļa no Ceturtās koalīcijas kara (1806—1807)
	; Napoleons Frīdlandes kaujas laikā
Datums	1807. gada 14. jūnijā
Vieta	Frīdlande, Prūsija54°27′N 21°01′E / 54.450°N 21.017°E
Iznākums	Franču uzvara
Karotāji
Francijas Pirmā impērija; Saksijas Karaliste	Krievijas Impērija
Komandieri un līderi
Napoleons I; Žans Lanns; Kārlis XIV Juhans; Mišels Nejs; Klods Viktors Perins; Eduārs Mortjē; Nikolā Odino; Emanuels de Grušī; Aleksandrs Antuāns Auro de Senarmons; Žans Batists Beserjē; ;	Levins Augusts fon Benigsens; Pjotrs Bagrations; Andrejs Ivanovičs Gorčakovs; Matvejs Platovs;
Spēks
80 000 (65,000 iesaistīti kaujā); 118 lielgabali	46 000–60 000; 120 lielgabali
Zaudējumi
8000–10 000	20 000 nogalināti, ievainoti un sagūstīti; 80 lielgabali
	Vieta starp Eiropa

Frīdlandes kauja (franču: Bataille de Friedland, krievu: Фридландское сражение) notika 1807. gada 14. jūnijā un bija izšķiroša sadursme starp Napoleona I vadīto Francijas armiju un Krievijas Impērijas karaspēku, kas cīnījās ceturtās koalīcijas sastāvā pret Napoleona varu Eiropā. Kauja notika Frīdlandē (mūsdienu Pravdinska, Krievijā) un būtiski ietekmēja ceturtās koalīcijas karu iznākumu.

Vēsture

Stratēģiskā situācija kaujas priekšvakarā

Līdz 1807. gadam Napoleons jau bija sakāvis Prūsiju, un viņa uzmanība pievērsās Krievijai. Krievijas armija, ģenerāļa Levina fon Bennigsena vadībā, centās apdraudēt Francijas pozīcijas un nogriezt Napoleona piekļuvi Austrumprūsijai.

Krievijas armija novietojās pie Alles upes, kas ierobežoja viņu manevrēšanas iespējas. Šis lēmums izrādījās liktenīgs, jo atkāpšanās bija apgrūtināta. Apzinoties krievu neizdevīgo stāvokli, Napoleons izmantoja savas karaspēka taktiskās priekšrocības un uzbruka ar masīvu spēku. Viņš iecerēja izolēt Krievijas armiju un piespiest to iesprostot starp viņa armiju un upi. Franči ar lielu intensitāti uzbruka krievu kreisajam flangam, krievu armija cieta smagus zaudējumus. Napoleona efektīvais uzbrukums un krievu grūtības izvairīties no sabrukšanas pie upes noveda pie pilnīgas krievu sakāves.

Krievijas armija cieta milzīgus zaudējumus — aptuveni 20 000 nogalināto, ievainoto vai sagūstīto karavīru, salīdzinot ar Napoleona armijas daudz mazākajiem zaudējumiem (ap 8 000 karavīru). Šī kauja faktiski izbeidza ceturto koalīcijas karu. Pēc Frīdlandes kaujas Krievijas cars Aleksandrs I bija spiests meklēt mieru ar Napoleonu. 1807. gada 7. jūlijā tika noslēgts Tilzītes miera līgums, ar kuru Krievija un Prūsija piekrita Napoleona izvirzītajiem noteikumiem. Līgums nostiprināja Napoleona ietekmi Eiropā, jo īpaši Centrāleiropā.

Atsauces

↑ Robert E. Everson. Marshal Jean Lannes In The Battles Of Saalfeld, Pultusk, And Friedland, 1806 To 1807: The Application Of Combined Arms In The Opening Battle. Pickle Partners Publishing, 2014. ISBN 9781782899037. Skatīts: 2021. gada 5. jūlijs. The Saxons also had a small division with two brigades, two cavalry regiments and two foot batteries in the French reserve Corps at Friedland.
↑ Dowling T. C. Russia at War: From the Mongol Conquest to Afghanistan, Chechnya, and Beyond. ABC-CLIO. 2014. p. 279: "Napoleon, with 80,000 men and 118 cannon".
↑ Chandler, D. The Campaigns of Napoleon. Scribner, 1966, p. 576.
↑ Tucker S. C. A Global Chronology of Conflict: From the Ancient World to the Modern Middle East. ABC-CLIO. 2009. p. 1055: "The Battle of Friedland of June 14, 1807, pits Napoleon with 80,000 men against Bennigsen with only 60,000".
↑ Emsley C. Napoleonic Europe. Routledge. 2014. p. 236
↑ Sandler S. Ground Warfare: An International Encyclopedia, Volume 1. ABC-CLIO. 2002. p. 304: "Friedland... A battle in East Prussia between French forces, ultimately numbering 80,000, commanded by Napoleon Bonaparte, and Russian forces, numbering about 46,000 under Levin, Count Bennigsen".
↑ Nicholls D. Napoleon: A Biographical Companion. ABC-CLIO. 1999. p. 105: "Some 50,000 Russians under Levin von Bennigsen faced 80,000 of the Grande Armée".

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīdlandes kauja.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

[1] Robert E. Everson. Marshal Jean Lannes In The Battles Of Saalfeld, Pultusk, And Friedland, 1806 To 1807: The Application Of Combined Arms In The Opening Battle. Pickle Partners Publishing, 2014. ISBN 9781782899037. Skatīts: 2021. gada 5. jūlijs. The Saxons also had a small division with two brigades, two cavalry regiments and two foot batteries in the French reserve Corps at Friedland.

[Dowling-2] Dowling T. C. Russia at War: From the Mongol Conquest to Afghanistan, Chechnya, and Beyond. ABC-CLIO. 2014. p. 279: "Napoleon, with 80,000 men and 118 cannon".

[Chandler2-3] Chandler, D. The Campaigns of Napoleon. Scribner, 1966, p. 576.

[Tucker1055-4] Tucker S. C. A Global Chronology of Conflict: From the Ancient World to the Modern Middle East. ABC-CLIO. 2009. p. 1055: "The Battle of Friedland of June 14, 1807, pits Napoleon with 80,000 men against Bennigsen with only 60,000".

[Emsley-5] Emsley C. Napoleonic Europe. Routledge. 2014. p. 236

[Sandler-6] Sandler S. Ground Warfare: An International Encyclopedia, Volume 1. ABC-CLIO. 2002. p. 304: "Friedland... A battle in East Prussia between French forces, ultimately numbering 80,000, commanded by Napoleon Bonaparte, and Russian forces, numbering about 46,000 under Levin, Count Bennigsen".

[Nicholls-7] Nicholls D. Napoleon: A Biographical Companion. ABC-CLIO. 1999. p. 105: "Some 50,000 Russians under Levin von Bennigsen faced 80,000 of the Grande Armée".

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]