Hipoksija

Hipoksija (latīņu: hypoxia; no sengrieķu: ὑπό — 'zem', 'apakš', un grieķu: οξογόνο — 'skābeklis') ir stāvoklis, kas attīstās, kad organisma audi tiek pārāk maz apgādāti ar skābekli un/vai tajos ir skābekļa apguves traucējumi bioloģiskās oksidācijas laikā.^[1] Dzīvībai svarīgos orgānos hipoksija izraisa neatgriezeniskas pārmaiņas.

Klasifikācija

Hipoksiskos stāvokļus klasificē pēc etioloģijas, traucējumu izteiktības, attīstīšanās ātruma un ilguma.^[1]

Pēc etioloģijas

Pēc etioloģijas izdala dažus hipoksijas tipus, kurus nosacīti apvieno divās grupās — eksogēnās un endogēnās hipoksijas.^[1]

Eksogēnās (skābekļa trūkuma gaisā radītās):

normobāriska hipoksija (pārāk mazs skābekļa saturs gaisā);
hipobāriska hipoksija (pārāk mazs gaisa spiediens).

Endogēnās:

Pēc attīstīšanās ātruma

Pēc rašanās ātruma un hipoksiskā stāvokļa ilguma izšķir zibenīgu, akūtu, subakūtu un hronisku hipoksiju.^[1]

Sk. arī

Hipoksēmija

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Литвицкий П. Ф. Патофизиология: Учебник: В 2 т. - 2-е изд., испр. и доп. - М.: ГЭОТАР-МЕД, 2003. - Т. 1. - 752 с.: ил. - (Серия XXI век). ISBN 5-9231-0333-8

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hipoksija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Litvickiy2003-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Литвицкий П. Ф. Патофизиология: Учебник: В 2 т. - 2-е изд., испр. и доп. - М.: ГЭОТАР-МЕД, 2003. - Т. 1. - 752 с.: ил. - (Серия XXI век). ISBN 5-9231-0333-8

[1]